Dzērves noēd labību... Vai zemnieki var cerēt uz kompensāciju?

Valdība ir izstrādājusi “Noteikumus par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām”. Pēc īpašām formulām aprēķina meža iemītnieku nodarīto postu zemniekiem, paredzēts, ka zaudējumus lauksaimniekam apmaksā mednieku kolektīvi, kam ir piešķirtas medību tiesības konkrētajā mežā vai laukā. Tas fiksēts arī Civillikumā.

Nekompensē ne valsts, ne mednieki

Zemniekam ar mednieku kolektīvu ir jānoslēdz līgums, ka viņš deleģē medību tiesības savā apsaimniekotajā teritorijā. Ja viņš to nedara, visas problēmas, ko rada savvaļas dzīvnieki, gulstas uz zemnieka pleciem.

Zemnieku saeimas lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons stāsta: “Valsts neko nekompensē! Meža īpašnieks ar medību kolektīvu slēdz līgumu par medību tiesību nodošanu, bet no medniekiem ir neiespējami dabūt kādu kompensāciju. Mednieku kolektīvs līgumā ar zemnieku vienmēr viltīgi ieraksta, ka nav materiāli atbildīgs par meža zvēru nodarītajiem postījumiem. Un, ja tas ir ierakstīts, tad arī nekādu kompensāciju nevar pieprasīt, kaut arī valdības noteikumi nosaka kā aprēķināmi zaudējumi. Divdesmit gadu laikā neatceros nevienu gadījumu, kad mednieki lauksaimniekam būtu atlīdzinājuši meža zvēru nodarītos zaudējumus.”

Arī apdrošināšanas kompānijas neslēdz līgumus par zvēru nodarītajiem postījumiem, tā ir tikai Latvijā, bet visā Eiropā.

Maksā par gājputnu noēsto

Tomēr pēc vairāku gadu pārtraukuma zemnieki var cerēt uz kompensāciju par postījumiem, ko nodara gājputni, noēdot sējumus. Ar prasību jāvēršas Latvijas Lauku konsultāciju centrā, šai iestādei katrā novadā ir arī lauksaimniecības konsultanti.

“Lai saņemtu šo atlīdzību, ir visnotaļ birokrātisks process, tas nemaz nav tik vienkārši. Ap 2000. gadu bija šādas kompensācijas, tad pazuda un nu atkal tās parādījušās,” saka Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Šogad un nākamgad valsts budžetā par pavasaros un rudeņos gājputnu noēsto labību un citiem zaudējumiem lauksaimniekiem atvēlēts 300 000 eiro. Nodarītos zaudējumus izvērtē Valsts vides dienests, kompensācija ir, sākot no 300 eiro.

Pērn lauksaimniekiem par migrējošo putnu nodarītiem zaudējumiem augkopībā kompensācijas izmaksāti 112 700 eiro. Visvairāk cietušas pupas – 275,75 hektāri jeb 36%, vismazāk kukurūza – 15 hektāri jeb divi procenti. 2015. gadā kompensācijas izmaksātas 86 gadījumos, pāris pieteicējiem skāde netika segta, jo postījumu apjoms bijis maznozīmīgs.

Jāsargājas no vilkiem

Pēdējās nedēļās arvien biežāk mājlopiem ganībās uzbrūk vilki, tāpēc Valsts meža dienests aicina pievērst uzmanību ganāmpulku drošībai, biežāk tos apsekot, vērot apkārtni, vai nav bojāti žogi, vai nav manāmas vilku pēdas. Naktis ir kļuvušas garākas un tumšākas, kalpojot vilkiem par lielisku aizsegu barības meklējumos.

Patlaban mazie vilcēni ir paaugušies un savā ēdienkartē pilnībā pārgājuši uz gaļu, līdz ar to vecāki biežāk uzbrūk mājdzīvniekiem, galvenokārt aitām un govīm. Jaunie pagaidām ēd tikai vecāku sagādāto maltīti, paši medībās vēl nepiedalās.

Šajā vilku medību sezonā, kas sākās 15. jūlijā, Valsts meža dienests atļāvis nomedīt 250 vilku. Ja turpmāk būs reģistrēti daudzi uzbrukumi mājlopiem, ir iespēja limitu palielināt.

Līdz augusta sākumam nomedīti seši vilki Kurzemē un Zemgalē. Iepriekšējā medību sezonā nomedīja visus no atļautajiem 275 vilkiem. Lai aizstātu 200–250 gadā nomedītus vilkus, pilnīgi pietiek ar 40–50 pieaugušo vilku pāriem, kas sekmīgi vairojas.

Lāci drīkst tikai aizbiedēt

Eiropas valstu mērogā vilks ir apdraudēts un tāpēc iekļauts aizsargājamo sugu sarakstos. Tomēr ir pieļautas ar vietējiem apstākļiem saistītas atkāpes, ja tās pamato ar regulāri ievāktiem datiem.

Aitkopjus no vilkiem var glābt ar medībām, turpretī, ja bišu dravu apciemo lācis, atliek samierināties vai uzstādīt, piemēram, trokšņa un gaismas signalizāciju, kas lāci aizbaidītu. Lācis ir aizsargājams, un par tā nomedīšanu draud sods.