Vai Norvēģijas lasi var ēst bez bažām? Atklājam patiesību

Filmas autoru vēstītais būtiski atšķiras no pārtikas uzraugu un vides institūciju pārstāvju teiktā. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) mierina – laši ir rūpīgi pārbaudīti, un tos varam mierīgi lietot pārtikā.

Šokējoši paziņojumi

Filma atklāj teju sazvērestību, ko cenšoties slēpt zivju lobiji. Filmētāji viesojušies Norvēģijas rietumos, kur ir daudz zivjaudzētavu. Ja ticēt rādītajam, laši būtībā peld indes zaņķī.

Norvēģijas organizācijas “Green Warriors” dibinātājs Kurts Oddekalvs filmā stāsta: “Norvēģijā zivju rūpniecība ir katastrofālā stāvoklī. Zivju ir pārāk daudz: vienā tādā mazā fermā ir līdz pat diviem miljoniem zivju! Tās mēdz slimot, un šobrīd to jau var nosaukt par pandēmiju: lašveidīgo aizkuņģa dziedzera nekroze un infekciozā anēmija jau ir pārņēmusi visu Norvēģiju. Taču tas patērētājiem netiek atklāts.”

Zivju fermu strādnieki esot spiesti valkāt gāzmaskas un aizsargtērpus, lai paši neciestu no ķimikālijām, ko pievieno ūdenim ar mērķi iznīdēt parazītus. “Norvēģijas lasis ir pilns ar ķimikālijām! Cilvēki to nedrīkst lietot uzturā, šīs zivis ir indīgas,” brīdina Oddekalvs, apgalvojot, ka Norvēģijas lasis ir indīgākais produkts pasaulē.

Jāpiebilst, ka “Zaļie karotāji” ir sadzirdēti – Norvēģijas lašu importu ir aizliegusi Ķīna, kas ne tuvu nav ekoloģiskākā valsts pasaulē. Tas arī šajā jautājumā ir trača cēlāju lielākais panākums.  

Zivis no gāzes kameras?

“Zem zivju fermām jūras dibenu sedz 15 metru biezs atkritumu slānis, kurā čum un mudž baktērijas. Tās ir zivju barības atliekas un atbiras no ķimikālijām, kas pievienotas ūdenim, lai iznīcinātu parazītus. Piesārņojuma līmenis ir ārkārtīgi augsts. Toksiskas vielas, zivju ekskrementi... Jūras dibens ir pilnībā iznīcināts, tas ir kā gāzes kamera. Metāna burbulīši un tā tālāk, bet pesticīdi ir identiski vielām, kas Pirmā pasaules kara laikā tika izmantotas gāzes uzbrukumos,” vēsta aktīvists. Ja tā, nav saprotams, kā zivis spēj izdzīvot šādā vidē.

Savvaļas lasim ir 5–7% tauku, turpretī mākslīgi audzētajiem 15–34 procenti. Tieši tauku slānī uzkrājoties visas indes. Franču toksikologs Žeroms Rūzens norāda, ka baiso apgalvojumu patiesumu pierāda pētījumi: “Mākslīgi audzētajos lašos ir ārkārtīgi daudz toksīnu. Tie ir piecas reizes kaitīgāki un toksiskāki par jebkuriem citiem produktiem.”

Arī mūsu pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš izteicies, ka Norvēģijas audzētavu lasī ir daudz toksīnu, īpaši taukos, un uzturā tos nevajadzētu lietot.

Desmit gadus nekas nav atklāts

PVD preses sekretāre Ilze Meistere Kas Jauns Avīzei apgalvojumus par Norvēģijas lašu kaitīgumu noraida: “Šobrīd nav nekādu oficiālās kontroles rezultātu, kas varētu apstiprināt franču žurnālistu bažas.”

PVD regulāri pārbauda zvejas produktus gan ražošanas, gan tirdzniecības vietās, kuru laikā atlasa arī paraugus laboratoriskai testēšanai, lai noteiktu smago metālu, dioksīnu, zāļu atliekvielu klātbūtni.

“Līdz šim neatbilstoši rezultāti nav konstatēti. Arī patlaban laboratorijā pēc iepriekš minētajiem rādītājiem tiek izmeklēts Norvēģijas laša paraugs,” saka Meistere.

Ja atklāsies pārkāpumi, PVD informēs arī pircējus. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Savienības dalībvalstu kontroles dienesti Norvēģijas lašos nav atklājuši zāļu atliekvielas vai smagos metālus. “Ja konstatētu neatbilstības, attiecīgā dalībvalsts par to informētu arī citu dalībvalstu uzraudzības dienestus, un kaitīgie produkti tiktu izņemti no tirdzniecības,” piebilst PVD pārstāve.

Ļoti rūpīga uzraudzība

Bergenas (Norvēģija) universitātes Bioloģijas departamenta profesore Karina Pitmane Latvijas Radio raidījumā Zināmais nezināmajā izteikusies, ka Norvēģijas lasis brīdī, kad nonāk uz galda, ir veselībai pilnīgi drošs. To pārbaudījuši neskaitāmi kontrolieri. “Nezinu, vai ir vēl kāda industrija, kas tiek tik rūpīgi uzraudzīta,” paudusi profesore.

Viņa nenoliedz, ka Norvēģijas laša kvalitāti varētu apšaubīt pirms 30 gadiem, kad šī nozare sāka attīstīties un pārtikas drošumam nebija pievērsta tik liela uzmanība kā pašlaik. Tomēr tagad situācija ir ļoti mainījusies. “Salīdzināt apstākļus Norvēģijas lašu fermās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gadus ar šodienu būtu tas pats, kā salīdzināt kosmosa laikmetu ar akmens laikmetu,” saka profesore.

Pirms vairākiem gadiem kādā Norvēģijas lašu barības ražotnē viesojies Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš. “Viņi apgalvoja, ka ilgu laiku daudz strādājuši, lai barība būtu veselīgāka un drošāka. Ja zivju ferma ir sertificēta, tai var uzticēties un lašus var ēst. Bet, kā visur, neko nevajag pārspīlēt. Arī savvaļas – Baltijas – lasī ir daudz toksīnu, un to neiesaka ēst grūtniecēm,” Kas Jauns Avīzei teic Strazdiņš.

Krāsas noslēpums

Latvijas veikalu un tirgu letes vai lūst no Norvēģijas lašiem, un tie ir vieglāk pieejami nekā savvaļā augušais Baltijas lasis. Pircēji skatās ne tikai uz zivs cenu, bet arī tā krāsu.

Norvēģijas laša krāsa ir maigi oranža, Latvijas lašveidīgās zivis ir gaiši pelēcīgas ar viegli sārtu nokrāsu. Krāsa neliecina, vai zivī ir vairāk vai mazāk indīgu vielu. Norvēģijā lašus piebaro ar mākslīgu barību un garnelēm, tāpēc tie ātri aug un iegūst oranžo krāsu. Mūspuses laši nepārtiek no garnelēm, līdz ar to arī miesas krāsa nav tik oranža.

2014. gadā Norvēģijā izaudzēti 1,2 miljoni tonnu lašu. Tas valstij deva vairāk nekā 4,5 miljardus eiro. Lašus audzē 160 pašvaldībās, un tie ir būtisks ienākumu avots gan valstij, gan tūkstošiem cilvēku.

Norvēģijas vides iestādes atklāj, ka uz gadā iegūto vienu miljonu tonnu lašu izlietota viena tonna antibiotiku, kamēr paši norvēģi izlieto 50 tonnu šādu medikamentu.

Dzīvsudraba vairāk ir Baltijas lasī

2015. gadā ar Tautas Veselības Avīzes atbalstu veiktā pētījumā analizēti Rīgas Centrāltirgū nopērkamo zivju paraugi, nosakot dzīvsudraba līmeni Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta laboratorijā.

Atklājās, ka Baltijas jūras lasī dzīvsudraba saturs ir 0,0526 mikrogrami uz grami. Nedēļā drīkst apēst 1,83 kilogramus. Norvēģijas lasī šis rādītājs bija 0,0344 mikrogrami, un apēst drīkst līdz 2,79 kilogramiem.

Lašus pārspēja institūta vadošā pētnieka Ata Skudras Engures ezerā nomakšķerēta līdaka – 0,354 mikrogrami dzīvsudraba uz gramu, nedēļas normu ierobežojot līdz 270 gramiem.

Pieļaujamā dzīvsudraba norma zivīs ir 0,5 mikrogrami uz gramu.