26. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1974. gadā Andris Keišs - aktieris.

1967. gadā Dainis Liepiņš - bijušais Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.

1965. gadā Inga Šteimane - mākslas zinātniece.

1960. gadā Vigo Legzdiņš - bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs.

1955. gadā Andris Bērziņš - partijas "Zaļo un zemnieku savienība" deputāts Saeimā.

1937. gadā Aivars Vīnkalns - zvērināts advokāts.

1928. gadā Austra Pumpure - mūziķe.

JUBILĀRI PASAULĒ

1983. gadā Kriss Hjūzs - sociālā tīklā "Facebook" līdzdibinātājs.

1981. gadā Nataša Bedingfīlda - britu dziedātāja.

1977. gadā Ivans Baso - itāļu riteņbraucējs.

1972. gadā Kriss Osgūds - kanādiešu hokejists.

1969. gadā Šons Kemps - amerikāņu basketbolists.

1964. gadā Vrenija Šnaidere - šveiciešu kalnu slēpotāja.

1954. gadā Velupilai Prabaharans - Šrilankas nemiernieku kustības "Tamililamas atbrīvošanas tīģeri" līderis.

1951. gadā Čičolīna - itāļu pornoaktrise un politiķe.

1948. gadā Elizabete Blekbērna - Austrālijā dzimusi amerikāņu bioloģe, Nobela prēmijas laureāte medicīnā.

1945. gadā Džons Makvī - britu mūziķis ("Fleetwood Mac").

1943. gadā Brūss Paltrovs - amerikāņu kinorežisors un producents (miris 2002.gadā).

1939. gadā Tīna Tērnere - amerikāņu dziedātāja un aktrise.

1931. gadā Adolfo Peress Eskivels - argentīniešu aktīvists, Nobela miera prēmijas laureāts.

1909. gadā Eižens Jonesko - franču dramaturgs (miris 1994.gadā).

1898. gadā Karls Cīglers - vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1973.gadā).

1895. gadā Bils Vilsons - sabiedrības "Anonīmie Alkoholiķi" līdzdibinātājs (miris 1971.gadā).

1885. gadā Heinrihs Brinings - Vācijas kanclers (miris 1970.gadā).

1876. gadā Villiss Keriers - amerikāņu inženieris un izgudrotājs, mūsdienu gaisa kondicionieru radītājs (miris 1950.gadā).

1869. gadā Norvēģijas karaliene Mauda (mirusi 1938.gadā).

1607. gadā Džons Hārvards - Anglijā dzimis amerikāņu garīdznieks, kura vārdā ir nosaukta prestižā Hārvarda universitāte (miris 1638.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2004. gadā par Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidentu ievēl Kasparu Ozeru, kurš šajā amatā nomainījis ASV dzīvojošo Kristapu Kegi.

2004. gadā stājas spēkā Saeimas 11.novembrī pieņemtie grozījumi Pašvaldību vēlēšanu likumā. Grozījumi nosaka, ka 5% vēlēšanu barjera būs tikai Rīgas domes vēlēšanās. Pārējo pašvaldību vēlēšanās barjera nav noteikta.

2003. gadā uz dienesta izmeklēšanas laiku no amata atstādinātais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Valdis Pumpurs iesniedz atlūgumu. Viņš šādu lēmumu pieņem pēc iepazīšanās ar KNAB izveidotās dienesta izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā norādīts uz it kā pieļautajiem pārkāpumiem, tomēr materiāla pēdējā punktā atzīts, ka Pumpura darbību dēļ nav reģistrēta valsts noslēpumu saturošas informācijas nozaudēšana vai noplūde.

2003. gadā tiek nodibināta jauna sabiedriskā organizācija "Rīgas Brāļu kapu fonds". Tā statūtos teikts, ka mērķis ir saglābāt, atjaunot un uzturēt Latvijas nacionālās identitātes simbolu, kultūras un arhitektūras pieminekli - Rīgas Brāļu kapu ansambli -, saglabāt karavīru piemiņu, patriotiski audzināt un izglītot iedzīvotājus, īpaši jaunatni.

2003. gadā Augstākā tiesa daļēji apmierina autortiesību aģentūras AKKA/LAA prasību pret Latvijas Radio, piedzenot 100 000 latu kompensāciju par aģentūras pārstāvēto autoru darbu izmantošanu no 2000.gada janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim. Līdz sprieduma izpildei AKKA/LAA ir tiesības papildus saņemt 6% no piedzītās summas jeb 6000 latu gadā.

2002. gadā Ministru kabinets uzdod finanšu ministram Valdim Dombrovskim ierosināt disciplinārlietu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Andreja Sončika darbību. Uz pārbaudes laiku Sončiks tiek atstādināts no amata. 2003.gada 27.janvārī Valsts civildienesta pārvalde pieņem lēmumu pret viņu ierosinātajā disciplinārlietā, iesakot atbrīvot no ieņemamā amata. 4.februārī Ministru kabinets Sončiku atbrīvo no VID ģenerāldirektora amata.

1998. gadā Saeimā tiek apstiprināta Ministru prezidenta Viļa Krištopana veidotā valdība. Jaunajā valdībā strādā savienības "Latvijas ceļš", apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Jaunās partijas ministri.

1975. gadā satiksmei atklāj Salu tiltu pār Daugavu.

1950. gadā savu pēdējo sēdi notur Latvijas Centrālās Padomes Vācijā esošā daļa. Pēc tam LCP darbība Vācijā vairs neturpinās.

1918. gadā Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs Augusts Vinnigs paziņo, ka vācu civilpārvalde nodod zemes pārvaldīšanu Pagaidu valdībai kā augstākajai varai latviešu etnogrāfiskajā teritorijā.

1498. gadā Rīgas tirgotāju delegācija Londonā noslēdz līgumu ar Angliju, kas angļiem Rīgā un rīdziniekiem Anglijā paredz plašas tirdzniecības privilēģijas.

NOTIKUMI PASAULĒ

2005. gadā Japānas kosmosa zonde "Hayabusa" nosēžas uz asteroīda un ievāc akmens paraugus, lai iegūtu informāciju par Saules sistēmas rašanos.

2003. gadā savu pēdējo lidojumu, nosēžoties lidlaukā pie Bristoles, noslēdz pasaulē vienīgais virsskaņas ātruma aviolaineris "Concorde".

2002. gadā Nīderlandē sapulcējas 93 valstu pārstāvji, lai vienotos par ballistisko raķešu izplatības ierobežošanu. Ziemeļkoreja, Irāna, Indija, Pakistāna, Ķīna un Izraēla atsakās parakstīt Starptautisko rīcības nolikumu pret ballistisko raķešu izplatību.

2001. gadā Nepālas karalis Gjanendra ievieš valstī ārkārtas stāvokli, lai apturētu trīs dienas ilgušo vardarbības uzliesmojumu, maoistu nemierniekiem cenšoties gāzt valsts iekārtu.

2000. gadā ASV Augstākā tiesa par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju izšķirošanā Floridas štatā pasludina republikāņu izvirzīto Džordžu Bušu. Nākamajā dienā viņš pasludina sevi par uzvarētāju apstrīdētajās prezidenta vēlēšanās.

1998. gadā Japāna pauž nožēlu par tās rīcību Ķīnā Otrā pasaules kara laikā.

1993. gadā Irāka piekrīt tās ieroču potenciāla novērošanai, lai pārliecinātu ANO atcelt pēc Irākas iebrukuma Kuveitā ieviestās sankcijas.

1992. gadā pēc Lielbritānijas karalienes Elizabetes II lūguma valsts parlaments apstiprina, ka no 1993.gada karaliene maksās ienākumu nodokli.

1990. gadā no amata atkāpjas Singapūras premjerministrs Lī Kuaņjevs, kurš vēsturē iegājis kā pasaulē visilgāk premjera amatā pavadījusī persona. Viņa vietā stājas Lī izraudzītais Go Čoktons.

1985. gadā ASV prezidents Ronalds Reigans paraksta vienošanos ar izdevniecību "Random House" par autobiogrāfijas izdošanu par tajā laikā rekordlielu summu - trim miljoniem ASV dolāru.

1983. gadā no Hītrovas lidostas seifa tiek nolaupīti 6800 zelta stieņi gandrīz 26 miljonu sterliņu mārciņu vērtībā. Neskatoties uz plašo izmeklēšanu un piesolīto atlīdzību, lielākā daļa zelta tā arī nekad nav atgūta.

1979. gadā Pakistānas aviokompānijas pasažieru lidmašīnas avārijā Džidā, Saūda Arābijā iet bojā visi 156 pasažieri nu apkalpes locekļi.

1970. gadā spēcīgā lietusgāzē Gvadelupā nolīst 38,1 mm nokrišņu minūtē, kas ir intensīvākā jebkad reģistrētā lietusgāze.

1970. gadā par priesteri pārģērbies bolīviešu mākslinieks Manilas lidostā uzbrūk Romas katoļu pāvestam Pāvilam VI.

1968. gadā britu rokgrupa "Cream" Karaliskajā Albertholā sniedz savu pēdējo koncertu.

1967. gadā Jemenas Nacionālā atbrīvošanas fronte Adenā pasludina Dienvidjemenas Tautas Republikas dibināšanu, pasludinot neatkarību no Lielbritānijas.

1966. gadā Francijas prezidents Šarls de Golls atklāj pasaulē pirmo plūdmaiņu elektrostaciju Ransas upes estuārā Bretaņā.

1949. gadā Indijas Konstitucionālā asambleja apstiprina valsts konstitūciju, kas stājās spēkā divus mēnešus vēlāk.

1942. gadā Ņujorkas kinoteātrī "Holivuda" notiek filmas "Kasablanka" pirmizrāde.

1941. gadā ASV prezidents Fenklins Rūzvelts paraksta likumu, novembra ceturto ceturtdienu pasludinot par Pateicības dienas atzīmēšanas dienu ASV. 1940. gada

26. novembris Nacistu spēki sāk būvēt žogu ap Varšavas ebreju geto, norobežojot tā 400 000 iedzīvotāju.

1939. gadā Padomju armija ar artilēriju apšauda Krievijas pierobežas ciematu Maiņilu, apsūdzot apšaudē "somu agresorus" un izmantojot incidentu par attaisnojumu, lai četras dienas vēlāk uzsāktu Ziemas karu ar Somiju. Staļins cerēja līdz gada beigām iekarot visu Somiju, bet somi izrādīja niknu pretestību, neskatoties uz to, ka padomju spēkiem bija milzīgs pārsvars - vidēji 4:1 karavīru, 100:1 tanku un 30:1 lidmašīnu. Somi noturējās līdz 1940.gada martam, kad tika parakstīts miera līgums, Somijai zaudējot 10% teritorijas, ieskaitot Karēliju un 20% rūpnieciskās kapacitātes.

1922. gadā angļu arheologi Hovards Kārters un lords Kārnarvons ieiet ēģiptiešu faraona Tunanhamona kapā, kļūstot par pirmajiem cilvēkiem, kas to izdarījuši kopš kapa aizvēršanas pirms 3000 gadiem.

1918. gadā Podgoricas Asambleja nobalso par "tautas vienību" un pievienošanos Serbijas karalistei.

1917. gadā tiek nodibinātā Nacionālā Hokeja līga, kurā kā pirmās komandas tiek iekļautas Monreālas "Canadiens", Monreālas "Wanderers", Otavas "Senators", Kvebekas "Bulldogs" un Toronto "Arenas".

1862. gadā angļu rakstnieks Čārlzs Dogsons, kas pazīstams arī Lūiss Kerols, nosūta desmit gadus vecajai Alisei Lidelai ar roku rakstītu manuskriptu ar "Alises piedzīvojumiem pazemē".

1778. gadā angļu kapteinis Džeims Kuks kļūst par pirmo eiropieti, kas sasniedzis Maui, Havaju salās.

43. gadā p.m.ē. Romā izveidojas Otrais triumvirāts, varu savā starpā sadalot Gajam Jūlijam Cēzaram Oktaviānam, Markam Emīlijam Lepidam un Markam Antonijam.