12. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1929. gadā Laimonis Mieriņš - mākslinieks (miris 2011.gadā).

1934. gadā Imants Freibergs - Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidents, profesors.

1936. gadā Andrejs Mizis - biškopis.

1948. gadā Viesturs Vecgrāvis - literatūrvēsturnieks, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Baltistikas nodaļas Latviešu literatūras katedras vadītājs, asoc.profesors.

1948. gadā Anna Lipmane - uzņēmēja, AS "Grindex" akcionāre.

1949. gadā Imants Jānis Resnis - Liepājas simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs, diriģents.

1951. gadā Rinalds Muciņš - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs.

1954. gadā Inese Galante - soprāns.

1954. gadā Baiba Valante - Valmieras drāmas teātra aktrise.

1956. gadā Māris Kļaviņš - Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītājs, Vides aizsardzības katedras profesors, vides ķīmijas un klimata pētnieks.

1959. gadā Aldis Baumanis - Biznesa augstskolas "Turība" rektors.

1963. gadā Antra Cilinska - kinorežisore.

1969. gadā Kristīne Zadovska - Latvijas Nacionālās operas soliste (mecosoprāns).

1985. gadā Ilze Ķuzule - Skrastiņa - Dailes teātra aktrise.

Jubilāri pasaulē

1613. gadā Andrē Lenotrs - franču ainavu arhitekts (miris 1700.gadā).

1685. gadā Džordžs Bērklijs - angļu filozofs(miris 1753.gadā).

1824. gadā Gustavs Roberts Kirhofs - vācu fiziķis (miris 1887.gadā).

1863. gadā Gabriels D'Annuncio - itāļu rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs un karavīrs (miris 1938.gadā).

1881. gadā Mustafa Kemals Ataturks - Turcijas pirmais prezidents (miris 1938.gadā).

1921. gadā Džanni Anjelli - autoražotāja "Fiat" vadītājs (miris 2003.gadā).

1922. gadā Džeks Keruaks - amerikāņu rakstnieks (miris 1969.gadā).

1925. gadā Leo Esaki - japāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā.

1925. gadā Harijs Harisons - amerikāņu rakstnieks (miris 2012.gadā).

1928. gadā Edvards Olbijs - amerikāņu dramaturgs.

1933. gadā Barbara Feldone - amerikāņu aktrise un modele. Pazīstamākā loma Aģente 99 seriālā "Get Smart" ("Ķeriet Smārtu").

1942. gadā Ratko Mladičs - bijušais Bosnijas serbu armijas komandieris.

1946. gadā Laiza Minnelli - amerikāņu dziedātāja un aktrise.

1949. gadā Robs Koens - amerikāņu kinorežisors, producents un scenārists.

1949. gadā Natālija Kučinskaja - krievu vingrotāja.

1956. gadā Stīvs Hariss - angļu mūziķis ("Iron Maiden").

1957. gadā Marlons Džeksons - amerikāņu mūziķis ("The Jackson 5").

1960. gadā Maki Nomija - japāņu mūziķis ("Pizzicato Five").

1968. gadā Ārons Ekhārds - amerikāņu aktieris.

1969. gadā Greiams Koksons - angļu mūziķis ("Blur").

1979. gadā Pīts Dohertijs - britu mūziķis.

Notikumi Latvijā

1582. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs svinīgi ienāk Rīgā kā pirmais kronētais valdnieks pilsētas vēsturē. Norisinās strīdi par dažu pilsētas baznīcu atdošanu katoļiem.

1998. gadā Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs izplata paziņojumu, kurā teikts, ka Latvijas valdība kā oficiālo nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu ir pasludinājusi 8.maiju, tādēļ bijušo leģionāru rīkotajos 16.marta atceres pasākumos valdības pārstāvji nepiedalīsies.

1998. gadā Jaunajā Rīgas ostas naftas produktu termināļa piestātnē Rīnūžos ienāk pirmais naftas produktu pārvadātājkuģis "Neste Melkki" no Somijas.

2000. gadā Rīgā viesojas Dānijas premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens ar kundzi Loni Dibkjēru.

2001. gadā mobilo sakaru operators SIA "Baltkom GSM" maina nosaukumu, turpmāk to sauc - "Tele2".

2001. gadā Sociālo tehnoloģiju augstskolā tiek pārtrauktas mācības, jo augstskolas telpas, kas atrodas Rīgā, Baltajā ielā 10, ir antisanitārā stāvoklī un ir aizdomas par infekcijas slimības - cūciņu - izplatīšanos.

2003. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedz akreditācijas vēstuli Latvijas vēstniekam Dānijā, bijušajam ārlietu ministram Indulim Bērziņam.

2004. gadā Francijā, Elizejas pilī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tiekas ar Francijas prezidentu Žaku Širaku.

2006. gadā Rīgā pāri Vanšu tiltam notiek Sieviešu solidaritātes skrējiens, kurā piedalās rekordliels dalībnieču skaits - 2400 skrējējas vecumā no viena līdz pat septiņdesmit gadiem.

2007. gadā Rēzeknes Mākslas koledžas kopmītnē Raiņa ielā 9b izceļas ugunsgrēks, uz kuras dzēšanu ierodas četras VUGD brigādes. No kopmītnēm evakuē 32 cilvēkus, no kuriem 12 tiek nocelti pa autokāpnēm no ceturtā stāva.

2007. gadā ap plkst.17.40 notiek kārtējais uzbrukums Latvijas kontingenta patruļai Irākā, kas pārvietojās ar apvidus automašīnām "Hummer". Uzbrukumā, eksplodējot lādiņam, Latvijas karavīrs, kaprālis Vladislavs Fursovs ar šķembu viegli tiek ievainots rokā.

Notikumi pasaulē

1881. gadā Endrū Vatsons kā pirmais melnādainais starptautiskais futbolists un komandas "London Swifts F.C." kapteinis piedalās Anglijas kausa izcīņā futbolā Skotijā.

1894. gadā "Coca-Cola" pirmo reizi veikalu plauktos parādās pudelēs.

1913. gadā Kanbera kļūst par Austrālijas galvaspilsētu.

1918. gadā Maskava atkal kļūst par Krievijas galvaspilsētu, pēc 215 gadiem atņemot šo statusu Sanktpēterburgai.

1925. gadā mirst Ķīnas revolūcijas līderis Suņs Jatseņs, kas tiek uzskatīts par mūsdienu Ķīnas "tēvu".

1928. gadā Kalifornijā sabrūk Sentfensisa dambis, nogalinot 400 cilvēkus.

1938. gadā Vācijas spēki iebrūk Austrijā.

1940. gadā Somija Maskavā paraksta miera līgumu ar Padomju Savienību, izbeidzot 14 nedēļas ilgušo karu. Saskaņā ar līgumu, Somija atdot gandrīz visu Karēliju, no kuras nekavējoties tiek izvest somu spēki un iedzīvotāji.

1945. gadā Bergenas-Belzenes koncentrācijas nometnē Vācijā 15 gadu vecumā mirst Nīderlandes ebreju meitene Anna Franka, kuras kara laika dienasgrāmata vēlāk tiek izdota grāmatā.

1955. gadā 34 gadu vecumā mirst amerikāņu džeza saksofonists Čārlijs Pākers.

1968. gadā Maurīcija iegūst neatkarību.

1969. gadā Pols Makartnijs Londonā salaulājas ar Lindu Īstmenu.

1987. gadā Ņujorkas Brodvejā pirmizrādi piedzīvo mūzikls "Les Misérables" ("Nožēlojamie") pēc Viktora Igo romāna.

1993. gadā 13 bumbu sprādzienā Indijas pilsētā Bombejā iet bojā aptuveni 200 cilvēki un vēl vairāki simti tiek ievainoti.

1994. gadā Anglikāņu baznīca ordinē pirmās sievietes priesteru kārtā.

1999. gadā 82 gadu vecumā Berlīnē mirst vijolnieks Jehudi Menuhins.

1999. gadā Polija, Ungārija un Čehija iestājas NATO, kļūstot par pirmajām agrākā komunistiskā bloka valstīm, kas pievienojušās militārajai aliansei.

2000. gadā Pāvests Jānis Pāvils II lūdz piedošanu par Romas katoļu baznīcas agrākajiem grēkiem, ieskaitot apiešanos ar ebrejiem, neticīgajiem un sievietēm.

2002. gadā ANO Drošības padome apstiprina ASV iesniegtu rezolūciju, kurā pirmo reizi pieminēta palestīniešu valsts esamība līdzās Izraēlai.

2003. gadā pie valdības ēkas Belgradā tiek nogalināts Serbijas premjerministrs Zorans Džindžičs.

2004. gadā Dienvidkorejas opozīcijas kontrolētais parlaments pieņem bezprecedenta likumu par prezidenta Ļo Muhjuna impīčmentu, atceļot viņu no amata.

2008. gadā 110 gadu vecumā mirst Francijas pēdējais Pirmā pasaules kara veterāns, itāliešu imigrants Lācars Pontičelli.