“Otrajā gadā es vēlējos padoties!” Kristīne Virsnīte par grūto ceļu uz augstāko izglītību

“Šis nav tikai mans bakalaura grāds, tas ir arī manas ģimenes,” raksta Virsnīte, atzīstot, ka studiju gadi bijuši izaicinājumiem pilni. Viņa stāsta, ka visvairāk viņu aizkustinājis bērnu prieks un lepnums par mammas sasniegumu.

Studijas ievērojami mainījušas ģimenes ikdienu. Virsnīte atzīst, ka lēmums studēt ne vienmēr bijis viegls arī viņas vīram, jo ģimenes dzīve pēdējos trīs ar pusi gadus bijusi pakārtota mācībām. “Es bieži teicu: "Pagaidiet. Tagad nē. Kad pabeigšu universitāti, tad." Ar to sadzīvot nav vienkārši,” viņa raksta.

Raidījumu vadītāja neslēpj, ka studiju laikā piedzīvoti arī brīži, kad šķitis – spēku vairs nepietiek. Otrajā studiju gadā viņa pat apsvērusi iespēju studijas pārtraukt, jo darba, ģimenes un mācību savienošana bijusi ļoti sarežģīta. Dienas laikā viņa strādājusi un rūpējusies par ģimeni, bet vakaros un naktīs pildījusi studiju darbus, lasījusi literatūru un gatavojusies pārbaudījumiem.

“Es dienās strādāju, mēģināju būt mamma un sieva, bet vakaros sākās manas naktsmaiņas – studiju darbi un ļoti daudz lasāmās literatūras,” viņa atceras.

Tomēr, neskatoties uz grūtībām, Virsnīte nolēmusi nepado­ties. Tagad, atskatoties uz paveikto, viņa uzsver, ka iegūtā izglītība nav nākusi viegli.

“Šī izglītība nav ne uzdāvināta, ne veiksmīgas sagadīšanās pēc iegūta. Es to esmu nopelnījusi – pati un ar milzīgu neatlaidību,” raksta Virsnīte.

Viņa piebilst, ka studijas bijušas pierādījums gan viņai pašai, gan ģimenei, ka arī grūtus mērķus iespējams sasniegt, ja ir neatlaidība un vēlme nepado­ties.

Savukārt to, kā jau izaugusi Virsnītes meita, lūkojiet šīs nedēļas žurnālā "Kas Jauns", kur netrūkst arī citu interesantu ziņu un notikumu!