Dziedātājs The Ludvig atklāti par narkotiku jūgā pavadīto skarbo laiku: "Dienā apēdu vismaz 30 ripas!"
Dziedātājs Jēkabs Ludvigs Kalmanis, plašāk zināms kā The Ludvig, atceras laikus, kad bija nonācis narkotisko vielu ietekmē.
Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", TV3 sarunu raidījumā "Zilonis studijā", apspriežot narkotisko vielu ietekmi uz cilvēku veselību, Jēkabs Ludvigs Kalmanis pastāstīja, kā tās savulaik viņu ievilinājušas savos tīklos. Pirms astoņiem gadiem pēc straujas popularitātes iegūšanas pašmāju šovbiznesā, dalības Eirovīzijas atlases dziesmu konkursā "Supernova" Jēkabs Ludvigs uz kādu brīdi pazuda no mūzikas skatuvēm. “Tur sākās mans tumšais mazais ceļš uz sevis atklāšanu. "Supernovas fināls notika svētdienā, bet tajā pašā otrdienā nomira mans tēvs – autoavārijā. Tas mani satrieca. Man bija vislabākais tēvs pasaulē. Tajā brīdī manā ģimenē palika tikai mākslinieki. Viņš bija vienīgais, kas mani kaut kādā ziņā turēja pie grožiem. Pēc tēva nāves es bēgu no tām atbildībām, no tās domas un pats no sevis. Tā es pazaudējos. Varbūt 16 gados tas vēl nebija tik traki, es turpināju strādāt, bet, kad man palika 18, tad gan viss aizgāja pa burbuli,” viņš atceras pagātni.
The Ludvig "Supernova 2017" pusfinālā
Lietojot apreibinošas vielas, dziedātājs sajuties labi: “Smadzenēs tiek saražots tik daudz serotonīna jeb mīlestības un prieka hormona, ka man šķita, visi mani mīl un es visus mīlu. Tajā brīdī manī bija brīvība un nebija nevienas sliktas domas galvā. Protams, tam bija arī sekas. Sākās arī sērās dienas, kad viss nav tik skaisti... Tā es turpināju. Nekur vēl neesmu to atklājis, bet tajā mēnesī, kad man oktobrī palika 18 gadu, es dienā vai vismaz katru otro dienu apēdu vismaz 30 ripas.
Es pazaudējos pilnībā. Izcepu savas smadzenes. Un, jā... es nezināju vērtības, man nebija atbildības sajūtas.
Es visu laiku sev un citiem teicu attaisnojumu, ka esmu mākslinieks. Tad rakstīju daudz dziesmu un dzejas. Un apzināti to izmantoju, ka cilvēki man piedeva. Tagad uz to atskatos un nožēloju, cik daudz cilvēku man bija jāsāpina.”
Dziedātājs atceras, ka tabletes bijis ļoti viegli dabūt – viņam tās tirgojis kursabiedrs. Lietojot tās, Jēkabs Ludvigs arī skaidri apzinājies, ka dara kaut ko nelegālu: “Jā, protams, biju informēts, ka tas, ko daru, ir nelegāli, bet tas mani neapturēja. Narkotikas ir visur. Katrs otrais kaimiņš ir pamēģinājis, un katram trešajam kaimiņam var uzvaicāt, un viņš zinās, kur var dabūt.”
Pārtraucis lietot tabletes dziedātājs esot pēc paša iniciatīvas. “Man palīdzēt gribēja arī mana tā laika mīlestība, kas pastāstīja par manu situāciju, nedarbiem vidusskolas, kurā mācījos, vadībai. Viņai likās, ka viņi mācēs to risināt kā profesionāļi, kā pieaugušie, bet nākamajā dienā mani izlidināja no skolas. Teica, ka skola ir pārāk prestiža šādam audzēknim. Man teica, vai nu tu noliedz to un mēs pasaucam policiju, vai arī šeit ir dokuments, kuru tu paraksti, ej uz kojām un savāc savas mantas. Tad nu es asarām acīs parakstīju dokumentu un savācu mantas.” Braukt uz mājām Talsos, kur dzīvoja viņa mamma ar diviem bērniem, Kalmanim bijis kauns, un viņš trīs mēnešus pavadījis, “vazājoties no drauga pie drauga, guļot uz dīvāna un domājot, ko darīt tālāk”.
“Līdz pienāca Ziemassvētki, es staigājos pa parku, toreiz vēl pīpēju marihuānu, un runāju ar savu (mirušo) tēvu, un sāku palikt emocionāls, raudāju, un man bija milzīgs kauns par to, ko esmu padarījis. Sapratu, ka sliktāk vairs nevar būt. Un es nevaru pieļaut, ka tas turpinās. Tā sākās mans ceļš uz atlabšanu. Tas notika kovida laikā. Es saņēmos un esmu ļoti lepns par sevi. Man prieks, ka es to izdarīju pats,” saka Jēkabs Ludvigs.
