Islandiešu mūzikas leģenda Bjorka aicina Grenlandi pasludināt neatkarību

Mikroblogošanas vietnē “X” 60 gadus vecā islandiešu dziedātāja pauda gandarījumu, ka islandieši savā valstī nezaudēja savu valodu, pretējā gadījumā viņas bērni tagad runātu dāņu valodā. Vienlaikus Bjorka pauda līdzjūtību grenlandiešiem par to, ka laikposmā no 1966. līdz 1970. gadam koloniālā vara uzspieda 4500 meitenēm kontracepcijas līdzekļus, un pat mūsdienās mēdz atņemt vecākiem viņu bērnus.

“Joprojām dāņi izturas pret grenlandiešiem kā pret otrās šķiras cilvēkiem,” paziņoja Bjorka. “Koloniālisms man vairākkārt izraisījis šausmu šermuļus, un iespēja, ka mani grenlandiešu brāļi un māsas varētu nonākt no viena nežēlīga kolonizatora cita rokās, ir pārāk nežēlīga, lai to pat iedomātos.”

“Dārgie grenlandieši, pasludiniet neatkarību!!!!” aicina Bjorka.

Pēc atgriešanās Baltajā namā Tramps vairākkārt paziņojis, ka Dānijas pārvaldītajai Grenlandei būtu jānonāk ASV īpašumā, sākumā stāstot par vēlmi to nopirkt, bet vēlāk neizslēdzot vajadzības gadījumā pielietot militāru spēku, lai šo milzīgo salu atņemtu ASV NATO bloka sabiedrotajai Dānijai. Augustā Dānijas amatpersonas izsauca ASV vēstnieku saistībā ar to, ka vismaz trīs ar Trampu saistīti cilvēki Grenlandē ir veikuši slepenas ietekmes operācijas.

Kopš 1814. gada Grenlande pieder Dānijai, to pilnībā integrējot karalistes sastāvā saskaņā ar 1953. gada konstitūciju, kas Grenlandes iedzīvotājus padarīja par Dānijas pilsoņiem. 1979. gada referendumā grenlandieši nobalsoja par salas pašpārvaldi ar savu parlamentu, kamēr Dānija saglabā kontroli pār Grenlandes ārpolitiku un aizsardzību. Kaut gan aptaujas liecina, ka vairums Grenlandes iedzīvotāju vēlas neatkarību no Dānijas, absolūtais vairākums nevēlas salas nonākšanu amerikāņu kundzībā.

Tramps nebūt nav pirmais ASV prezidents, kurš vēlas iegūt Grenlandi, jau 1860. gados salas nopirkšana tika apsvērta prezidenta Endrū Džonsona administrācijas laikā, kad 1867. gadā valsts sekretārs Viljams Sjūards izskatīja iespēju iegādāties ne vien Grenlandi, bet arī Islandi, taču pretestība ASV Kongresā pielika punktu šai idejai. 1946. gadā ASV piedāvāja Dānijai nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, taču piedāvājums tika noraidīts.