Cietumnieks uz skatuves, bandīts TV ekrānā, mīlēts veiksminieks dzīvē. Jocīgais Liepājas zieds Artūrs Irbe
Artūrs Irbe līdz brīdim, kad iestājās Liepājas aktieru kursā, ne reizi nebija bijis teātrī. Pēc vidusskolas mēģinājis iestāties Valsts policijas koledžā, bet uz skatuves atveidojis cietumnieku. Un plašākam skatītāju lokam pazīstams kā bandīts seriālā "Nemīlētie. Nolādētie".
Sporta mīļiem vārdu salikums Artūrs Irbe, protams, uzreiz raisa asociācijas ar leģendāro Latvijas ledus hokeja vārtsargu, taču tā ir tikai sakritība, ka 26 (pēc mēneša jau 27) gadus vecajam aktierim ir tāds pats vārds. Mammai šis vārds iekritis sirdī pēc televīzijas seriāla Ilgais ceļš kāpās, kurā vienu no galvenajiem varoņiem sauc Artūrs. Kad vecāki meklējuši vārdu savam otrajam dēlam (pavisam Irbēm ir trīs dēli), vienīgais, kurš iekļauts abu sarakstos, bijis Artūrs. Kopš pagājušās vasaras Artūrs ir precējies ar sava kursabiedra māsu, un viņa sievas vārds ir Marta. “Lūk, kādas sakritības dzīvē notiek,” viņš smaidot saka žurnālam "Kas Jauns". “Arī seriālā "Ilgais ceļš kāpās" Artūra mīļoto sievieti sauc Marta!”
No policista un mērnieka līdz aktierim
Karjeru Liepājas teātrī Artūrs Irbe sāka 2021. gadā – pēc tam, kad bija saņēmis aktiera diplomu Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātē. Dzimis un audzis Jēkabpils pusē, Artūrs sākotnēji neplānoja kļūt par aktieri, taču te nu viņš ir!
“Kā jau daudzi, pēc vidusskolas beigšanas nezināju īsti, ko tālāk darīt. Man patīk fiziskas aktivitātes, tāpēc nolēmu, ka mācīšos policijas koledžā – sportošu un darīšu kaut ko labu,” pastāsta Artūrs, piebilstot: visas pārbaudes izturējis, tomēr netika uzņemts. “Gandrīz visās mācību iestādēs iestājeksāmeni jau bija beigušies, bet tad pamanīju, ka vēl ir iespēja Jelgavā, meža mērniekos. Latvija, meži, likās labs darbs, kur varētu arī labi pelnīt. Iestājos, bet labi apdomāju un sapratu, ka nē, man nebūs interesanti. Nolēmu, ka gadu pastrādāšu un kārtīgi izdomāšu, kur mācīties. Un tad ar draugiem aizgājām uz klubiņu, tur satiku meitenes, kas studēja Liepājas Universitātē. Izstāstīju viņām savu stāstu, un viņas pastāstīja, ka Liepājā būs iestājeksāmeni aktieriem.” Artūrs aizbraucis un iestājies.
“Pirms tam pat nebiju teātrī bijis, nebiju aizdomājies līdz tam, ka par aktieri var izmācīties – likās, ja labi runā un izskatās, tad iet un filmējas. Vienreiz mūsu skolā viesojās "Goda teātris", bet izrāde mani galīgi neinteresēja. Toreiz pat iedomāties nevarēju, ka nākotnē būsim kolēģi (smejas), bet režisors tad bija Viesturs Roziņš, tas pats, kura izrādē "Divu siržu zēns" tagad spēlēju.”
Pļava ar jocīgiem ziediem
“Teātris ievilka, un nu jau ir nesaraujami saistīts ar visu manu dzīvi,” atzīst Artūrs. “Peldu kā pa straumi.”
No Liepājas kursa absolventiem tikai viena ir liepājniece, pārējie studēt sabraukuši no dažādām Latvijas pilsētām. Tas, ka bijuši vieni, bez ģimenēm, ka vakarus pavadījuši kopā, līdz vēlai naktij mācoties, satuvināja, stāsta Artūrs. Nācies arī uzticēties pasniedzējiem, ļauties, “lai apstrādā”. “Jo tu vairāk uzticējies, paļāvies, jo vieglāk bija mācībās.”
Sākot darbu teātrī, bijis liels stress, atbildība par to, ka esi štatā, arī režisori gandrīz visi jauni, nezināmi. Palīdzējis teātra krusttēvs Viktors Ellers, ar kuru jau iepriekš bijušas labas attiecības, pateicoties abu interesei par auto lietām. Lai arī Viktors tagad ir ārštata aktieris, uz viņu varot paļauties joprojām. Nu jau Artūra kontā ir savs pusotrs desmits lomu, šobrīd aktieris mēģina pie režisora Elmāra Seņkova, kas Liepājā iestudē Artūra Dīča “apjukumu divās daļās” ar nosaukumu "Baltijas teļš". Artūrs izrādē ir viens no deviņdesmito gadu Latvijas jauniešiem, un, jā, stāsts ir arī par Baltijas ceļu. Skatītāji jau novērtējuši Mazās zāles izrādi "Divu siržu zēns", kurā Artūrs atveido no islāma fundamentālistu terora bēgošas afgāņu ģimenes jaunāko atvasi, bet sezonas beigās aktieri gaida darbs pie režisora Valtera Sīļa, kas iestudēs Rasas Bugavičutes-Pēces sarakstīto lugu "Dzīvoklis".
Ar siltām jūtām Artūrs atminas izrādi "Vilki", kurā piedalījās tikai trīs aktieri – Edgars Pujāts, Sandis Pēcis un “es kā tāds saistošais elements, kura dēļ Vilki satiekas”. Artūrs: “Tā bija mana pirmā izrāde kā štata aktierim, turklāt ar šo izrādi mēs arī aizbraucām uz Ameriku, kas bija neaizmirstams piedzīvojums.”
Aktieris gan nevēlas īpaši izcelt kādu izrādi, jo uzskata, ka katrs iestudējums sniedz ko jaunu un interesantu, katra loma paver kādu nezināmu pasauli, kuru, iespējams, dzīvē viņš nekad neiepazītu. Kā piemēru Artūrs min iestudējumu "Gaišās naktis", kurā viņa atveidotais Dāvis ir jauns likumpārkāpējs. Strādājot pie šīs lomas, Artūram nācies klātienē iepazīties ar cietumu un pat intervēt sava atveidotā varoņa Dāvja prototipu, lai labāk viņu iepazītu.
Katram Liepājas teātra aktierim ir savs moto. Artūra Irbes moto ir citāts no latviešu filmas "Motociklu vasara" un skan šādi: “Vai tad pļava bez jocīgiem ziediem būs īsta pļava?” Artūrs to skaidro tā, ka tieši mākslinieki ir tie “jocīgie ziedi”, un vai tad sabiedrība varētu bez viņiem iztikt?
"Nemīlēto" maratons
Studiju laikā Artūrs piedalījies kino uzņemšanā, masu skatos filmā par grupas "Kino" solistu Viktoru Coju. Taču lielāka pieredze viņam ir seriālos – "No naida līdz mīlestībai" un jau trešo sezonu TV ekrānos skatāmajā "Nemīlētie. Nolādētie", kurā Artūrs atveido nežēlīgās Koganu ģimenes jaunāko atvasi Raju: “Man jau liekas, ka viņš ir labais, Raja negrib nevienam neko ļaunu nodarīt, tikai apstākļi tā sakrīt, ka sanāk ziepes savārīt. Neveicas.” Pašlaik seriāls esot stadijā, kad viss virzās uz kulmināciju, un Artūrs to raksturo kā šī seriāla “beigu sākumu”.
Aktieriem – seriālā piedalās vēl divi Artūra Liepājas kolēģi – nav viegli no Liepājas regulāri kursēt uz Rīgu un atpakaļ, gadā tās ir vismaz reizes četrdesmit. “Spēj tik mašīnai eļļu mainīt!” Tieši viņš ir tas, kas ar savu veco trešās sērijas bembīti (to pašu, ar kuru Artūrs braukā seriālā) visbiežāk vadā kolēģus. Ceļā pavadīts daudz laika. Nav viegli arī, kad pēc vēlajām vai nakts filmēšanām nākamajā dienā jābūt darbā teātrī. Ja vēl sakrīt, ka teātrī tieši tajā laikā top jauniestudējums, tad gadījies arī, ka divu mēnešu garumā nav nevienas brīvdienas. Tomēr pieredze, kas gūta filmējoties, ir neatsverama – televīzijā viss notiek ļoti ātri, tur daudz kas ir paša aktiera ziņā, jo nav tādu mēģinājumu kā teātrī, kuros iesaistīts viss ansamblis, un kolēģa plecs vienmēr līdzās, atzīst Artūrs. Taču, pateicoties filmēšanām, labi iepazīti kolēģi no visiem Latvijas teātriem.
Tagad liepājnieks
Artūrs Irbe nāk no Jēkabpils novada, un sarunājoties mazliet jūtama sēliskā izruna. Artūra tētis strādā autoservisā, mamma joprojām ir skolotāja. Pirmā skola, kurā mācījies Artūrs, bijusi Dunavā, tās jau sen vairs neesot. Pēc tam vidusskola – Jēkabpilī. Sākot studēt Liepājā, tik vientuļš Artūrs nemaz nav juties. Lai gan Irbes jau sen dzīvo Jēkabpils pusē, aktiera tētis nāk no Saldus, un tur joprojām dzīvojot tēva brālēni, ar kuriem Artūrs regulāri sazvanās. Divas trīs reizes gadā no Jēkabpils ciemos atbraucot arī vecāki un abi brāļi. “Vecākais brālis ir lauksaimnieks, jaunākais vēl mācās skolā.”
Pats jau astoto gadu dzīvo Liepājā, nu jau arī savā dzīvoklī, un ir kļuvis par īstenu liepājnieku. “Man ļoti patīk Liepājā! Skaista pilsēta, jūra!” Kopš pērnās vasaras Artūrs ir arī ģimenes cilvēks – ar sievu Martu, kolēģa Kārļa Artejeva māsu, iepazinies kādās Jāņu svinībās. Marta vēl studē jurisprudenci Rīgas Stradiņa universitātē, tāpēc pagaidām par ģimenes pieaugumu pāris vēl nedomā – vispirms jāsaņem maģistra grāds. Abiem patīk dzīvnieki, tāpēc mājās ir gan suns, gan kaķis. Abiem ir kopīgas intereses – Martai patīk gleznot, Artūrs visu mūžu ir zīmējis jeb, kā pats saka, “kaut ko kladēs skricelējis”. Abiem patīk pārgājieni, kuros dodas kopā ar suni. Patīk aizbraukt arī kaut kur tālāk, apskatīt dažādas Latvijas vietas.
