Pagātnes vajātie. Seriāla "Disclaimer" recenzija
Fakts, ka četrkārtējais "Oskara" balvas laureāts Alfonso Kuarons laidis klajā savu sarakstīto, producēto un režisēto seriālu, jau ir ievērības cienīgs notikums pats par sevi. Vēl īpašāku to padara fakts, ka galvenajā lomā ir Keita Blanšeta kopā ar vairākiem augstākās raudzes aktieriem.
Meistara atgriešanās
«Atruna» ir viens no tiem seriāliem, ko skatās un skatīsies pat kinogardēži, kas ierasti met līkumu seriāliem un arvien izvēlas skatīties tikai filmas. Ar izciliem aktieriem tur būtu pa maz. Viņi mazajos ekrānos parādās regulāri lielāko platformu vērienīgākajos seriālos. Protams, vispirms uzmanību piesaista pieminētais meksikāņu režisors, kurš jau labu laiku ir ietekmīgs Holivudas autors. Kuarons ir režisējis ne tikai baisāko no visām «Harija Potera» daļām, bet arī «Lielo cerību» adaptāciju ar Gvinetu Paltrovu galvenajā lomā, «Cilvēces bērnu», «Gravitāti» un daudziem «Oskariem» nominēto melnbalto «Romu», ko var redzēt «Netflix». Personīgi par viņa labāko filmu vēl arvien uzskatu viņa dzimtajā zemē un valodā uzņemto Meksikas filmu «Un tavu māti arī».
Īpašu kinomīļu interesi jaunajam seriālam «Atruna» ir piesaistījis tieši fakts, ka Kuarons neko nav režisējis kopš filmas «Roma». Tie ir veseli seši gadi, kas režisoram ar šādu popularitāti un iespējām ir samērā netipiski. Svarīgi, ka «Atrunas» operators ir Kuarona senais sabiedrotais meksikāņu lielmeistars Emanuels Lubeckis. Objektīvi Lubecki var saukt par vienu no pasaules meistarīgākajiem un slavenākajiem operatoriem, kurš leģendāro «Oskara» balvu ir spējis saņemt trīs gadus pēc kārtas par filmām: «Gravitāte», «Putncilvēks» un «Cilvēks, kurš izdzīvoja». Tā īsumā varam ieskicēt, ar ko tik īpaša ir «Atruna» un kāpēc tas nav kārtējais seriāls, ko veidojuši slaveni autori vai kurā piedalās populāri aktieri.
Tomēr tas viss ir tikai fons, un ne jau autoru pagātnes apbalvojumi veido šī vai cita seriāla kvalitāti. «Atruna» ir tāda paša nosaukuma 2015. gada romāna – dižpārdokļa – adaptācija. Jaunais septiņdaļīgais miniseriāls piesaka sevi ar moto – «pagātne tevi vienmēr atradīs». Sižetu strukturē trīs stāsti, kas plūst pamīšus. Galvenā varone ir Ketrina, slavena televīzijas žurnāliste un dokumentāliste, kura nule kā saņēmusi ļoti prestižu balvu par savu darbu. Kopā ar vīru Robertu viņai ir izdevies nesen pierunāt savu pieaugušo dēlu Nikolasu beidzot izvākties no vecāku ligzdiņas, lai viņš mēģinātu vadīt pats savu dzīvi. Īsāk sakot, viņas profesionālā karjera ir izcilos augstumos, bet privātā dzīve – ar ļoti izskatīgu fasādi. Otrs galvenais varonis ir atraitnis Stīvens. Īgns pensionējies skolotājs, kurš pēc sievas nāves atradis romāna manuskriptu dzīvesbiedres atvilktnē. Tas vēsta par viņu vienīgā bērna Džonatana nāvi, kurš pirms daudziem gadiem noslīka Itālijas kūrortā, glābjot jūrā mazu zēnu. Šajā romānā atmaskota kāda savtīga precēta sieviete, kura ar puisi izklaidējusies, bet nekavējoties pēc puiša nāves aizlaidusies. Deviņpadsmitgadīgā Džonatana ceļojums uz Itāliju ir trešā miniseriāla sižeta līnija, kurā tiek uzmanīgi šķetināti visi traģiskie pagātnes notikumi. Stīvens izlemj pats izdot atrasto sievas manuskriptu, kurš vēsta par traģiskajiem pagātnes notikumiem. Grāmatas panākumi autoram nav svarīgi, viņa mērķis ir, lai grāmata sasniedz Ketrinu un viņas ģimeni. Tas izbijušajam literatūras skolotājam izdodas veiksmīgi, ieraujot Ketrinu atpakaļ tumšajos pagātnes notikumos.
Trilleris vai drāma?
«Atruna» meistarīgi balansē kaut kur starp detektīvu, psiholoģisku trilleri un vieglu erotiku (dažām sērijām vecuma cenzs ir 18+). Neiztrūkstoša ir arī augstvērtīgas drāmas kvalitāte. Par to meistarīgi parūpējas aktieru ansamblis. Līdzās talantīgajai un pasaulslavenajai austrāliete Keitai Blanšetai pensionētā skolotāja lomu atveido klasiķis Kevins Klains (arī «Oskara» laureāts). Galvenās varones vīra lomā iejuties daudzpusīgais Saša Barons Koens. Jā, tas pats Koens, kuru pazīstam kā Boratu, tomēr aktieris regulāri apliecina savu meistarību arī dramatiskās lomās. Jāsaka, ka jaunākā loma «Atrunā» britu komiķim padevusies tiešām lieliska, atveidojot sirsnīgu, mīļu, bet tajā pašā laikā izlutinātu un psiholoģiski vāju Robertu, kurš atšķirībā no sievas Ketrinas piedzimis ar zelta karotīti mutē. Neskaitāmu balvu laureāti un nominanti ekrānā izspēlē smalku un niansētu drāmu. Meistarīga režisora vadībā viņi nav tikai skaļi vārdi seriāla publicitātei.
Runājot par trillera spriedzes un drāmas attiecībām, sižeta ritējumā uzreiz jāuzsver, ka autoriem daudz svarīgāka ir bijusi tieši drāmas puse. «Atruna» ir drāma ar trillera elementiem, nevis trilleris ar drāmas piešprici. Intriga tiek vērpta nesteidzīgi, ļaujot gremdēties aizdomās. Spriedzi drīzāk radām mēs paši, spēlējoties ar aizdomām stāsta gaitā, kurā visnotaļ ciniskie galvenie varoņi rotaļājas cits ar cita dzīvi. Šāda spriedze šķiet daudz rafinētāka, jo liek skatītājiem domāt līdzi, nevis vienkārši rauj mūs uz priekšu stāstam ar augsta tempa palīdzību. Iespējams, būs skatītāji, kuriem «Atruna» šķitīs par lēnu, bet tur drīzāk vaina būtu jāmeklē nevis jaunajā Kuarona autordarbā, bet gan mūsdienu tempa atrofētajā skatītāju uztverē.
Arī stāsta uzbūve ir visnotaļ oriģināla. Septiņu sēriju garajā miniseriālā var šķist, ka visa intriga tiek atklāta piektajā sērijā. Tad arī pamatīgi krītas visa seriāla noslēpumainības spriedze, un mēs vērojam tikai tagadnes sižeta līniju mijiedarbi. Kaut kādu man nezināmu iemeslu dēļ seriāla autori izlēmuši piekto sēriju izveidot garāku nekā pārējās. Pēc tam izrādās, ka vēl gana pamatīga intriga ir pietaupīta finālam, tomēr to skatītājs uzzinās, tikai noskatoties «Atrunu» līdz galam. Skatīšanās laikā izveidojas pamatīgs tempa iekritiens, jo gluži vienkārši zaudējam pagātnes noslēpuma intrigu. Šo zināmo garlaicības bedri sižeta plūduma vidū arī varētu minēt kā galveno jaunā seriāla problēmu, lai kārtējo reizi nonāktu pie atziņas, ka teju neviens darbs nav ideāls.
Stāsts fake news laikmetam
Par spīti seriāla vidusdaļas problēmām un pāris sižeta pavērsieniem, kam līdz galam grūti noticēt, jāatzīst, ka pie mums ir nonācis viens no 2024. gada labākajiem seriāliem. «Apple TV+» miniseriālu bez atrunām par obligātu skatāmvielu gribētu uzdot katram seriālu cienītājam un kino mīļotājam. «Atruna» ir ne tikai intrigām pilna, bet ļauj seriālu uzlūkot un par to aizdomāties no daudziem aspektiem. Par «Atrunu» ļoti interesanti ir domāt kā par ģimenes psiholoģisko portretu, kas šķetina tēmu par varas attiecībām starp māti un tēvu bērna priekšā. Ģimenes ekrānā šajā stāstā ir divas, bet tās savā attiecību dinamikā ir vairāk līdzīgas, nekā seriāla ievadā varētu šķist. Tādējādi fonā pagātnes noslēpumiem seriāla autori neuzkrītoši un neatslābstoši runā par šo tēmu, izgaismojot aspektus, kā varas attiecības ģimenē atstāj iespaidu citam uz citu.
Prasmīgi ir izmantots arī aizkadra teksts, kuru uz maiņām mums vēsta gan Blanšetas, gan Klaina balss. Bieži vien šāds paņēmiens tiek izmantots, lai lāpītu sižeta robus, bet ne šoreiz. «Atrunas» gadījumā tas izmantots tik bagātīgi, ka zināmā mērā jauno miniseriālu pietuvina grāmatas plūdumam, vienlaikus izaicinot mūsu uztveri atbildēt uz jautājumu: «Vai viss, ko mums stāsta, ir patiesība?»
Te arī slēpjas vēl būtiskāks pārdomu temats. Tas ir jautājums, ko autori vaicā ar pašu «Atrunas» sižetu. Tiek pētītas realitātes un fikcijas attiecības, kā arī izaicināta mūsu labticība par to, kā uztveram stāstus, informāciju un to, ko kāds uzdod par patiesību. Temats, kas šodienas fake news pārpildītajā realitātē ir kļuvis tik aktuāls kā nekad. Vienalga, vai domājam par #MeToo skandāliem vai politikas atspoguļojumu medijos. Vai tas, ko kāds izstāsta kā savu redzējumu, ir automātiski uzskatāms par patiesību? Kas tad īsti ir patiesība? Uz jautājumu, protams, neatbildēšu, jo tad jau nāktos pārāk daudz atklāt no paša sižeta atrisinājuma. Labāk atbildes uz jautājumiem meklējiet paši. «Atruna» ir rafinēti izveidota drāma, kas vienlaikus ir vērtīgs kritiskās domāšanas treniņš un daudziem var kļūt par ķirsīti 2024. gada seriālu skatīšanās pieredzē.
"Disclaimer"
Sēriju skaits: 7.
Scenārijs: Alfonso Kuarons.
Režisori: Alfonso Kuarons.
Lomās: Keita Blanšeta, Kevins Klains, Saša Barons Koens u. c.
