Sonora Vaice 55 gados kļūst par studenti un tagad ir vienā augstskolā ar meitu un dēlu

Sonoras Vaices meitu Annu žurnāls "Kas Jauns" sastapa Latvijas Nacionālajā teātrī krāšņā uzveduma "Lieliskais Getsbijs" pirmizrādē – viņai kā Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermākslas studentei šī bija pirmā pirmizrāde. Jaunietei šis bija ļoti īpašs notikums, un viņa pirmizrādes banketā gan izbaudīja īpašo svētku gaisotni, gan ar lielu uzmanību noklausījās svinīgās uzrunas. Sonora priecājas par meitu, taču atzīst – tas, ka Anna izvēlējusies nākotni saistīt ar aktiermākslu, viņai it nemaz nav pārsteigums, jo skatuves dzīve, šķiet, esot dzimtas liktenī ierakstīta.

Sonoras mamma Astrīda Pērkone bija aktrise Leļļu teātrī, un skatuves dzīvi operdziedātāja iepazina, vēl pavisam maza esot. “Mamma bija arī spēcīga menedžere un organizēja koncertus, braukādama pa ārzemēm ar daudziem tā laika mūsu spēcīgākajiem popmūzikas solistiem. Mani ņēma līdzi, līdz ar to jau kopš mazotnes esmu dzīvojusies gan pa skatuvi, gan aizkulisēm, un viņa, kā radinot mani pie skatuves, arī ļāva man ar lelli rokās dziedāt Bērnības svētkos. Pavisam maza vēl sāku darboties kā leļļu teātra aktrise,” atminas Sonora, kura nu gan tuviniekus, gan draugus pārsteigusi, iestājoties augstskolā. “Tagad Latvijas Kultūras akadēmijā studēju kopā gan ar meitu, gan dēlu! Ar viņiem sanāk arī akadēmijas gaiteņos šad un tad saskrieties. Ādams ir pieredzējušākais no mums – viņš 3. kursā apgūst filmu režiju, Anna ir 2. kursā aktieros pie Indras Rogas, bet es – 1. maģistru kursā režijā pie Kārļa Krūmiņa. Vienīgi otrs dēls Filips mūs pametis – viņš aizgāja studēt datorzinības Latvijas Universitātē.”

Sonora atzīst, ka pirmais mācību pusgads viņai aizritējis lielā aizrautībā. “Jādara tas, kas patīk, jo tad ir vēlme savu darbu darīt un savu jomu apgūt no visām pusēm. Studijas lieliski paplašina redzesloku. Man patīk Kultūras akadēmijā! Attieksme no visām pusēm ir ļoti draudzīga. Interesanti, ka liela daļa pedagogu ir jaunāki par mani. Taču gadu starpība mums nav šķērslis brīnišķīgai savstarpējai sapratnei. Atrodoties starp jaunajiem un atkal atsākot mācību procesu pati, šķiet, jūtos kļuvusi jaunāka. Man vispār nav sajūtas, ka es būtu veca. Visvairāk to “vecuma lietu” pārdzīvoju, kad man palika 40. Tad likās – ārprāts, dzīve beigusies! Pie 50 man vispār nebija nekādu emociju, jo sapratu, ka ir ļoti daudzi tāda paša vecuma kā es un dzīve turpinās! Tik labi kā šobrīd, šķiet, īstenībā nekad iepriekš neesmu jutusies. Patīk, ka man ir mana pieredze, vairāk informācijas un saprašanas par daudzām būtiskām lietām, līdz ar to man ir skaidrāka pasaules uztvere. Gan caur dziedāšanu, gan iepriekš apgūto psiholoģiju, gan caur režiju, ko mācos pašlaik, un caur dzīvi vispār. Jā, man tiešām tagad ir labi, es negribētu laiku griezt atpakaļ,” atklāta ir operdīva.

Lielākais jaunums un arīdzan izaicinājums studiju procesā Sonorai bijušas jaunapgūstamās datorprasmes. “Bija pagrūti ieiet šai digitālajā pasaulē. Parastajā "Word" programmā uzrakstīt rakstus man nav pilnīgi nekādu problēmu, taču te nācās apgūt, kā veidot prezentācijas, grupēt tekstu, ievērojot visus parametrus. Uz jauno gadu bija viens tāds darbs jāveic, un šī sagrupēšana paņēma man lielāko daļu laika. Saprotu jau, ka savos 55 gados kaut kādā pēdējā vilcienā mēģinu ielēkt, bet tiešām paldies visiem pedagogiem, kas to veicina. Sākumā, izlasot noteikumus, pilnīgi apstulbu! Protams, palīdzību prasīju arī saviem bērniem. Pašā sākumā ļoti daudz. Nu jau man daudz kas liekas vienkārši, esmu iegājusies, bet pats sākums bija tiešām ļoti smags,” atzīst Sonora Vaice, kuras pats pirmais veikums režijā bija Operetes teātra paspārnē tapusī multimediālā monoopera "Cilvēka balss. Telefons", kas novērtēta pat ar Lielās mūzikas balvas statueti.

Dziedātāja smej, ka nu ģimenē katru gadu būs pa augstskolas izlaidumam. “Ādams beigs Kultūras akadēmiju jau šogad, es nākamgad, bet aiznākamajā gadā izlaidums būs Annai. Sākot no šā gada, mums katru gadu būs pa izlaidumam! Un Filipam arī, protams, būs. Tad kopā četri.”

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!