FOTO, VIDEO: ar dokumentālās filmas "Turpinājums. Pieaugšana" pirmizrādi nosvin Selecka 90 gadu jubileju

Kā norāda Grūbe, Seleckis ir viens no nozīmīgākajiem mūsdienu Eiropas dokumentālā kino režisoriem, kurš savas dzīves laikā izveidojis vairākus desmitus filmu gan kā operators, gan scenārists, un viņš ir viens no dažiem sava vecuma pasaules kinoklasiķiem, kurš aktīvi strādā pie jaunām filmām. "Turpinājums. Pieaugšana" būs viņa 35. režisētā filma.

2018.gadā Seleckis pabeidza darbu pie dokumentālās filmas "Turpinājums", kas vēstīja par pieciem dažādiem Latvijas bērniem un viņu dzīvi, sākot skolas gaitas. Filmas varoņi bija Zane un Gļebs Rīgā, Anastasija Stoļerovā, Kārlis Kusā, Anete Vecpiebalgā. Režisors 2018.gadā par filmu saņēma Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps", Tallinas filmu festivāla īpašo balvu par mūža ieguldījumu, filma bija Latvijas pieteikums ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars", tā piedzīvoja arī plašu starptautisku izplatīšanu nozīmīgos pasaules filmu festivālos IDFA, "Visons du Reel", "Tallinn Black Nights", "ZagrebDox" un dažādu Latvijas skatītāju paaudžu atzinību. Filmas sākotnējā ideja tapa filmu studijā "Mistrus Media" kopā ar Oksfordas Universitātes sociālantropoloģi Daci Dzenovsku kā Latvijas Simtgades paaudzes ilgtermiņa dokumentāls vērojums ar mērķi ieraudzīt pasaules un Latvijas notikumus, ik pa desmitgadēm atgriežoties pie filmas varoņiem.

"Gribētu atgriezties pie filmas varoņiem pēc dažiem gadiem, lai redzētu, kā viņiem klājas," filmas noslēgumā sacīja Seleckis. Nākamā filma "Turpinājums. Pieaugšana" ir tapusi kopā ar režisoru Armandu Začu un filmas stāsts ir atgriešanās pie tiem pašiem filmas varoņiem jau pēc septiņiem gadiem, sekojot viņu gaitām un stāstot par pusaudžu dzīves notikumiem mūsdienu Latvijā, parādot, kā pasaules notikumi atstāj nospiedumus uz viņu pieaugšanas procesu un dzīves izvēlēm.

Seleckis pauž, ka viņa filmas varoņi šobrīd atrodas krustcelēs, kurās viņš atradās tolaik. Viņš piebilst, ka, veidojot filmu "Turpinājums" 2018.gadā, viņam bija iespēja pirmo reizi mūžā veidot filmu par bērniem, filmēt viņu pirmo skolas gadu un filmas nobeigumā izteikt apņemšanos turpināt sekot savu varoņu dzīvēm pēc kāda laika. "Ir pagājuši septiņi gadi, viņi ir ne tikai kļuvuši par pusaudžiem, tāpat arī pandēmija, politika un karš ienācis viņu dzīvē vecumā, kad viņiem jāizšķiras par nākotnes izvēlēm. Neskatoties uz šādu drūmu fonu, mūsu varoņi savu dzīvi enerģiski piepilda ar mācībām, notikumiem, treniņiem un hormonu radītajām emocijām," par filmu saka Seleckis.

"Dokumentālā filma "Turpinājums" bija viena no plaši izskanējušajām Latvijas simtgades filmām - filma, kurā vairāku bērnu dzīvēs atspoguļojās Latvijas realitāte visā tās komplicētībā un sociālo slāņu šķērsgriezumā. Sastapties ar filmas "Turpinājums. Pieaugšana" varoņiem jau pēc vairākiem gadiem ir intriģējoši, - arī šajā filmā Ivars Seleckis pārliecinoši ļauj ieraudzīt mūsdienu Latvijas atspoguļojumu konkrētu varoņu, gan ne vairs bērnu, bet nu jau jauniešu, dzīvēs," teic Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.

Seleckis ir viens no Rīgas dokumentālā kino skolas pamatlicējiem. 1958.gadā Seleckis sāka strādāt Rīgas kinostudijā par operatora asistentu un turpmāk kā operators vai režisors pielicis roku daudzām Latvijas kinovēsturē nozīmīgām filmām. Selecka dokumentālā filma "Šķērsiela" (1988) tika atzīta par labāko Eiropas filmu, izpelnoties Eiropas Kino akadēmijas balvu. Nacionālo Kino balvu "Lielais Kristaps" ir saņēmušas trīs Selecka pilnmetrāžas filmas (1978, 1988, 2000), pats Seleckis saņēmis divas "Lielā Kristapa" balvas kā labākais dokumentālā kino režisors (1988, 2018) un vienu balvu kā labākais dokumentālā kino operators (2007), bet 2014.gadā Seleckis kopā ar dzīvesbiedri, montāžas režisori Maiju Selecku, saņēma "Lielā Kristapa" balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Začs iepriekš sadarbojies ar Selecki, veidojot montāžas režiju filmai "Zemnieki", "Terapija", "Deniss", kopā ar Lieni Lindi veidojis arī dokumentālo filmu "Klātbūtne", bijis montāžas režisors dokumentālajai filmai "Spiegs, kurš mans tēvs" un Viestura Kairiša spēlfilmai "Janvāris".

Filmas galvenais operators ir Valdis Celmiņš, skaņu režisors - Ernests Ansons, komponists - Kārlis Auzāns, montāžas režisors - Začs, varoņu izpēte - Zane Ozoliņa, producenti - Elīna Gediņa-Ducena, Grūbe.

Filma veidota filmu studijā "Mistrus Media", kas iepriekš veidojusi tādas dokumentālās filmas kā "Pasaules skaņa", "Escaping Riga", "Mans tēvs baņķieris", "Turpinājums", "Spiegs, kurš mans tēvs", "Lustrum", "Homo Sovieticus", "Zemnieki" un "Patrīcija". Dokumentālās filmas tapšanu atbalstījis Nacionālais kino centrs.