Kas notiktu, ja zeme pēkšņi pārstātu griezties?

“Apstādini pasauli, es gribu izkāpt.” Šī satraucošā frāze ir pazīstama jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, un tā dažādos kontekstos tiek izmantota joprojām. Taču, ja pasaule patiešām pārstātu griezties, sekas vairāk līdzināties apokaliptiskai šausmu filmai.

Iedomājieties, ka ejat pa saulainu pludmali, zeme zem jums griežas uz austrumiem ar ātrumu 1674 kilometri stundā. Bet, tā kā jūs, smiltis un viss pārējais jūsu tuvumā kustas ar tādu pašu ātrumu, jūsu pastaiga šķiet lēna un nesteidzīga, kas nozīmē, ka, ja pasaule pēkšņi apstātos, jūs nevis no tās “izkāptu”, bet drīzāk tiktu no tās izmests. Neatkarīgi no tā, kur jūs piezemēsieties, vai tas būtu okeāns vai zeme, trieciena spēks jūs, visticamāk, nogalinātu.

“Arī ūdens izjustu šo pēkšņo paātrinājumu,” teica Kolgeitas Universitātes Zemes un vides ģeozinātņu asociētais profesors Džozefs Levijs. Arī koki un ēkas nebūtu drošībā, neskatoties uz to, ka tie ir iesakņojušies zemē. 

Kas notiktu, ja Zeme pārtrauktu griezties pakāpeniski?

“Dabas sistēmās nekas nekad pilnībā neapstājas uzreiz,” teica Levijs. Pakāpeniska palēnināšanās varētu pasargāt jūs no ietriekšanās debesīs, bet, kad tā apstāsies, jūs joprojām būsiet nonācis lielās nepatikšanās, uzskata eksperts.

“Gada laikā, Zemei riņķojot ap Sauli, puse planētas būtu naktī un puse pilnā gaismā, bet šī puse gada laikā pastāvīgi mainītos,” sacīja pētnieks, ieskicējot, ka viena “diena” 12 stundu vietā varētu ilgt sešus mēnešus. “Nepārtraukta saule apgrauzdētu tuvumā esošās kultūras un iztvaicētu lielu daļu ūdens jūsu zemeslodes pusē,” piebilda Levijs.

Nākamā sešus mēnešus ilgā nakts, iespējams, nedotu neko labu. Gaismas un siltuma trūkums, visticamāk, iznīcinātu daudzus atlikušos augus un sasaldētu ūdeni ledus kārtu veidā. Iespējams, nāktos saskarties arī ar negaidītiem laikapstākļiem.

Vai zemeslode kādreiz patiešām varētu pārstāt griezties?

“Mēness gravitācija rada bezgalīgi mazu pretestību mūsu planētas rotācijai, tāpēc katru gadsimtu Zemes rotācija palēninās par 2,3 milisekundēm,” norāda NASA.

Taču maz ticams, ka Mēness kādreiz varētu pilnībā apturēt Zemes griešanos. “Zeme ir daudz lielāka par Mēnesi, un tāpēc tai ir daudz lielāks leņķiskais moments,” teica Levijs.

Viens no veidiem, kā ievērojami palēnināt Zemes rotāciju, būtu, ja cilvēce pret to izturētos kā pret milzu enerģijas avotu. “Ja izmantotu planētas griešanās momentu, lai apmierinātu visas cilvēces enerģijas vajadzības, joprojām būtu nepieciešams aptuveni 1 miljons gadu, lai palēninātu planētas griešanos līdz apstāšanās vietai,” sacīja pētnieks.

Ir praktiski neiespējami, ka kādi objekti kosmosā varētu apturēt Zemes rotāciju pirms tam. “Zemes leņķiskais moments ir pārāk liels, lai kaut kas cits, izņemot pilnīgu kataklizmu, to palēninātu,” sacīja Levijs.