Atrastie dinozauru pēdu nospiedumi atklāj jaunu informāciju par Zemi pirms 120 miljoniem gadu
foto: ddp/CFoto / Vida Press
Dinozauru pēdu nospiedumi.
Trakā pasaule

Atrastie dinozauru pēdu nospiedumi atklāj jaunu informāciju par Zemi pirms 120 miljoniem gadu

Izklaides nodaļa

Jauns.lv

Divi gandrīz identiski dinozauru pēdu nospiedumu komplekti ir atrasti 3700 jūdžu attālumā viens no otra, sniedzot jaunus pierādījumus par to, kā Zeme izskatījās pirms aptuveni 120 miljoniem gadu.

Atrastie dinozauru pēdu nospiedumi atklāj jaunu in...

Eksperti atraduši vairāk nekā 260 pēdu nospiedumu Brazīlijā un Kamerūnā.

Pirms aptuveni 120 miljoniem gadu dinozauri varēja brīvi pārvietoties pa plašu teritoriju, kas ietvēra mūsdienu Dienvidameriku, Āfriku, Arābiju, Madagaskaru, Indiju, Austrāliju un Antarktīdu. Tas viss veidoja daļu no senā superkontinenta, ko sauca par Gondvānu.

Atklātā pēdu nospiedumu sakritība ir vēl viens pavediens, kas liecina, ka abas puses reiz bijušas saistītas. Dinozauru pēdu nospiedumi tika atrasti pēc visiem šiem gadiem dubļos un dūņās gar aizvēsturiskajām upēm un ezeriem.

“Mēs noskaidrojām, ka vecuma ziņā šie pēdu nospiedumi ir līdzīgi,” sacīja Dienvidu Metodistu universitātes (SMU) paleontologs Luiss L. Džeikobss. “Arī ģeoloģiskajā un plākšņu tektoniskajā kontekstā tās bija līdzīgas."

Āfrika un Dienvidamerika sāka dalīties pirms aptuveni 140 miljoniem gadu. To izraisīja zem tām esošo tektonisko plātņu kustība, izraisot magmas pacelšanos un veidojot jaunu okeāna garozu.

“Viens no jaunākajiem un šaurākajiem ģeoloģiskajiem savienojumiem starp Āfriku un Dienvidameriku bija Brazīlijas ziemeļaustrumu līcis, kas atradās pie tagadējās Kamerūnas piekrastes gar Gvinejas līci,” turpina Džeikobss. “Abi kontinenti šajā šaurajā posmā bija nepārtraukti, tāpēc dzīvnieki abās šī savienojuma pusēs varēja potenciāli pārvietoties pāri tam."

Dinozauru izmiršana bija pēkšņs masveida izmiršanas notikums uz Zemes.Tas iznīcināja aptuveni trīs ceturtdaļas mūsu planētas augu un dzīvnieku sugu pirms aptuveni 66 miljoniem gadu.Šis notikums iezīmēja krīta perioda beigas un aizsāka cenozoja laikmetu, kurā mēs joprojām dzīvojam.

Zinātnieki parasti uzskata, ka Zemē ietriecās aptuveni 9 jūdžu plata komēta vai asteroīds, izpostot planētu. Jaunākie pētījumi liecina, ka šis trieciens aizsāka lielu vulkānisko aktivitāti, kas arī izraisīja dzīvības izzušanu.

Daži pētījumi liecina, ka dinozauru skaits tajā laikā jau bija samazinājies klimata pārmaiņu dēļ. Taču 2019. gada martā publicētajā pētījumā apgalvots, ka dinozauri, visticamāk, “plauka” pirms izmiršanas notikuma.