Apmeklētājiem atver agrāk slēgtās Bakingemas pils telpas

Remonts ilga desmit gadus un izmaksāja 370 miljonu mārciņu (aptuveni 427 miljoni eiro). Tā laikā no austrumu spārna bija izņemti aptuveni 3500 priekšmetu, lai veiktu nepieciešamos elektroinstalācijas un santehnikas darbus.

Par 75 mārciņām (aptuveni 86 eiro) apmeklētāji var apskatīt Dzelteno zīmēšanas istabu, kurā Elizabete II pozēja portretistiem, galveno gaiteni un daudziem visgaidītāko telpu –  centrālo istabu, kur pulcējas karaļnama pārstāvji pirms ikoniskās iziešanas uz balkona. Apmeklētājiem gan ir aizliegts iziet uz balkona, viņi var palūkoties uz skatu caur aizkariem. 

Kādreizējam britu karalim Džordžam IV (valdīja no 1820. līdz 1830. gadam) patika iekļaut telpu dizainā no Ķīnas aizņemtus elementus, tāpēc var pamanīt, ka telpās uz daudziem un dažādiem priekšmetiem, porcelāna, skapjiem, greznām aizkaru stangām, kamīniem un griestiem ir attēloti pūķi.

Vienlaikus austrumu spārnu var apskatīt 20 ekskursantu, un biļetes bija izpārdotas jau dažu stundu laikā, kad tās izlaida pārdošanā šā gada sākumā. Tās jāiegādājas kopā ar standarta biļeti, kas iekļauj balles zāles tūri, kur pie sienas ir diskusijas raisījušais tagadējā karaļa Čārlza III portrets, ko uzgleznojis mākslinieks Džonatans Jeo.

Karaliene Viktorija 1837. gada 13. jūlijā bija pirmā no britu monarhiem, kas apmetās Bakingemas pilī uz pastāvīgu dzīvi, padarot to par oficiālu rezidenci. Pils bija uzcelta 1705. gadā Bakingemas hercoga Džona Šefīlda vajadzībām. 1762. gadā to iegādājās karalis Džordžs III kā nākamo rezidenci, bet vēl 75 gadi pagāja, pili paplašinot un pārbūvējot.