Dragkvīns Amuna Davis: "LGBTQ patiesībā ir ļoti homofobiska kultūra"

“Es uz to visu skatos citādāk. Manuprāt, LGBTQ kultūra ir aizgājusi ne tur, kur tai vajadzētu būt. Ja es runāju par sevi, es negribu, ka cilvēki mani iepazīst vai par mani spriež, balstoties uz manu seksualitāti vai to, kā es identificējos. [..] Man liekas, ka ir ļoti nepareizi stādīties priekšā, sakot: “Sveiki, mani sauc Dāvis, viņš, un esmu gejs.” Neliekas, ka ar to ir jāsāk saruna,” spriež viņš.

“Man šķiet, ka mūsdienās tas ir modē - teikt, ka identificēšos tā un tā. Un ja tu mani nesauksi tā, tad tu būsi sliktais. Man tas liekas briesmīgi, tāpēc es negribu būt daļa no šīs LGBTQ kultūras. Es tāds neesmu, nekad neesmu nevienam licis mani pieņemt. Ja runājam par nebinārajiem cilvēkiem, es pilnībā atbalstu, ka šeit cilvēki ir un ka viņi identificējas kā viņi vēlas. Bet man neiet kopā, ka mēs to uzspiežam, tas, manuprāt, ir ļoti nepareizi un tas iet pret mani. Un es tagad esmu homofobs vai transfobs tikai tāpēc, ka es to tā neredzu..."

"Šī visa dēļ mani izmeta no Vecgada vakara šova klubā “Skapis”, es tovakar tur neuzstājos un joprojām neesmu tur gaidīts. Es arī pats nevēlos būt vietās, kur nepieņem dažādību. LGBTQ kopienā ir tā, ka ja tu nedomā kā es, tu esi sliktais. [..] Lielākus homofobus par šo kopienu es neesmu redzējis. Homofobiskākos komentārus, apsaukāšanu, lielāko nepieņemšanu esmu saņēmis tieši no LGBTQ (kopienas). Par resnumu, par izskatu. Kad biju ļoti apaļš un gāju ballēties ar draugiem, pie mums pienāca un pateica “no jums trijiem tu esi visresnākais”.

Un kad es izteicu viedokli par nebinārajiem cilvēkiem, LGBTQ kopiena mani vienkārši noraka. Ar ko viņi atšķiras no citiem, kuri nepieņem konkrētus cilvēkus?” tā Dāvis Ķimenis.