Dailes teātrim pamatīgs izaicinājums. Kā aizvest izcilo izrādi "Rotkho" uz ārzemēm?

Nesen 38 cilvēku radošais kolektīvs atgriezās no Francijas, kur poļu režisora Lukaša Tvarkovska iestudētais "Rotkho" piedzīvoja deviņas pilnībā izpārdotas un ar stāvovācijām novērtētas viesizrādes slavenajā Parīzes Odeona teātrī.

Bet nupat Dailes teātris ar izrādi dodas atkārtotās viesizrādēs uz moderno “Onassis Stegi”centru Atēnās. Izmeklētas publikas iecienītajā kultūras centrā “Onassis Stegi” izrāde skatāma trīs vakarus - 8., 9. un 10. martā.

Tas ir gan liels novērtējums Dailes teātrim, gan arī milzu izaicinājums, jo Rotkho skatuvi veido vairākas kustīgas un mainīgas būves, kurās notiekošo skatītāji vēro septiņās video un tiešraides projekcijās, ko izrādes laikā filmē operatori un paši aktieri. Kā to visu nogādāt uz viesizrādēm? Un vai šo daudzo viesizrāžu dēļ necieš Dailes teātra pašmāju repertuārs, liedzot Latvijas teātra publikai klātienē vērot Artūra Skrastiņa un citu aktieru sniegumu?

Finansiāli veiksmīgs biznesa projekts

“Ja godīgi, tad paši esam pārsteigti, ka tik tehniski sarežģītu izrādi tomēr ir iespējams aizvest uz viesizrādēm,” žurnālam "Kas Jauns" atklāj Dailes teātra direktors Juris Žagars, sakot – tas ir milzu izaicinājums. Tāpēc, ka Dailes teātrī esot viena no lielākajām skatuvēm pasaulē un te uzvestās izrādes grūti transformējamas citos teātros. “Lai ar Rotkho dotos viesizrādēs, esam pat speciāli uzbūvējuši rotējošo grīdas virsmu, kāda ir uz Dailes teātra skatuves, bet kādas nav citos teātros. Lai tādu Eiropā noīrētu, nedēļā tas izmaksātu 50 000 eiro. Sarēķinājām, ka izdevīgāk ir pašiem izbūvēt vēl vienu grīdas ripu un vadāt to līdzi, un, jā, jau tagad esam to atpelnījuši. Tāpat esam jau atpelnījuši arī izrādei nepieciešamās videokameras,” stāsta Žagars.

Lai uzvestu "Rotkho" ārpus Dailes teātra, nepieciešama pamatīga loģistika. Tās ir divas fūres ar dekorācijām, ar iespaidīgu LED ekrānu, un, protams, ir arī tehniskā komanda, kurai jādodas līdzi. “Visiem skatuves cilvēkiem ir jābūt klāt, jo izrāde ir ļoti sarežģīta, it sevišķi operatoru darbs, tāpēc nevaram uz vietas apmācīt vietējos kadrus. Loģistikā arī sarežģīti ir tas, ka nepieciešamas trīs dienas, lai uzstādītu skatuvi un to izmēģinātu. Tas nozīmē, ka vieta, kurā notiks izrāde, jau trīs dienas pirms tam ir aizņemta, kas atkal nozīmē papildu izmaksas. Bet godīgi varu atklāt, ka no biznesa viedokļa "Rotkho" ir ļoti veiksmīgs projekts, jo ar visiem lielajiem ieguldījumiem mēs jau tagad pelnām!” lepojas Juris Žagars.

Vaicāts, kāda tad ir šī peļņa, Žagars atbild, ka tas ir komercnoslēpums: “Labprāt to atklātu, bet tad ir jāprasa atļauja tiem teātriem, kuri mūs uzņem. Varu vien pateikt, ka visas mūsu deviņas izrādes Parīzē bija izpārdotas un Odeona teātra vadība bija smaidīga par gūtajiem ienākumiem.”

Lai karjera neciestu

Nu Dailes teātra kolektīvs ar "Rotkho" atgriezies Atēnās, kur pērn maijā nospēlēja četras izrādes slavenajā "Onassis Stegi" kultūras centrā. Toreiz visas izrādes tūkstošvietīgajā zālē bija izpārdotas, skatītāji šo darbu novērtēja ar stāvovācijām, un nu Rotkho atkal uzaicināts uz Grieķiju. “"Onassis Stegi" vadība atzina, ka šī ir pirmā reize viņu vēsturē, kad kāds projekts tiek uzaicināts otro reizi. Viņi burtiski vai izlūdzās, lai mēs pie viņiem dotos vēlreiz. Līdz ar to esam saskārušies ar kārtējo izaicinājumu, jo izrādes dekorācijas no Parīzes pa taisno tiek nogādātas uz Atēnām, kas nozīmē, ka mēs tagad "Rotkho" nevaram spēlēt savā Dailes teātrī, savai publikai. Varējām tikai trīs izrādes ielikt aprīlī, un tās jau ir izpārdotas. Bet nākamās viesizrādes mums paredzētas Milānā, vienā no slavenākajiem Itālijas teātriem "Teatro Piccolo di Milano", kur jau tagad strādā mūsu tehniskā komanda, pētot, kā izrādi pielāgot tā skatuvei,” stāsta Juris Žagars.

Ko Dailes teātrim nozīmē šis milzu pieprasījums pēc "Rotkho" viesizrādēm? Vai necieš viss teātra repertuārs? “Tik traki jau nav. Esam spējuši visus spēkus sakoncentrēt tā, lai varētu vienlaikus doties gan viesizrādēs, gan spēlēt mājās. Ietekme uz teātra repertuāru nav, taču esam spiesti dublēt tehniskās iekārtas, papildus nopirkt citas. Vienīgi problēma ir tajā, ka tad, kad "Rotkho" aktieri ir prom, rodas ierobežojumi jauniestudējumu veidošanā. Tas zināmā mērā nenāk par labu šo aktieru karjerai, jo viņi netiek iesaistīti jaunās izrādēs tikai tāpēc, ka neatrodas uz vietas. Tādēļ, lai šo problēmu atrisinātu, mēs ļoti uzmanīgi plānojam viesizrāžu grafiku, lai aktieri neciestu. Tas mums ir jauns izaicinājums, ar ko Dailes teātris līdz šim nav saskāries, – ir jāplāno arī aktieru resursi. Bet ko lai dara – ja jau šis projekts ir tik starptautiski pieprasīts, tad tas ir jāizmanto.”

Veiksmes stāsts radies izolācijā

Interesants ir stāsts, kā "Rotkho" vispār nonāca līdz Dailes teātrim. Kāpēc starptautiski atzītais poļu režisors to nolēma uzvest tieši Dailes teātrī?

“Mēs jau pirms vairākiem gadiem vēlējāmies sadarboties ar Lukašu Tvarkovski, kas ar panākumiem bija uzvedis izrādes arī Lietuvā. Un tas, kā nonācām līdz "Rotkho", bija diezgan amizanti. Tas bija kovida laiks. Filmējoties "Netflix" seriālā "In From The Cold", sēdēju izolācijā, ieslēgts Madrides viesnīcā, Lukašs sava iestudējuma laikā sēdēja izolācijā viesnīcā Ķīnā, un mēs sazinājāmies internetā, runājot par iespējamo sadarbību. Mūsu sarunai pieslēdzās arī Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs, kas tobrīd atradās izolācijā savos Latgales laukos. Runājām, par ko varētu būt izrāde, līdz nonācām pie idejas par Marku Rotko un notikumu ar viltotajām gleznām. Lukašs izstāstīja savu redzējumu par izrādi, un tā mēs, sēžot ieslēgti katrs savā izolācijā, vienojāmies par sadarbību,” atceras Dailes teātra direktors.

Ko šādi vienas izrādes panākumi dod Latvijas kultūrai? “Tas ir novērtējums ne tikai Dailes teātrim, bet visai Latvijas teātra mākslai kopumā. Mēs kļūstam starptautiski atpazīstami, tas nozīmē, ka mums ir vieglāk uzaicināt slavenus režisorus, jo viņi jau ir dzirdējuši labas atsauksmes par mūsu aktieriem un tehnisko personālu, kas patiešām izceļas ar augsto profesionalitāti. Ir ļoti patīkami, ka par mums runā augstākās klases režisori, ka viņi zina par mums, ka vairs nevajag pierādīt, ka neesam kaut kādi pastarīši kaut kur Austrumeiropā, bet gan esam līdzvērtīgi ar citiem Eiropā. Bet pašam Dailes teātrim šī veiksme ar "Rotkho" nozīmē, ka esam iekļuvuši starptautiskā redzeslokā, esam apritē. Jā, palielīšos, ka man ik pa laikam jārezervē citu valstu teātru kuratoriem vietas mūsu izrādēs, bet Odeona teātris jau izteicis interesi par citiem mūsu projektiem,” lepojas Juris Žagars.