Vairākas stundas uz skatuves un nerimstošs cilvēku atbalsts - kā tagad dzīvo Raimonds Pauls

Kā novērojis žurnāls "Kas Jauns", nesen savā iecienītajā koncertvietā mūzikas namā "Daile" Raimonds Pauls pavadīja teju desmit stundas, ieskaitot mēģinājumu un tam sekojošo jubilejas koncertu.

Pulkstens rādīja jau diennakts 23. stundu, kad izskanēja svinību pēdējie mūzikas akordi un sanākušo aplausi. Kamēr viesi virzījās pie banketa galda notikumu atzīmēt ar svinīgām vakariņām, organizatori satraukti steidza aizkulisēs, sakot, ka jāuzpasē, lai Raimonds Pauls tur pēkšņi neattopas viens. Arī maestro, protams, tika aicināts pie svētku galda, kad bija balto kreklu un uzvalku nomainījis pret neformālāku gaišzilu kreklu, pelēku žaketi un bikses nostiprinājis ar dzīvespriecīga dizaina zaļganām štrumbantēm, uz kā attēlotas līdaciņas.

Uz svinībām komponists gan izlēma nepalikt. Apgājis tādu kā goda apli pa "Dailes" nama gaiteni un kafejnīcas buduāru, viņš sacīja, ka tomēr dosies mājās. “Paula kungs, tad es jums došu līdzi siltas vakariņas!” izsaucās mūzikas nama "Daile" saimniece Anda Zadovska un, saņēmusi Raimonda Paula piekrītošu “jā, to var”, acumirklī nokomandēja darbiniekus salikt maestro bagātīgu porciju un sasaiņot, lai tā ilgi turētos silta. Pa to laiku Pauls jau bija uzvilcis virsdrēbes, uzlicis šalli un cepuri un bija gatavs doties uz organizatoru sarūpēto automašīnu.

“Man jau tagad visur dod ēdienu! Gandrīz katru dienu kāds kaut ko atved! Mājās ir pilns ar žāvētu gaļu, speķi, rupjmaizi. Ledusskapis tik piekrāmēts nav bijis sen. Tagad atkal ir tāds stils cilvēkiem – dāvināt produktus! Laukos joprojām kāds vienmēr uz skatuves uznes kādu gaļas gabalu! Zinu, ka ne jau visus publika tā lutina!” smaidot stāsta komponists. Vaicāts, vai sajūt šo parūpēšanos kā vienu no tautas mīlestības izpausmes veidiem, viņš domīgi saka: “Visu savu mūžu esmu atdevis latviešu tautai, nodarbojies, esmu viņiem strādājis, un kaut kā viņi acīmredzot to novērtē.” Kad ir vēlēšanās, Raimondam Paulam atliek vien informēt meitu, un viņa atved uz mājām gardu, siltu maltīti. “Nevaru sūdzēties, esmu paēdis un badā nemirstu!” viņš joko.

Komponists atzīst, ka kopš sievas došanās mūžībā ik uz soļa izjūt atbalstu, uzmundrinājumu un centienus viņa ikdienu padarīt jaukāku. “Jā, cilvēki ir ļoti uzmanīgi un sirsnīgi. Paldies par to!”

Paula kunga stilā gan nav sevi žēlot un taupīt. Gluži pretēji – viņš enerģiski turpina kustēties un darīt. Neraugoties uz sniegotajiem laikapstākļiem un slidenajām, nelīdzenajām ietvēm, Maestro ar savu spieķi iecienītajā maršrutā pa Zigfrīda Annas Meireovica bulvāri, Vaļņu ielu un Zirgu ielu turpina ik dienu mērot aptuveni kilometru lielo attālumu no sava dzīvokļa iepretim Latvijas Nacionālajam teātrim līdz Latvijas Radio mājai Doma laukumā.

“Dabīgi, ka eju. Nevajag mani par ātru norakstīt! Uz Radio māju ar savu spieķi dodos gandrīz katru dienu. Un atpakaļ uz mājām arī. Te, Vecrīgā, tiešām ir daudz sniega, un nemitīgi sastopos ar neapmierināto tautu, kas pie Saeimas rīko demonstrācijas,” viņš padalās novērojumos.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!