Skandāls teātrī - režisoram Regnāram Vaivaram pārmet bērnu izmantošanu izvirtīgās ainās

Asu publikas reakciju un saprotamu sašutumu izpelnījies režisora Regnāra Vaivara jauniestudējums "Suņu ciema Nelaimes lācis".

Ne tikai ar, daudzuprāt, pretīgu seksuālās vardarbības atainošanu, kas lielai daļai skatītāju, neatkarīgi no vecuma un dzimuma, uzdzen šermuļus un derdzīgā nepatikā liek pamest zāli pat izrādes laikā. “Kauns. Kauns. Kauns. Ja cilvēki būtu zinājuši, cik pretīgs būs otrais cēliens, pēc pirmā cēliena zāli būtu pametuši visi skatītāji... Diemžēl tas nebija zināms, un zāli pameta tikai puse auditorijas. Pat amerikāņi nespētu tik pretīgi apspēlēt seksuālo vardarbību,” ar pirmo publisko atsauksmi pirmizrādes vakarā nāca klajā teātrī pabijušais Emīls, atraujot vaļā teātra mākslas cienītāju pārmetumu un neapmierinātības viedokļu slūžas.

Arī skatītāja Anna nespēja izturēt un noskatīties uzvedumu līdz beigām: “Šoks. Bet šoreiz īsti ne labā nozīmē. Jā, izrādei bija doma, pat vairākas, kaut kur tā atainoja mūsdienu riebīgo realitāti, uz kuru mēs nevēlamies skatīties. BET veids, kā tas tika parādīts, jau kļuva pretīgs. Pēc pirmās daļas nolēmām tomēr palikt, jo interesēja nobeigums. BET pēc kādām 30 min. otrajā daļā mēs un vēl vairāki cilvēki nepieklājīgi piecēlāmies un devāmies prom. Pat mana mamma, kas ir teātri bieži apmeklējošs un etiķeti ievērojošs cilvēks, pirmo reizi mūžā pameta izrādi. Okei, izvarošana nav reta lieta, bet tālāk jau sākās, ka sieviete izvaroja sievieti, un turpinājās, ka viss bars plāno izvarot vienu, lai piedzimst it kā kopienas kopīgais bērns (šis iznesa smadzenes līdz galam). Citiem noteikti neieteiktu šo izrādi, īpaši vecāka gadu gājuma cilvēkiem.”

“Ja režisora mērķis ir radīt sašutumu, tad tas ir izdevies. Ir sašutums. Ja grib skatīties legāli uz seksuālo vardarbību, izvarošanu, masturbāciju, pornogrāfiju, tad šī izrāde ir jums domāta!” pēc izrādes noskatīšanās paudusi skatītāja Ilze, kuras viedoklis arī publiskots un pat atstāts neizdzēsts Latvijas Nacionālā teātra mājaslapas atsauksmju sadaļā.

Ilze Auzere: “Izrāde mudīgi jāizņem no repertuāra!”

Ilggadēja Latvijas teātra mākslas cienītāja un mīlētāja finansiste Ilze Auzere pēc Regnāra Vaivara jaundarba pirmizrādes noskatīšanās jutās faktiski sagrauta.

“Kaut ko tik šausmīgu neesmu redzējusi savā mūžā! Aiz cieņas pret sevi ar draugiem aizgājām pēc starpbrīža un noskalojām mieles. Draugi, kas tomēr palika, teica, ka izrāde kļuva vēl murgaināka. Ļoti žēl – mans mīļais Nacionālais teātris, kuram mans Vectēvs Jūlijs Pētersons uzrakstīja 20+ lugas, valsts nauda un izcilie Nacionālā teātra aktieri. Izrāde ir mudīgi jāizņem no repertuāra!” viņa kategoriski paziņoja.

Eksprezidenta kundze šokā: “Vai mākslas vārdā tik brutāli drīkst ekspluatēt nenobriedušu personību?”

Kamēr daļa sabiedrības šūmējas par bērnu smadzeņu skalošanu ar genderisma ideoloģiju, proti, ka cilvēks pats var izvēlēties dzimumu jeb kļūt no zēna par meiteni un otrādi, Latvijas Nacionālajā teātrī uz skatuves 11 gadus veci zēni publikas priekšā lec virsū pieaugušai sievietei, izspēlējot izvarošanas aktu, nekaunīgi prasot bučoties un “parādīt pupus”.

Šis fakts absolūti nepieņemams ir daudziem, arī bijušajai valsts pirmajai lēdijai, eksprezidenta Valda Zatlera kundzei Lilitai Zatlerei, kura neslēpj: “Pēc pirmizrādes ir pagājušas jau vairākas dienas, taču iekšējā sajūta aizvien ir tāda, it kā es būtu iegrūsta netīrā peļķē!”

“Tas nav tas, ko uz šo brīdi es gribētu redzēt. Šobrīd gan tepat tuvumā, gan tālāk pasaulē jau tā noris sliktas lietas. Vardarbība un nežēlība mums ir visapkārt. Šis nav notikums, kur vari gūt atpūtu, baudījumu... Pirms iešanas uz teātri skatīties šo izrādi, izlasot aprakstu, man nebija ne jausmas, ka labprātīgi dodos skatīt ko tādu. Izrādes apraksts pilnīgi neatbilst tam, kāds priekšstats varētu rasties par uzvedumu. Vienai paziņai nolasīju priekšā šo aprakstu, viņa atnāca un aizgāja prom no teātra pēc pirmā cēliena. Dabūju vēl atvainoties un skaidrot, ka nebiju to tā domājusi,” pieredzē dalās Lilita Zatlere.

“Neesmu neko lasījusi un klausījusies no režisora puses, un man nav ne jausmas, ko viņš domā. Taču, manuprāt, un, kā saprotu, tad liela daļa publikas ir vienisprātis – ka ar seksuālām domām, darbībām un darīšanām izrādē ir krietni pārsātināts. Tieši tālab mani satrauc bērnu dalība uzvedumā.

Teātrī tomēr ir iespēja spēlēt arī, piemēram, īsāka auguma aktierim, kas var to bērna lomu atveidot; gan jau vēl ir visvisādi risinājumi izdomājami, lai nebūtu tur klāt un iekšā jāiesaista mazs, nenobriedis bērns. Principā uzskatu, ka bez šīm epizodēm ar bērnu izrādē varēja vispār iztikt. Protams, es nezinu, ko režisors ar šiem bērniem ir runājis un kā ritējis šīs lomas gatavošanas process. Nezinu, kālab paši bērni piekrita piedalīties. Turklāt bērniem ir arī vecāki; bez vecāku piekrišanas tas nevarēja notikt. Un es nezinu, kāda ir šo bērnu vecāku motivācija laist puikas spēlēt tādā izrādē... Ļaunais nav jāvairo caur bērniem. Viņu psihe nav nobriedusi.

Tas ir šausmīgi un patiešām šausminoši – ka tādu lomu ar rupjiem tekstiem, brutālu mešanos virsū sievietei atveidot liek īstam bērnam! Būtībā tas ir nenobriedis cilvēks, kam, it kā spēlējoties atveidotā lomā, tas var tomēr atstāt psiholoģiskas sekas nākotnē. Ja būtu mana teikšana – nekas tāds netiktu pieļauts! Es to kategoriski neatzīstu. Tas nav vajadzīgs. Tas nekādā ziņā nav saskaņā ar manām vērtībām un uzskatiem par bērniem. Uz kurieni vispār mēs ejam?” vaicā Zatleres kundze.

Lilita Zatlere teic, ka īsti neizprot, kāds režisora iecerētais pienesums sabiedrībai pēc šāda skatuves darba noskatīšanās. “Katrā ziņā – ja šī izrāde ir veidota ar domu panākt auditorijas masveida riebumu, tad tas, šķiet, ir panākts. Bet riebumu pret ko? Pret sevi? Pret cilvēkiem?

Pēc izrādes ilgu laiku bija grūti atiet, tikt laukā no tās zaņķa sajūtas. Žēl cilvēku, kas maksā naudu par šādu pieredzi. Bet varbūt, ka šī šūmēšanās, šie kritiskie viedokļi un uzmanība vispār kā tāda ir tas, ko režisors ar šo darbu ir plānojis sasniegt? Taču pieļauju, ka kritiskās atsauksmes būs iemesls, kāpēc cilvēki tāpat pirks biļetes uz šo izrādi, lai paši ieraudzītu, kas lācītim vēderā. Vai visi spēs to izturēt, tas atkal ir cits jautājums,” saka Lilita Zatlere.

Regnārs Vaivars: “Ļauju puišiem izpausties un ālēties”

Vaicāts, vai pēc kopīgā darba, veidojot iestudējumu, režisora skatījumā aktiera Normunda Laizāna dēls ir mantojis aktieriskās dotības no tēva, Regnārs Vaivars saka: “Es uz to tā neskatos. Zēni tika izraudzīti kastingā, un šajā atlasē, jā... ievēroju, ka kolēģa Normunda dēls ir atraisītāks par citiem, kam ar teātri, iespējams, nav tik tuvu attiecību. Taču izvēle nekādā ziņā netika izdarīta pēc tā, ka kāds ir kādam dēls. Man bija nepieciešami puikas, kas būtu pietiekami droši, atraisīti un kaut kādā ziņā nekaunīgi. Bet to parasti rakstu pieteikumā, kad meklēju tādus plus mīnus desmitgadīgus aktierus. Jā, man ir svarīgi, lai tas bērns ir nekaunīgs un nebaidās strīdēties ar mani. Tas ir ļoti vēlams.”

Bet vai rupjie teksti un seksualizētā uzvedība – tas tika saskaņots ar vecākiem? “Ar vecākiem personīgi es nesaskaņoju, bet domāju, ka izrāžu vadītāja par to parūpējās. Es ļauju puišiem izpausties un ālēties, bet kaut kādos rāmjos turu. Saku – ja lieto tādu pamatīgi rupju vārdu, tad tikai vienreiz! Otrajā reizē tas jau sanāk pašmērķīgi. Tas ir ļoti jauki, ka viņiem nav to aizspriedumu, ka... tā uz skatuves nedrīkst un nevar. Viņi izdara to, kas ir jāizdara. Bet tā nav ne tāda vērtība, ne mīnuss. Protams, ka Lūkasa Daniela gadījumā jaunietis grib parādīties un attaisnot sevi kā aktiera dēlu.

Man ir svarīgi, lai aktieri uz skatuves jūtas brīvi, un, ja spēlē kādas ārkārtīgas histērijas vai ko smagu, tad saku – jo histēriskāk un smagāk kliegsi, jo vieglāk iekšēji tev tas jāizdara. Tas ir tas, ko visa vecuma aktieriem, ar ko strādāju, cenšos mācīt – tu izplosies, bet neļauj tai plosīšanai ietekmēt sevi!” saka Regnārs Vaivars.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!