Tumšā spoguļošanās. Seriāla "Black Mirror" recenzija
"Black Mirror" neapšaubāmi ir viens no slavenākajiem seriāliem pasaulē starp tiem, kuri vēl aizvien turpina iznākt. Tā jaunākās piecas sērijas šovasar devās pie saviem skatītājiem "Netflix" platformā.
Runājot par «Melno spoguli», tādi vārdi kā sezona un sērija šķiet mazliet nepiemēroti. Seriāla pirmā sezona iznāca jau pirms 12 gadiem, bet pēc piektās sezonas nācās gaidīt veselus četrus gadus. Dažās sezonās ir tikai trīs sērijas, citā - pat sešas. Galu galā tam visam nemaz nav lielas nozīmes, jo katra sērija ir pilnīgi neatkarīgs stāsts gan saturiski, gan stilistikas ziņā. Varam «Melno spoguli» dēvēt par antoloģijas tipa seriālu, bet es rosinātu drīzāk to uztvert kā 27 nelielu filmu kopumu, jo dažas no sērijām ir pat stundu divdesmit minūtes garas.
Tomēr ir arī daži noturīgi motīvi. Visu 12 gadu garumā lauvas tiesu scenāriju ir uzrakstījis Čārlijs Brukers, kurš ir arī seriāla koncepcijas izveidotājs. Tās visas vieno arī tēmas. Stāstu sižeti bieži ir spekulācijas par realitāti, kurus varētu raksturot ar vārdiem kas būtu, ja būtu vai ja nu… Tie bieži saistīti ar kādām līdz pārspīlējumam novestām mums pazīstamām tehnoloģijām, kuru ietekmē izgaismojas cilvēku sugas vājības vai tumšie instinkti. Tā tas ir bijis jau kopš šokējošās un milzu popularitāti ieguvušās pirmās sērijas, kas vēstīja par britu karaļnama princeses nolaupīšanu. Noziedznieki apmaiņā pret viņas atbrīvošanu pieprasīja, lai Lielbritānijas premjerministrs tiešajā ēterā nodarbotos ar seksu ar cūku. «Melnā spoguļa» pirmās divas sezonas tapa Anglijas televīzijas paspārnē, līdz «Netflix» izdevās pārvilināt un pārpirkt autorus. Īpaši plašu skatītāju interesi izsauca 2018. gada «Melnā spoguļa» interaktīvā filma «Bandersnatch», kur skatītājs pats varēja izvēlēties un ietekmēt sižeta gaitu. Tāds ir «Melnais spogulis». Vienmēr mazliet šokējošs un mazliet prātu mežģījošs, aicinot aizdomāties un saprast kaut ko pašiem par savu dzīvi.
Jaunajā sezonā viskonsekventāk «Melnā spoguļa» tēmu lokam seko tieši pirmais stāsts «Džoana ir briesmone». Neraksturīgi seriālam vienā no lomām ir arī zvaigzne Selma Haijeka, kura spēlē Selmu Haijeku. Sižets vēsta par kādu parastu dāmu Džoanu, kura dzīvo savu dzīvi, vakarā atnāk mājās un ierauga, ka videostraumēšanas platformā ir iznācis seriāls par viņas pavadīto dienu un to skatās visa valsts. Izrādās, Džoanna, kā jebkurš video straumēšanas vietnes lietotājs, izmantojot uzņēmuma pakalpojumus, ir piekritis, ka arī viņa dzīve var kļūt par jauna seriāla saturu. Savukārt aktieri, kurus šajā gadījumā pārstāv Haijeka, ir pārdevuši savu ārējo izskatu, lai programma automātiski ģenerētu it kā viņus seriālā. Arī otrā sērija vēsta par ekrāna mākslas tapšanu, kur kādā nomaļā Skotijas ciematiņā jauni kino studenti, apciemojot ģimeni, sāk šķetināt tumšus un asiņainus pagātnes noslēpumus. Trešā un visgarākā sērija ir par alternatīvu vēsturi 20. gadsimta 60. gadu beigās Amerikā. Astronautiem, kas lidinās kosmosā, uz zemes ir viņu kloni jebšu roboti, kuri izskatās kā viņi. Astronauti regulāri pieslēdzas viņu apziņai ar tehnoloģiju palīdzību, lai turpinātu vadīt savu ģimenes dzīvi. Ceturtās sērijas centrā ir paparaci fotogrāfes un slavenas aktrises paralēlās dzīves un to sarežģījumi. Noslēdzošā sērija aizrit Anglijā 1979. gadā, kur kāda kautrīga indiešu imigrante, kuras ikdiena aizrit, saskaroties ar rasismu, nejauši pamodina garu, kas liek viņai trīs dienu laikā izdarīt trīs slepkavības, lai tādejādi glābtu pasauli no iznīcības.
«Streamberry»
Lai gan daži sēriju apraksti var skanēt gana šausminoši, tomēr aicināšu nebīties. «Melnais spogulis» necenšas baidīt primitīvā līmenī ar briesmīgiem skatiem. Autoru galvenie mērķi tieši izskan paša seriāla nosaukumā. «Melnajā spogulī» mēs varam spoguļoties un apzināties savas tumšās puses. Turklāt to visu papildina angļu autoru firmas zīme – melnais humors.
«Melnajā spogulī» spoguļojas arī paši seriāla producenti un finansētāji. Gana drosmīgas no producentu «Netflix» puses ir jaunās sezonas pirmās divas sērijas, esot dzēlīgi kritiskas par video straumēšanas platformu ietekmi uz cilvēkiem. Kopumā «Netflix» pamet sevi zem angļu melnā humora vilciena riteņiem. Sēriju sižetos figurē straumēšanas vietne «Streamberry», kas ir pilnīga «Netflix» vizuālā kopija. Stāsta gaitā šī platforma tiek parādīta kā manipulējošs un baiss koncerns. Tādejādi varbūt pat kāds skatītājs sāks šo sēriju laikā aizdomāties, vai tiešām vēl aizvien turpināt maksāt savu naudu un abonēt šo tumšo spēku.
Lielākoties jaunie pieci «Melnā spoguļa» stāsti ir aizraujoši, ironiski un, pats galvenais, plašajam fanu lokam sniedz to, ar ko asociējas «Melnais spogulis». Kvalitātes latiņu uz leju pamatīgi gan velk ceturtā sērija par paparaci fotogrāfi, kurā mostas morāle. Sērija drīzāk atgādina viduvēja līmeņa šausmenīti, kur nav jaušamas seriāla autoru rokrakstam raksturīgā sabiedrību analizējošā noskaņa. Trešajā sērijā par kosmonautiem un viņu robotiskajiem kloniem uz zemes analīzes aspekta netrūkst, tomēr gribas pārmest sērijas garumu. Tā ir izstiepusies filmas ilgumā, tomēr tās saturs un spriedze īsti visu ekrāna laiku neaizpilda, brīžiem sākot garlaikot.
Vērīgākie trešās sērijas sižetā saskatīs paralēles ar bēdīgi slavenā kino režisora Romāna Polaņska dzīvi. Respektīvi, sižeta ievadā mājās pie kosmonauta robota replikas ielaužas kāda pustraka hipiju-slepkavu komūna. Viņi noslaktē visu kosmonauta ģimeni. Tieši tas pats savulaik notika arī ar Romānu Polaņski, kad Čārlija Mensona bandas biedri nogalināja viņa sievu.
Tālākajā dzīvē Romāns Polaņskis ir licis emocionāli ciest citiem (ja ticam plaši izplatītajiem stāstiem par viņu). Tāpat izrīkosies arī kosmonauts–upuris pret savu kolēģi. Cits jautājums varbūt ir, kāpēc šāda īpatna metafora par Romānu Polaņski bija vajadzīga? Pēdējā desmitgadē, šķiet, jebkurš, kuram nav slinkums, ir gatavs tieši vai netieši izteikties par Polaņski.
Sazvērestību teorijas
Pēc pirmo divu sēriju sasniegtā līmeņa «Melnais spogulis» tālāk sāk mazliet buksēt un vairs nav tik pārliecinošs. Tomēr pirmā sērija pārsteidza, aizrāva un fascinējam, apliecinot to, ka Čārlija Brukera scenāriji, līdzīgi kā izcila karikatūrista darbi, vēl aizvien var likt ieraudzīt pasauli mums apkārt jaunā gaismā un izvaicāt to. Čārlijs Brukers un viņa «Melnā spoguļa» komanda vēl aizvien ir vieni no retajiem uz šīs pasaules, kuri prot sazvērestības teorijas pasniegt baudāmā un pat jēgpilnā formā. Otrā sērija, kurā arī figurē «Streamberry» vārds, iztiek bez sazvērestībām. Tas ir drīzāk kamerstila detektīvs-trilleris, tomēr pratīs aizkustināt ar savu cilvēcību un aizraujošo sižetisko spēku. Vienlaikus pieļauju, ka daudziem par pašu mīļāko varētu kļūt noslēdzošā, piektā, sērija ar savu aizkustinošo dēmonu humoru un varoņu cilvēcīgo sirsnību, pat ja tā izpaužas nejaušu garāmgājēju slepkavībās. Tomēr tas viss cēlu mērķu vārdā, lai izglābtu šo pasauli.
Atsauksmes
collider.com
«Daudzējādos aspektos jaunā sezona ir visambiciozākā no visām līdzšinējām Brukera veidotajām sezonām. Stāstu un vizuālajā ziņā tā nelīdzinās nekam, ko esam redzējuši iepriekš.»
cnn.com
«Seriāla autors Brukers vēl aizvien ir saglabājis savu aso modernās pasaules vērotāja nervu, un viņa rakstītie scenāriji spēj būt trāpīga popkultūras, politikas un tehnoloģiju kritika. Tomēr tas, kas reiz šķita svaigs, neredzēts un pārsteidzošs, tagad tikai reizēm spēj pietuvoties pagātnes līmenim.»
Producē: Netflix.
Pirmā sērija: 2023. gada 15. jūnijā.
Sēriju skaits: 5.
Scenārija autori: Čārlijs Brukers u.c.
Režisors: Alija Pankiva, Sems Millers u.c.
Lomās: Selma Haijeka, Enija Mērfija, Semjuels Blenkins, Ārons Pols u.c.
