FOTO: nakts koncerts, saullēkta koncerts un Šimkus koncerts - Dzintaros sākas "Jūrmalas festivāls"

Devītais “Jūrmalas festivāls”, pulcējot izcilus latviešu un ārzemju mūziķus, no 15. līdz 23. jūlijam risinās ar desmit krāšņiem koncertiem.

Festivālu jau tradicionāli atklāja saullēkta koncerts 16. jūlijā Dzintaru pludmalē ar Elbas Filharmonijas galveno ērģelnieci, par ērģeļu karalieni dēvēto Ivetu Apkalnu.

Viņas veidotās saullēkta koncertu programmas allaž izceļas ar pārdomātu saturu un dramaturģiju, kurā izvēlētie skaņdarbi organiski sabalsojas ar dabas skaņām un pakāpeniski mūs sagatavo saullēkta brīnumainajam mirklim, dāvājot neaizmirstamu klausīšanās pieredzi. 

Šajā reizē, uzaustot saulei, 16. jūlijā jūras krastā izskanēja Johana Sebastiāna Baha majestātiskais pārlaicīgums, Pētera Vaska un Aivara Kalēja garīgi pacilājošie opusi, kā arī amerikāņu minimālista Filipa Glāsa mūzika, kurā pulsē dzīvības enerģija un laika bezgalīgums.

16. jūlijā ar simfoniskās mūzikas koncertu uzstājās pianists Vestards Šimkus, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Jānis Liepiņš.

Krāšņā simfoniskās mūzikas programmā skanēja franču romantiķa Kamila Sensānsa Trešā simfonija (‘‘Ērģeļu’’), kas ir zīmīga ar savu spilgto tēlainību, grāciju un spožo instrumentāciju. Savukārt Sensānsa iespaidīgajā ‘‘Nāves deja’’ pēc senas franču māņticības apcerēta nāves tēla parādīšanās dejā. Leonarda Bernsteina uvertīra operetei ‘‘Kandids’’ asprātīgi, ar Rosīni cienīgu vēzienu atver muzikālu priekškaru operetes caurcaurēm dzirkstošajai noskaņai. Bet simfodžeza meistara Džordža Gēršvina virtuozajā Klavierkoncertā kūsā jauneklīgs amerikāņu dzīves gars, blūza nostalģija un trakulīgu ritmu dzīres. 

Šogad kā festivāla prelūdija 15. jūnija vakarā bija arī īpašs ‘‘Nakts koncerts’’, festivāla jaunums.

Tajā uzstājās izcilais pianists Reinis Zariņš un britu čellists Metjū Bārlijs – fascinējošs mūziķis ar daudzpusīgu karjeru un apbrīnojamu māksliniecisko brīvību. Viņš jau vairākkārt viesojies Latvijā un sajūsminājis klausītājus ar saviem astoņu stundu garajiem nakts koncertiem festivālā "Ad Lucem", aizvedot klausītājus neikdienišķā dimensijā un sniedzot neaprakstāmu pārdzīvojumu. Metjū Bārlijs ir arī lielisks improvizētājs, kurš uzdrīkstas pārkāpt robežas un mīl sadarboties ar dažādu žanru mūziķiem. Reinis Zariņš un Metjū Bārlijs jau vairākkārt kopīgi uzstājušies Lielbritānijā, kā arī slavenajā Amsterdamas Concertgebouw koncertzālē.

Koncerts bija kā nakts meditācija par Ludviga van Bēthovena ģenialitāti, tumsas aizsegā nesteidzīgi pārdomājot Bēthovena dzīves ceļu un iepazīstot viņa radošo pilnveidošanos. Skanēja Bēthovena piecas sonātes čellam un klavierēm, kuras aptver visus komponista daiļrades posmus un kalpo par Bēthovena dzīves kompasu. Jaunībā Bēthovens bija pazīstams kā nepārspējams improvizators, nevis komponists, un tieši improvizēšana lielā mērā ietekmēja viņa kompozīciju. Koncertu papildināja arī brīvās improvizācijas, reizē godinot Bēthovenu, sava laika izcilāko improvizētāju.

17. un 18. jūlijā klausītājiem būs unikāla iespēja dzirdēt ikoniskās Zigmara Liepiņa operas ‘‘Parīzes Dievmātes katedrāle’’ koncertuzvedumu. Zigmara Liepiņa opera savulaik kļuva par latviešu opermūzikas simbolu, kuras iestudējums Latvijas Nacionālajā operā guva grandiozus panākumus un tika izrādīts 96 reizes. Operas kompaktdiska versija kļuva par pieprasītāko latviešu opermūzikas ierakstu. Zigmara Liepiņa sirdi plosošā mūzika, Esmeraldas un Kvazimodo traģiskais mīlestības stāsts mums vēsta par nesalaužamu gara spēku un spēju mīlēt pāri robežām.

19. jūlijā Jūrmalas festivālā uzstāsies virtuozā akordeona dīva Ksenija Sidorova kopā ar Liepājas simfonisko orķestri un tā galveno diriģentu Gunti Kuzmu. Ksenija Sidorova kļuvusi par sava instrumenta vēstnesi pasaulē, ar savu meistarību un personības šarmu uzrunājot klausītājus visā pasaulē. Dēvēta par "atklājēju" (New York Times) ar "elpu aizraujošu virtuozitāti" (The Observer) Ksenija Sidorova ir viena no pasaulē ievērojamākajām akordeona spēles virtuozēm un viņas gudri izsvērtās, rūpīgi veidotās programmas ļāvušas līdz šim par tautas mūzikas instrumentu dēvēto akordeonu novērtēt pavisam jaunā kvalitātē.

Programmas centrā būs skaņdarbi, kurus rakstījuši mūsdienu komponisti, un ar kuriem  Ksenijai Sidorovai ir cieša sadarbība. Dobrinkas Tabakovas ‘‘Horizons’’ akordeonam un orķestrim atspoguļo abstraktu apgaismību, ceļojumu pretī jauniem horizontiem. Dzirdēsim arī pasaulslavenā turku pianista Fazila Saja meditatīvās un romantiskās ‘‘Trīs balādes’’, kā arī ievērojamā argentīniešu komponista un bandoneonista Huana Pablo Hofresa ‘‘Aboriginal’’ ar dejiskiem džeza ritimiem un tautisku noskaņu. Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Gunta Kuzmas izpildījumā skanēs čehu romantiķa Antonīna Dvoržaka Astotā simfonija. Optimistiskais skaņdarbs pauž prieku par dzīvību, dabas skaistumu un Bohēmijas tautas mūziku.

20. jūlijā festivālā izskanēs koncerts “Dzimuši Latvijā”, kas jau kļuvis par Jūrmalas festivāla tradīciju. Koncertā uz vienas skatuves satiksies dažādu paaudžu mūziķi, Latvijā dzimušie mūzikas spīdekļi – gan jaunie talanti, gan Latvijas koncertdzīves redzamākie mākslinieki, gan arī latviešu mūziķi ar starptautisku slavu, kuru uzstāšanās dzimtenē vienmēr ir gaidīts notikums. Mākslinieku vidū būs tenors Aleksandrs Antoņenko, akordeoniste Ksenija Sidorova, kā arī talantīgi jaunie mūziķi. Jūrmalas festivāla orķestri diriģēs Ainārs Rubiķis.

21. jūlijā festivālā gaidāms klaviermūzikas koncerts ar Osokinu dinastijas izcilajiem pianistiem. Trīs Osokinu – divu dēlu un tēva –  savienība kļuvusi par pianisma mākslas zīmolu gan Latvijā, gan ārzemēs. Andreja un Georgija Osokina klavierspēle izpelnījusies ievērojamu atzinību starptautiskajā arēnā, bet viņu tēvs Sergejs ir viens no cienījamākajiem mūziķiem Latvijā.  Osokinu kopīgajos koncertos allaž skan skaistākais klaviermūzikas zelta repertuārs un klasiskās mūzikas šedevri oriģinālos pārlikumos gan četrrocīgi, gan divām un pat trim klavierēm.

Arī šī daudzveidīgā skaņdarbu izlase nebūs izņēmums. Dzirdēsim Johana Sebastiāna Baha kompozīcijas, Roberta Šūmaņa virtuozi spožo un cēlo ‘‘Vīnes karnevālu’’ un Žana Sibēliusa melanholiski skaisto ‘‘Skumju valsi’’. Koncertā skanēs arī rezignētais Sergeja Rahmaņinova skaņdarbs ‘‘Les Larmes’’ (‘‘Asaras’’) no Svītas divām klavierēm op. 5. Toties reibinošu dejas apoteozi būs iespēja piedzīvot Morisa Ravēla horeogrāfiskajā poēmā ‘‘Valsis’’ – skaņdarbā, kuru mēdz uzskatīt par ekspresionisma kulmināciju. Programmā būs arī cikls, kas veidots no atsevišķām Jozefa Haidna, Volfganga Amadeja Mocarta un Ludviga van Bēthovena klavierkoncertu daļām.

22. jūlijā ar Brodvejas mūziklu zelta izlasi festivālā viesosies izcilas angļu skatuves teātra zvaigznes, pasaulē augstu vērtēti dziedošie aktieri, kuri uzstājušies Karaliskajā Alberta zālē, Londonas Barbican, Glastonberijā, un West End teātrī, kas līdz ar Ņujorkas Brodveju ir paša augstākā līmeņa mūziklu teātris pasaulē. Mūzikls pamatoti kļuvis par pasaulē iemīļotu žanru, kurā spraigi un aizkustinoši sižeti savijušies ar elpu aizraujošām dejām un emocionāli uzrunājošu mūziku. Pie Jūrmalas festivāla orķestra pults stāsies Roberts Pērviss, kurš diriģējis neskaitāmus iestudējumus slavenajā West End teātrī Londonā.

23. jūlijā Jūrmalas festivāla noslēgumā būs Galā koncerts ar skaistākajām operu ārijām. Koncertā dziedās pasaulē pazīstamākais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, kuram šī jau ir 25. sezona uz skatuves. Savā iespaidīgajā karjerā viņš uzstājies uz pasaules ievērojamāko operteātru un koncertu skatuvēm, izdziedot un izdzīvojot vadošās tenora lomas, kopskaitā jau tuvu pie trīsdesmit.  Metropolitēna opera Ņujorkā, Milānas ’’La Scala’’, Londonas Koventgārdena opera ir tikai dažas no prestižajām skatuvēm, kuras aicinājušas Aleksandru Antoņenko uz operu iestudējumiem. Līdzās Jūrmalas festivāla orķestrim koncertā uzstāsies arī Antoņenko skatuves draugi Inga Kalna, Dorotija Bīnerte un Jānis Apeinis.