Klīnisko nāvi pārdzīvojušo sātanisti "viņsaulē" sagaida pārsteigums

Šerila Beka pastāstīja, ka slimnīcā viņai apstājusies sirds, un viņa aptvērusi, ka ir mirusi. Pēc tam viņa ieraudzīja kaut ko, kas atgādināja zilu portālu, kurā tronī sēž Dievs.

“Es redzēju tikai viņa apakšstilbus. Viņam kājās bija sandales,” par redzēto stāstīja Beka. “Bet pie viņa kājām atradās dejojoši un dziedoši ļaudis, kuru augums viņa nepārsniedza sandaļu pazoļu biezumu.” Redzēto būtņu klāstā Jēzu Kristu viņa neesot sastapusi, bet "jutusi viņa klātbūtni".

Starp aizgājējiem viņa satika savu mirušo dēlu Semjuelu, kurš mammai atgādinājis par nepabeigtajām lietām uz Zemes, un pēc tam viņa atgriezusies pie dzīvības. “Es pārvērtos gaismas lodē un — bum! — atgriezos savā ķermenī,” viņa stāstīja.

Šerila, kura vēlāk pievērsās kristietībai, apgalvoja, ka uzauga sātanistu sektā, kur viņas tēvs bija viens no vadītājiem. Šajā sektā esot notikušas arī bērnu upurēšanas, turklāt upurēto skaitā esot bijis arī pašas dēls.

Klīnisko nāvi pārdzīvojušo stāsti liecina, ka “viņsaulē” var gaidīt pavisam neplānoti pārsteigumi. Piemēram, ASV Mičiganas štata mācītājam Džeraldam Džonsonam ceļš bija pilnīgi pretējā virzienā — Dieva kalpotājs sirdslēkmes laikā piedzīvoja klīnisko nāvi un nokļuva ellē. Tur viņš ieraudzījis dažādas baisas lietas, turklāt velni pat ņirgājušies par mocītajiem ļaudīm, atskaņojot jautru, dzīvespriecīgu mūziku. Mācītājs toreiz saklausīja Riannas “Umbrella” un Bobija Makferina “Don’t Worry, Be Happy”.