FOTO: ar pašu komponistu pie klavierēm "Lielajā dzintarā" izskan Kārļa Lāča simfonija "Krusta ceļš"
Ceturtdien, 6. aprīlī, Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar Valsts akadēmisko kori "Latvija", dziedātāju Jolantu Strikaiti un saksofonistu Dāvi Jurku diriģenta Māra Sirmā vadībā koncertzālē "Lielais dzintars" atskaņoja Kārļa Lāča simfoniju "Krusta ceļš" ar pašu komponistu pie klavierēm.
Koncerta ievadā izskanēja slavenākā no Gustava Mālera simfoniskajām lapaspusēm – "Adagietto" no Piektās simfonijas, kurā augstākās virsotnes svin apskaidrota mīlestība.
Pirms astoņiem gadiem pirmatskaņotajā Kārļa Lāča simfonijā "Krusta ceļš" savijas gaišums un smeldze. Pats komponists par to teicis: "Cilvēks garīgā badā kā vilks atdodas bara asiņu vilkmei un nepieņem savu gavēņa krustu. Kāpēc Cilvēkam vajag Pestītāju? Vai tāpēc, lai pārliktu atbildību no sevis uz kādu, kas, cerams, atnāks kā Glābējs? Cik daudz ir to vientuļo vilku, kas apstāsies un sadzirdēs dvēseles balsi? Cik būs pārmainītu cilvēku?"
Vēl pirms koncerta Māris Sirmais par šo oratoriju stāstīja: "Tas ir ļoti apjomīgs darbs, lielākais no Kārļa Lāča vokāli instrumentālajiem darbiem, ja neskaitām teātra žanru. Tā pieredze, kas nāk no viņa dažādajām muzikālajām sadarbībām, šajā simfonijā izmatota bagātīgi un krāšņi. Tur ir viņam tik raksturīgās krāsas, roka un džeza elementi, izvērsts solo saksofonam. Liela loma atvēlēta perkusijām un pūšaminstrumentiem, bet tas viss ir apvienots ar akadēmiskajiem nosacījumiem."
Simfonijā "Krusta ceļš" Kārlis Lācis ir aprakstījis visas pieturas Kristus ciešanu ceļā, ko pēc tam, kad Pilāts bija piespriedis nāves sodu, Jēzus, nesot smago krustu, veica līdz soda izpildes vietai.
Tas ir ļoti kanoniski reliģiozs darbs, bet tajā pašā laikā tur ir spēcīgas atsauces uz latviskumu – kristīgais saturs savienots ar Imanta Ziedoņa dzejas vārsmām.
