Sveicam aktieri Gati Maliku, režisoru Liku Besonu un citus gaviļniekus!

Jubilāri Latvijā

1987. gadā Gatis Maliks - Liepājas teātra aktieris.

1958. gadā Biruta Vaivode - vijolniece.

1866. gadā Janis Rozentāls - gleznotājs (miris 1917. gadā).

Jubilāri pasaulē

1982. gadā Timo Gloks - vācu autosportists.

1981. gadā Fabians Kančellāra - šveiciešu riteņbraucējs, divkārtējais olimpiskais un četrkārtējais pasaules čempions.

1981. gadā Tūra Bergere - norvēģu biatloniste, divkārtēja olimpiskā un astoņkārtēja pasaules čempione.

1979. gadā Ādams Levins - amerikāņu mūziķis un aktieris ("Maroon 5")

1977. gadā Villijs Saņols - franču futbolists.

1977. gadā Zdeno Hāra - slovāku hokejists.

1970. gadā "Karaliene" Latifa - amerikāņu dziedātāja un aktrise.

1967. gadā Mikija Berenji - angļu dziedātāja ("Lush").

1966. gadā Džerijs Kantrels - amerikāņu mūziķis ("Alice in Chains").

1964. gadā Bonija Blēra - amerikāņu ātrslidotāja.

1963. gadā Vanesa Viljamsa - amerikāņu dziedātāja un aktrise.

1960. gadā Gijs Karbono - kanādiešu hokejists un treneris.

1959. gadā Liks Besons - franču kino režisors, producents un scenārists.

1956. gadā Ingemārs Stenmarks - zviedru slēpotājs.

1950. gadā Breds Durifs - amerikāņu aktieris.

1949. gadā Alekss Higinss - Ziemeļīrijas snūkera spēlētājs.

1948. gadā Gijs Lapoints - kanādiešu hokejists, seškārtējs Stenlija kausa ieguvējs.

1941. gadā Vilsons Pikets - amerikāņu dziedātājs (miris 2006.gadā).

1938. gadā Čārlijs Praids - amerikāņu kantrimūzikas dziedātājs (miris 2020. gadā).

1937. gadā Marks Donohjū - amerikāņu F1 pilots (miris 1975.gadā).

1936. gadā Frederiks Vilems de Klerks - bijušais DĀR prezidents, Nobela Miera prēmijas laureāts (miris 2021. gadā).

1932. gadā Džons Apdaiks - amerikāņu rakstnieks (miris 1996.gadā).

1929. gadā Krista Volfa - vācu rakstniece (mirusi 2011.gadā).

1928. gadā Fidels Ramoss - bijušais Filipīnu prezidents (miris 2022. gadā).

1915. gadā Ričards Kondons - amerikāņu rakstnieks (miris 1996.gadā).

1913. gadā Renē Klemāns - franču kinorežisors (miris 1996.gadā).

1907. gadā Džons Zaharijs Jangs - angļu zoologs un neirofiziologs (miris 1997.gadā).

1904. gadā Srečko Kosovels - slovēņu dzejnieks (miris 1926.gadā).

1893. gadā Vilfreds Ouens - britu dzejnieks (miris 1918.gadā).

1893. gadā Konstante Džiradengo - itāļu riteņbraucējs (miris 1978.gadā).

1869. gadā Nevils Čemberleins - Lielbritānijas premjerministrs (miris 1940.gadā).

1858. gadā Rūdolfs Dīzels - vācu izgudrotājs, dīzeļdzinēja tēvs (miris 1913.gadā).

1842. gadā Stefans Malarmē - franču dzejnieks (miris 1898.gadā).

1837. gadā Grouvers Klīvlends - ASV prezidents (miris 1908.gadā).

1828. gadā Viljams Rendels Kremers - angļu politiķis un pacifists, Nobela Miera prēmijas laureāts (miris 1908.gadā).

1780. gadā Milošs Obrenovičs - Otrās serbu sacelšanās līderis un Serbijas princis (miris 1860.gadā).

1634. gadā Marī Madlēna Pioša de la Verņa - franču rakstniece, viena no pasaulē pirmā vēsturiskā romāna ("La Princesse de Cleves") autore (mirusi 1693.gadā).

1496. gadā Mērija Tjūdora - Anglijas karaļa Henrija VII meita un Francijas karaļa Luija XII sieva (mirusi 1533.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā pūtēju orķestris "Ventspils" uzvar pirmajā Latvijas pūtēju orķestru konkursā.

2006. gadā nodibināta Sociālā taisnīguma partija, par kuras priekšsēdētāju ievēlēts vienīgais šim amatam izvirzītai kandidāts - Voiceks Teivāns.

2005. gadā stājas spēkā likuma "Par pašvaldībām" grozījumi, kas reglamentē pašvaldību saistošo noteikumu publiskošanas kārtību un pieļauj pašvaldības vadītāja nomaiņu, nepaskaidrojot iemeslu.

2005. gadā lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) 15.kongresā par organizācijas priekšsēdētāju turpmākajiem diviem gadiem tiek ievēlēta Ligita Silaraupa, kas šajā amatā nomaina Modri Jansonu.

2003. gadā iznāk izklaidējoši informatīvā iknedēļas izdevuma "Septiņi" pirmais numurs.

2002. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā tiek atklāta Eiropas Jaunatnes parlamenta 39.sesija.

2002. gadā Kurzemes apgabaltiesa atzīst kokapstrādes uzņēmuma AS "Vulkāns" maksātnespēju.

2001. gadā Rīgā, lai protestētu pret 11 koku nozāģēšanu pie Latvijas Bankas, vairāki Vides aizsardzības kluba aktīvisti dežurē pie šiem kokiem.

2000. gadā Kristīgi demokrātiskās savienības 4.kongress pieņem paziņojumu, ar kuru aicina politiķus pretdarboties Krievijas īstenotajai Latvijas apmelošanas kampaņai.

1999. gadā vides valsts ministre Inese Vaidere un pastāvīgais Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vides programmu pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens paraksta divus ANO Attīstības programmas projektu dokumentus par ozona noārdošo vielu izņemšanu no saimnieciskās aprites Latvijā.

1999. gadā pie Saeimas nama notiek pikets pret cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā.

1998. gadā AS "Aldaris" akcionāru pilnsapulcē tiek pieņemts lēmums palielināt uzņēmuma pamatkapitālu desmit reizes - no Ls 750 000 līdz Ls 7 500 000. Pamatkapitālu alus darītava palielina, kapitalizējot uzkrājumus, kā arī ieguldot daļu no iepriekšējā gada peļņas. Tiek palielināta arī akciju nominālvērtība - no Ls 10 līdz Ls 100.

1997. gadā Saeima pieņem likumu par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu uz 20 gadiem.

1997. gadā Latvijā darbību uzsāk otrais mobilo sakaru operators "Baltkom GSM".

1997. gadā Ministru kabineta sēdē tiek pieņemts rīkojums par Sanitārās robežinspekcijas izveidošanu. Sanitārā robežinspekcija kontrolēs valsts robežu šķērsojošās kravas, lai pasargātu valsti no cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamu vielu un slimību ierosinātāju ievešanas.

1990. gadā LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās uzvar Latvijas Tautas fronte.

1902. gadā notiek pirmā Baltijas guberņās izveidotā īpašā apspriede par lauskaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Bez valdības un muižniecības pārstāvjiem šeit pieaicināti arī zemnieku lauksaimniecības biedrību un citu latviešu sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Apspriežu gaitā iezīmējās galvenās agrārās problēmas Latvijā, taču tālāku risinājumu līdz 1905.gadam tās neguva. Tomēr apspriežu laikā tika pieņemts lēmums par zemes nomu un zemes pārdošanu bezzemniekiem. Plašajos Latvijas bezzemnieku slāņos tas radīja iluzoras cerības par zemes iegūšanas iespēju.

1795. gadā Kurzemes hercogistes un Piltenes apgabala muižniecība oficiāli atzīst Kurzemes pakļaušanos Krievijai.

1583. gadā mirst pēdējais Kurzemes bīskaps Magnuss, Kurzemes bīskapija pārstāj pastāvēt.

Notikumi pasaulē

2014. gadā Krievijas parlaments ratificē "līgumu" par Krimas aneksiju, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins paraksta attiecīgu likumu par Ukrainai piederošās pussalas uzņemšanu Krievijas sastāvā. Starptautiskā sabiedrība asi nosoda Maskavas rīcību un atsakās atzīt Krimas aneksiju.

2008. gadā mirst britu kino režisors Entonijs Mingella, kurš ieguva "Oskara" balvu par filmu "Angļu pacients" ("The English Patient").

2003. gadā Irākas prezidents Sadams Huseins televīzijā militārā uniformā noraida ASV ultimātu atstāt valsti vai gaidīt karu.

2001. gadā mirst komponists Džons Filips, kurš bija viens no Kalifornijas grupas "The Mamas and the Papas" dibinātājiem.

2000. gadā Taivānas vēlētāji par valsts prezidentu ievēl Čeņu Šuibjaņu, kurš vada uz salas neatkarību vērstu partiju, pārtraucot vairāk nekā 50 gadus ilgo Nacionālistu partijas valdīšanu.

1990. gadā labēji centriskie kristīgie demokrāti uzvar pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās Austrumvācijā.

1990. gadā notiek lielākā mākslas darbu zādzība ASV vēsturē, kad no Stjuarta Gārdnera muzeja Bostonā tiek nozagtas 12 gleznas, kuru kopējā vērtība sasniedz apmēram 300 miljonus dolāru.

1989. gadā Heopsa piramīdā Ēģiptē tiek atrasta 4400 gadus veca mūmija.

1985. gadā televīzijā tiek demonstrēta pirmā populārā Austrālijas seriāla "Neighbours" ("Kaimiņi") epizode.

1980. gadā Pļeseckas kosmodromā Krievijā 50 cilvēki iet bojā, palaišanas iekārtā eksplodējot raķetei "Vostok-2M".

1978. gadā bijušais Pakistānas premjerministrs Zulfikars Ali Bhuto tiek atzīts par vainīgu pavēles došanā nogalināt oponentu un viņam tiek piespriests nāvessods.

1974. gadā lielākā daļa OPEC dalībvalstu pārtrauc naftas embargo pret ASV, Eiropu un Japānu.

1967. gadā Anglijas piekrastē katastrofu piedzīvo naftas tankeris "Torrey Canyon", no kura noplūst 919 000 barelu naftas.

1965. gadā bijušais Ēģiptes karalis Faruks I mirst trimdā Itālijā.

1962. gadā Alžīrijas nacionālisti paraksta vienošanos ar Franciju, pārtraucot karu un sperot platu soli pretī neatkarībai.

1953. gadā zemestrīcē Turcijas rietumos iet bojā 250 cilvēki.

1950. gadā izjūk Beļģijas valdība, kad referendumā 57,7 procenti iedzīvotāju nobalso par karaļa Leopolda III atgriešanos no Šveices.

1945. gadā Otrajā pasaules karā 1250 amerikāņu bumbvedēji uzbrūk Berlīnei.

1940. gadā Vācijas un Itālijas līderi Ādolfs Hitlers un Benito Musolīni tiekas Brennera pārejā Alpos un vienojas, ka dažu mēnešu laikā Itālijai jāiesaistās Otrajā pasaules karā Vācijas atbalstam pret Franciju un Lielbritāniju.

1938. gadā Meksika nacionalizē visus ārzemju kompānijām piederošos naftas industrijas īpašumus.

1937. gadā ASV Teksasas štata Ņūlondonas skolu satricina sprādziens, kurā iet bojā trīs simti cilvēku, lielākoties bērni.

1937. gadā spāņu pilsoņu karā Spānijas republikāņu spēki smagi sakauj itāļu karaspēku.

1925. gadā ASV Misūri, Ilinoisas un Indiānas štatus posta spēcīgs tornado, kas prasa 695 cilvēku dzīvības.

1922. gadā Britu Indijas tiesa piespriež Mahātmam Gandijam sešu gadu cietumsodu par viņa civilās nepakļaušanās kampaņu.

1921. gadā Rīgā tiek noslēgts miera līgums starp Poliju un Padomju Savienību. Neskatoties uz poļu panākumiem, padomju spēki anektē Ukrainu un Baltkrieviju un Ukrainas valdība bēg uz Franciju.

1913. gadā Salonikos tiek nogalināts Grieķijas karalis Georgs I.

1892. gadā bijušais gubernators lords Stenlijs paziņo, ka ziedos sudraba kausu kā balvu labākajai Kanādas hokeja komandai. Stenlija vārdā nosauktā balva, kas sākotnēji tika piešķirta amatieru komandām, kopš 1926.gada tiek pasniegta Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandām un ir kļuvusi par prestižāko NHL balvu.

1850. gadā tiek dibināta ASV finanšu kompānija "American Express".

1314. gadā tiek sadedzināts 23. un pēdējais Templiešu ordeņa mestrs Žaks de Molē.

1241. gadā mongoļu karapulki izposta Krakovu.

1229. gadā Sestā krusta gājiena laikā Svētās Romas impērijas imperators Frederiks II pasludina sevi par Jeruzalemes karali.

37. gadā Romas senāts par imperatoru pasludina Kaligulu.