foto: Mārtiņš Ziders/ izdevniecība "Rīgas Viļņi"
Suminām gaviļniekus - šodien svin Viesturs Kairišs, Andrejs Maticins un Fils Kolinss!
Sveicam dzimšanas dienā režisoru Viesturu Kairišu!
Slavenības
2023. gada 30. janvāris, 02:16

Suminām gaviļniekus - šodien svin Viesturs Kairišs, Andrejs Maticins un Fils Kolinss!

Jauns.lv/LETA

Dzimšanas dienas svinības šodien rīko režisors Viesturs Kairišs, ripas meistars Andrejs Maticins, mūziķis Fils Kolinss. Vēl pasaules vēsturē 30. janvāris iegājis ar to, ka pirms 24 gadiem lidostā "Rīga" tiek aizturēta Latvijas Modeļu asociācijas prezidente Daira Silava un asociācijas menedžeris Rolands Prīverts. Pie Silavas atrod 1,860 kilogramus, bet pie Prīverta - 0,9 gramus kokaīna.

Jubilāri Latvijā

1991. gadā Andrejs Siņicins - futbolists.

1985. gadā Ilze Trukšāne - Liepājas teātra aktrise.

1972. gadā Agris Galvanovskis - basketbolists, tagad treneris.

1971. gadā Viesturs Kairišs - režisors, Dailes teātra mākslinieciskais direktors.

Viestura Kairiša filmas "Piļsāta pi upis" pirmizrāde

2020. gada 15. janvārī kinoteātrī "Splendid Palace" ļaudis pulcējās uz Viestura Kairiša spēlfilmas "Piļsāta pi upis" pirmizrādi Rīgā.

gallery icon
122

1963. gadā Andrejs Maticins - hokejists, treneris.

1952. gadā Lelde Stumbre - dramaturģe.

1946. gadā Tālivaldis Margēvičs - scenārists un kinorežisors.

1938. gadā Vilnis Edvīns Bresis - politiķis, vairāku Saeimu deputāts (miris 2017. gadā).

1937. gadā Alfrēds Mačtams - Atmodas notikumu dalībnieks, viens no Latvijas Tautas frontes Ventspils nodaļas dibinātājiem, Augstākās Padomes deputāts (miris 2019. gadā).

1930. gadā Jānis Krūmiņš - basketbolists un metālmākslinieks, trīskārtējs Eiropas čempions, triju olimpisko sudraba godalgu ieguvējs (miris 1994. gadā).

1894. gadā Jānis Liepiņš - Latvijas armijas ģenerālis (miris 1942. gadā).

Jubilāri pasaulē

1987. gadā Arda Turans- turku futbolists.

1981. gadā Pīters Kraučs - angļu futbolists.

1981. gadā Dimitars Berbatovs - bulgāru futbolists.

1980. gadā Vilmers Valderama - amerikāņu aktieris.

1980. gadā Zurabs Mentešašvili - gruzīnu futbolists, astoņkārtējs Latvijas čempions.

1975. gadā Žuninju - brazīliešu futbolists, Konfederāciju kausa ieguvējs 2005. gadā.

1974. gadā Kristians Beils - britu aktieris, "Oskara" balvas ieguvējs.

1974. gadā Olīvija Kolmena - angļu aktrise, "Oskara" balvas, "Emmy" balvas un triju "Zelta globusu" ieguvēja.

1972. gadā Kriss Saimons - kanādiešu hokejists, Stenlija kausa ieguvējs 1996. gadā.

1968. gadā Felipe VI - Spānijas karalis.

1962. gadā Abdulla II - Jordānijas karalis.

1951. gadā Fils Kolinss - angļu mūziķis, bundzinieks, producents un aktieris, "Oskara", divu "Zelta globusu" un astoņu "Grammy" balvu ieguvējs.

1949. gadā Pēters Egrs - amerikāņu biologs, Nobela prēmijas laureāts.

1948. gadā Niks Brūmfīlds - britu kino un dokumentālo filmu režisors.

1942. gadā Mārtijs Balins - amerikāņu mūziķis ("Jefferson Airplane").

1941. gadā Diks Čeinijs - bijušais ASV viceprezidents.

1938. gadā Islams Karimovs - Uzbekistānas prezidents (miris 2016.g.).

1937. gadā Vanesa Redgreiva - angļu aktrise, "Oskara", divu "Zelta globusu" un divu "Emmy" balvu ieguvēja.

1937. gadā Boriss Spaskis - krievu šahists.

1930. gadā Džīns Hekmens - amerikāņu aktieris, divu "Oskaru" un četru "Zelta globusu" ieguvējs.

1929. gadā Isamu Akasaki - japāņu zinātnieks, Nobela prēmijas ieguvējs fizikā.

1927. gadā Ūlafs Palme - Zviedrijas premjerministrs (miris 1986.gadā).

1925. gadā Daglass Engelbarts - amerikāņu datorinženieris, datorpeles radītājs (miris 2013. gadā).

1923. gadā Leonīds Gaidajs - krievu kinorežisors, aktieris, scenāriju autors (miris 1993. gadā).

1915. gadā Joahims Peipers - nacistiskās Vācijas pulkvedis (miris 1976.gadā).

1899. gadā Makss Teilers - DĀR virusologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1972.gadā).

1894. gadā Boriss III - Bulgārijas karalis (miris 1943.gadā).

1882. gadā Frenklins Rūzvelts - ASV 32.prezidents (miris 1945. gadā).

1878. gadā Antons Hansens Tammsāre - igauņu rakstnieks (miris 1940.gadā).

1841. gadā Fēlikss Fors - Francijas Trešās republikas 6.prezidents (miris 1899.gadā).

Notikumi Latvijā

2008. gada Latvijā sākas divu dienu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības rīkotais veselības aprūpes darbinieku un mediķu streiks. Kopumā no 87 arodbiedrības organizācijām ar aptuveni 16 000 biedru streikam pieteikušās 23 organizācijas ar kopumā 1022 dalībniekiem. Ar vislielāko dalībnieku skaitu streikā piedalījās Gaiļezera slimnīca. Streikā piedalījās arī Latvijas Onkoloģiskā centra darbinieki, mediķi no ārstniecības iestādēm Saldū, Daugavpilī, Jelgavā un Rēzeknē.

2008. gadā pie Saeimas nama uz piketu bija sanākušas aptuveni 50 māmiņas ar bērniem, aicinot palielināt termiņu, kurā tiek maksātas tā saucamās māmiņu algas, līdz bērna trīs gadu vecumam.

2008. gadā par gada rīdzinieku atzīts diriģents, kora "Kamēr" vadītājs, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Māris Sirmais. Diriģents gada rīdzinieka titulu saņema par projektu "Pasaules Saules dziesmas" un Rīgas vārda nešanu pasaulē. Projekta "Pasaules Saules dziesmas" laikā 17 komponisti no 16 pasaules valstīm sarakstīja jaundarbus korim "Kamēr" par saules tematiku.

2007. gadā darbu Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka amatā sāk Dailis Lūks, kurš līdz tam bija Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra padomnieks, Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs.

2007. gadā tiek prezentēts pirmais legālais mūzikas lejupielādes portāls Latvijā "doremi.lv". Portālu veido mūzikas veikals, kurā pircējiem iespējams iegādāties vairāk nekā 4000 vietējo autoru un izpildītāju dziesmas MP3 formātā, kā arī iekļauta mūzikas ziņu sadaļa, kura sniedz informāciju par aktuālajām mūzikas norisēm.

2004. gadā sabiedrisko organizāciju "Vecāki Jelgavai" un "Vecāki Rīgai", kā arī citu sabiedrisko organizāciju un Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības pārstāvji un vecāki nodibina jaunu sabiedrisko organizāciju - Latvijas vecāku apvienību "Vecāki izglītībai, sadarbībai, izaugsmei" (VISI). Apvienības mērķis ir veicināt izglītotas, veiksmīgas, pilsoniskas un integrētas sabiedrības attīstību, veidojot un stiprinot saikni starp ģimenēm un izglītības iestādēm. Tajā aicināti iesaistīties visi aktīvākie Latvijas vecāki, kā arī organizācijas un institūcijas, kuru darbība atbilst apvienības mērķim. 2003. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga norāda, ka Latvija atbalsta spēka lietošanu Irākā arī tad, ja tam netiks saņemta ANO pilnvarojoša rezolūcija. Prezidente uzskata, ka Latvijai šāda nostāja ir jāpieņem, vienlaikus paužot cerību, ka izdosies konfliktu atrisināt mierīgā ceļā.

2003. gadā Saeima noraida Tautas partijas deputātu ierosinājumu izteikt neuzticību veselības ministram Ārim Auderam. Tautas partija Audera demisijas pieprasījumu iesniedza, kad kāda paciente publiskoja informāciju, ka Auders, darbojoties kā ārsts, par viņas operāciju esot iekasējis dubultu samaksu. Šī paša gada martā tā brīža premjers Einars Repše pieprasīja Audera demisiju. 2006.martā Rīgas apgabaltiesa atzina Auderu par vainīgu krāpšanā un piesprieda naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 13 500 latu apmērā un mantas konfiskāciju 2007.decembrī Austākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta negrozīja šo sodu.

2003. gadā Saeima Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā apstiprina kontradmirāli Gaidi Andreju Zeibotu.

2002. gadā Andra Rubina vadītā Latvijas Atdzimšanas partija, Romana Pussara vadītā Latvijas Nākotnes partija un Ilmāra Lapas vadītā partija "Tautas mantojums" paziņo par nodomu 8.Saeimas vēlēšanās startēt ar kopīgu sarakstu.

2001. gadā notiek Rīgas reģiona attīstības aģentūras (RRAA) dibināšanas sanāksme, kurā par RRAA ģenerāldirektoru tiek ievēlēts Dans Bērtulis.

1999. gadā lidostā "Rīga" tiek aizturēta Latvijas Modeļu asociācijas prezidente Daira Silava un asociācijas menedžeris Rolands Priverts. Pie Silavas atrod 1,860 kilogramus, bet pie Priverta - 0,9 gramus kokaīna. 17.jūnijā Rīgas apgabaltiesa par narkotiku kontrabandu apsūdzētajam Privertam piespriež sešarpus gadus ieslodzījuma ar mantas konfiskāciju, bet Silavai - piecus gadus ieslodzījuma, arī ar mantas konfiskāciju.

Par narkotiku kontrabandu tiesātā Rolanda Priverta grāmatas prezentācija

gallery icon
99

1998. gadā Latvijas inteliģences XVII konferencē tiek pieņemts aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, sadarbojoties ar Demokrātijas forumu un citām nevalstiskajām organizācijām, visdrīzākajā laikā izstrādāt tautas dzīves kvalitātes un demogrāfijas programmu.

1997. gadā Latvijas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs un Igaunijas sociālo lietu ministre Tīu Aro paraksta vienošanos par līguma izpildi, kas paredz sadarbību sociālās drošības jomā. Līgums regulē vecuma, invaliditātes pensiju un dažādu pabalstu izmaksu personām, kuras maina dzīvesvietu vai darbavietu no vienas valsts uz otru.

1997. gadā Saeima pēc juridiskas precizēšanas galīgajā variantā pieņem likumu par transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

1996. gadā tiek nodibināta konsultatīva padome "Latvija pasaulē", un tajā darbojās vairāk nekā 20 pārstāvju no ministrijām, Saeimas, valdības institūcijām, sabiedriskajām organizācijām. Padomes prezidents ir Valdis Birkavs. Padomes galvenie uzdevumi ir analizēt, saskaņot un izstrādāt Latvijas tēla veidošanas koncepciju un noteikt prioritātes attiecībā uz informācijas par Latviju sagatavošanu un izplatīšanu.

1996. gadā pie VAS "Latvijas dzelzceļš" ēkas Rīgā piketē uzņēmuma darbinieki, kas protestē pret to, ka viņiem par 1995.gada decembri nav izmaksātas algas.

1996. gadā Saeimā tiek izveidota Latvijas-Francijas parlamentārās sadraudzības grupa.

1934. gadā Rīgas apgabaltiesa pieņem galīgo lēmumu par Latviešu Tautas Apvienības "Pērkonkrusts" slēgšanu.

1918. gadā turpinās Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes 2.sesija.

Notikumi pasaulē

2007. gadā 78 gadu vecumā mirst ASV fondu biržas "Nasdaq" dibinātājs un bijušais prezidents Gordons Maklins.

2006. gadā 78 gadu vecumā mirst afroamerikāņu tiesību aktīvista Martina Lutera Kinga atraitne Koreta Skota Kinga.

2006. gadā Dānijas laikraksts "Jyllands-Posten" atvainojas musulmaņiem par viņu jūtu aizskaršanu ar karikatūrām, kurās atainots pravietis Muhameds.

2005. gadā Irākā notiek pirmās daudzpartiju vēlēšanas pēdējo 50 gadu laikā.

2003. gadā ar teroristu līderi Osamu bin Ladenu saistītajam britam Ričardam Rīdam tiek piespriests mūža ieslodzījums par mēģinājumu uzspridzināt pasažieru lidmašīnu ar kurpēs paslēptu spridzekli.

2003. gadā Beļģija atzīst viendzimuma laulības.

2000. gadā pie Kotdivuāras krastiem Atlantijas okeānā avarē Kenijas pasažieru lidmašīna, bojā ejot 169 cilvēkiem.

1996. gadā NBA basketbolists "Maģiskais" Džonsons piedalās savā pirmajā basketbola spēlē kopš atgriešanās komandā Losandželosas "Lakers". Džonsons aizgāja no basketbola 1991.gadā, kad viņam tika atklāts HIV.

1994. gadā Roberta Langa ierakstu studijā Sietlā grupa "Nirvana" ieraksta dziesmu "You Know You're Right", kas izrādās pēdējais grupas darbs kādā ierakstu studijā.

1994. gadā 14 gadus vecais ungāru šahists Pēters Leko kļūst par jaunāko šaha lielmeistaru.

1982. gadā tiek radīts pirmais pazīstamais datorvīruss, kas pazīstams kā "Elk Cloner".

1973. gadā ASV tiesa notiesā prezidenta Ričarda Niksona administrācijas darbiniekus Gordonu Lidiju un Džeimsu Makordu par viņu lomu Votergeitas skandālā, atzīstot viņu vainīgus par ielaušanos un noklausīšanās ierīču uzstādīšanu Demokrātiskās partijas galvenajā mītnē.

1972. gadā Pakistāna izstājas no Britu Sadraudzības valstīm, protestējot pret Lielbritānijas, Austrālijas un Jaunzēlandes gatavošanos atzīt Bangladešas neatkarību.

1972. gadā britu karavīri nošauj 13 cilvēkus, kas piedalījās neatļautā Romas katoļu pilsoņu tiesību gājienā Londonderijā, Ziemeļīrijā. Šis notikums vēsturē iegājis ar nosaukumu "Asiņainā svētdiena".

1969. gadā notiek grupas "The Beatles" pēdējā publiskā uzstāšanās uz ierakstu studijas "Apple Records" jumta Londonā. Improvizēto koncertu pārtrauc policija.

1968. gadā Ziemeļvjetnamas karavīri un vjetkonga kaujinieki uzsāk "Teta" jeb Jaunā gada ofensīvu, uzbrūkot vairāk nekā simts pilsētām Dienvidvjetnamā.

1967. gadā Padomju Savienības līderis Nikolajs Podgornijs oficiālā vizītē apmeklē Vatikānu un tiekas ar pāvestu Pāvilu VI.

1948. gadā hinduistu ekstrēmists nogalina Indijas nevardarbīgās kustības pret britu koloniālo pārvaldi līderi Mahātmu Gandiju.

1945. gadā padomju zemūdenes torpedēts Baltijas jūrā pie Polijas krastiem nogrimst kuģis "Wilhelm Gustloff", kas bija pārpildīts ar bēgļiem un ievainotiem vācu karavīriem. Bojā gāja aptuveni 9000 cilvēku un tā ir traģiskākā zināmā jūras katastrofa vēsturē.

1943. gadā Otrajā pasaules karā Vācijas "Gestapo" nogalina pēdējos 200 izdzīvojušos ebrejus Letičevas nāves nometnē, kurā pavisam tika nogalināti apmēram 7000 ebreju.

1937. gadā Vācijas kanclers Ādolfs Hilters Reihstāgā paziņo par Vācijas izstāšanos no Versaļas miera līguma, kas tika noslēgts pēc Pirmā pasaules kara.

1933. gadā Vācijas parlaments apstiprina Ādolfu Hitleru Vācijas kanclera amatā. 1930. gadā Padomju Savienības pilsētā Pavlovskā tiek iedarbināta pasaulē pirmā radiozonde.

1925. gadā Turcijas valdība padzen no Stambulas pareizticīgo patriarhu Konstantīnu VI.

1889. gadā Maijerlingā tiek atrasts miris Austroungārijas troņmantnieks, erchercogs kroņprincis Rūdolfs no Austrijas un viņa mīļākā baronese Marija Vestera.

1847. gadā Kalifornijas pilsēta Jerba Buena tiek pārdēvēta par Sanfrancisko.

1790. gadā Tines upē Anglijā tiek izmēģināta pirmā glābšanas laiva.

1661. gadā nāvessods formāli tiek izpildīts jau pirms diviem gadiem mirušajam Anglijas protektoram Lordam Kromvelam.

1649. gadā Anglijas karalim Čārlzam I tiek izpildīts nāves sods par nodevību, nocērtot galvu.

1648. gadā ar Minsteres līguma parakstīšanu beidzas Astoņdesmit gadu karš starp Nīderlandi un Spāniju.