Aktrise, par kuru jūsmo Breds Pits - valdzinošā kubiete Ana de Armasa

Viens no filmas Blondīne producentiem Breds Pits jau atklājis savu sajūsmu par Anu de Armasu, un, visticamāk, viņam būs daudz sekotāju, jo šai 34 gadus vecajai aktrisei izdevies piepildīt to, par ko viņa sapņoja bērnībā, un lomu dažādība apliecina viņas talanta daudzpusību. Un kas par to, ka viņas bērnība un pusaudzes gadi pagāja no pasaules nošķirtajā Kubā, kur nebija pieejams teju nekas no Rietumu kultūras! Pārtika bija limitēta, benzīna, tāpat kā elektrības, īsti nebija, bet rocība – ļoti knapa. Ana apgalvo, ka viņai bijusi lieliska bērnība – arī bez visa tā, ko “normāls” amerikānis pat nespēj iedomāties.

Ana Selja de Armasa Kaso piedzima 1988. gada 30. aprīlī Havanā, bet bērnību pavadīja mazā pilsētiņā, kas nodēvēta par Santakrusu del Norti. Anas tētis Ramons bija apguvis filozofiju PSRS, un, iespējams, tas bija viens no iemesliem, kāpēc viņš nespēja ilgi noturēties vienā darbavietā. Te Ramons strādāja kā bankas menedžeris, te skolotājs, te pilsētas deputāts. Anas mamma – arī Ana – uz zemes stāvēja stabilāk, un viņas dienas pagāja, rūpējoties par bērniem un strādājot Izglītības ministrijā. Anas brālis Havjers ir fotogrāfs un dzīvo Ņujorkā, jo pirms vairākiem gadiem nonāca konfliktā ar Kubas likumsargiem, kuri uzskata, ka mākslā nedrīkst izpausties nekāda brīvdomība. Ģimene dzīvoja spāniski kubiskās noskaņās, un tur pie vainas ir Anas vecvecāki no mammas puses – viņi savulaik pameta Spāniju, lai laimi atrastu tālajā brīvības un kontrastu salā Kubā.

Protams, Anas bērnībā nebija interneta, viņas izklaides iespējas aprobežojās ar videospēlēm Super Mario un Tetris. Sestdienās un svētdienās Ana apmēram 20 minūtes dienā skatījās animācijas filmas, un, tā kā ģimenei nepiederēja nekādas video atskaņošanas ierīces, viņa nereti devās pie kaimiņiem, kur skatījās amerikāņu filmas. Pēc tam, zibenīgi metusies pie spoguļa, meitene pēc atmiņas atkārtoja redzēto un 12 gadu vecumā nolēma, ka būs aktrise.

Ar 200 eiro kabatā

Divus gadus vēlāk, 2002. gadā, Ana pievienojās Kubas Nacionālajam teātrim, kas atrodas Havanā. Mācību laikā viņa piedalījās trīs filmās, turklāt savas haltūras nebija saskaņojusi ar aktiermākslas pasniedzējiem, bet ceturto kursu nepabeidza, turklāt – apzināti. Proti, Kubā studenti, kas ir apguvuši pilnu kursu un saņēmuši diplomu, trīs gadus (!) ne tikai nedrīkst pamest valsti, bet viņiem tajā laikā obligāti jāstrādā sabiedrības labā. Anai tobrīd bija 18, un, atsaucoties uz vecvecāku izcelsmi, viņa ieguva Spānijas pilsonību un... pārcēlās uz Madridi. “Es vienmēr esmu bijusi ļoti ambicioza. Kuba bija labs sākums, taču zināju, ka nevarēšu tur izveidot īstu karjeru,” viņa reiz stāstīja.

Leģenda nu vēsta, ka uz Spāniju Ana de Armasa devās ar 200 sūri grūti sakrātiem eiro kabatā un teju bez kontaktiem, tāpēc vecākiem apsolījusi, ka tad, kad beigšoties nauda, viņa atgriezīsies mājās. Uh, kādā ātrumā tā beidzās – vien knapa nedēļa! –, jo Eiropā naudas vērtība ir pavisam citādāka nekā Kubā, taču Ana palika Madridē. Un divas nedēļas pēc tam, kad bija spērusi kāju uz spāņu zemes, viņa saņēma piedāvājumu lomai televīzijas seriālā Internāts.

Spānijas mīlulīte

Iespējams, savas dzīves nozīmīgāko lomu Ana ieguva, pateicoties tam, ka bija uzaicināta uz kādas draudzenes dzimšanas dienas ballīti. Tur 16 gadus veco meiteni noskatīja kādas citas meitenes tētis-aktieris, kurš par Anu ieminējās režisoram, jau klasiķim Manuelam Gutjerezam Aragonam. Abu tikšanās izvērtās veiksmīga, un Anu apstiprināja lomai romantiskajā filmā Francijas roze (2006).

Aktrise ir pārliecināta, ka tieši Marijas loma ļāvusi viņai būvēt tik lielisku karjeru. Toreiz filmēšanas laukumā viņa kāri tvēra visu, kas notiek. Iemācījās disciplīnu, apguva, kā izzināt varoņus, samierinājās, ka darbs bieži vien ietiecas dziļā naktī, saprata, ka nav nekā svarīgāka par cieņu pret kolēģiem, un nolēma, ka viņai ir vienkārši jābūt laimīgai, jo dara to, kas patīk, un turklāt par to vēl saņem naudu! Filmas Francijas roze publicitātes kampaņas ietvaros  Ana devās uz Spāniju un tur iepazinās ar Huanu Lanhu, kurš kļuva par viņas aģentu Spānijā.

Karolīnas lomā Spānijas tīņu drāmā Internāts Ana izdzīvoja sešas seriāla sezonas (no 2007. līdz 2010. gadam) un, ņemot vērā seriāla popularitāti, kļuva par skatītāju mīlulīti un slavenību. Kādā brīvākā brīdī viņa pamanījās nofilmēties arī pieaugšanas komēdijā Sekss, ballīte un meli (2009), bet tad saprata, ka ir uzskrējusi uz sēkļa. Anas karjera bija iebuksējusi pusaudžu lomās, un visas bija līdzīgas – neko citu viņai pat nepiedāvāja – tāpēc jaunā aktrise izlēma Karolīnas likteni un par to informēja Internāta scenāristus. Viņai bija jādodas tālāk, un ceļš aizveda uz Ņujorku.

Amerikas lielākajā pilsētā Ana de Armasa pavadīja vien dažus mēnešus, un viņas galvenais mērķis bija apgūt angļu valodu, taču tad viņai piedāvāja atgriezties Spānijā, lai piedalītos vēsturiskajā televīzijas drāmā Spānija (2010–2011), un viņa piekrita. Tāpat arī piekrita piedalīties pārītī šausmu filmu, bet krietni intelektuālākos nolūkos Madrides teātrī apmeklēja Tomasa Pandura meistardarbnīcas. Redzēdams, kā Ana meklē iespēju izsisties, viņas aģents ierosināja ko teju ekstrēmu – lai viņa pārceļas uz Losandželosu!

Tikt iekšā pa durvīm

Kad Ana ieradās Losandželosā, bija 2014. gads un viņas angļu valoda – krimināli slikta. Tik slikta, ka kāds no aktieraģentiem pat nenovaldīja mēli: “Tiksimies pēc dažiem gadiem...” Un tad viņa apņēmās apgūt valodu un pat apsolīja, ka pēc diviem mēnešiem runās tekoši. Skeptiskais aģents vien nogrozījis galvu, sak, “tu esi traka, tu to nevarēsi izdarīt”, taču viņš nenovērtēja izskatīgās kubietes apņēmību.

“Pārcelšanās uz Losandželosu bija grūta,” vēlāk kādā intervijā Ana atzīsies. “Spānijā man bija karjera, bet te man bija jāaizmirst savs ego. Es atkal biju nekas.” Taču, savā ziņā arī izbaudot anonimitāti, viņa vairākus mēnešus pa septiņām stundām dienā mācījās angļu valodu, un šai rutīnai nebija pat mazākās saistības ar to dzīvi, kāda viņai bija pierasta Spānijā.

Ego vingrinājumi no sērijas “viss, ko esi darījis pirms Amerikas, neskaitās” mijās ar apņēmību “nekandidēšu uz daudzo latino – Mariju, Lolu un Huanu – lomām” un apziņu, ka “no angļu valodas prasmēm ir atkarīga mana dzīve”. Bija pagājuši vien divi mēneši kopš sarunas ar skeptisko aktieraģentu, un Ana de Armasa nonāca lielbudžeta filmas aktieratlasē. “Katrs ir pelnījis iespēju cīnīties par lomu, ja vien viņš to vēlas,” ir pārliecināta Ana de Armasa, “un šī iespēja jādod neatkarīgi no ādas krāsas un etniskās piederības.” Kā viņa pati saka, galvenais ir tikt ielaistai pa durvīm, nevis iegūt lomu, kaut arī šis process esot briesmīgs.

Noklausīšanās nereti aizņemot vien divas minūtes, un vērtētājiem ir pilnīgi vienalga, kāds pretendentiem noskaņojums: vai viņi jūtas laimīgi vai skumji, vai ir paēduši, slimi vai pat deg drudzī. Nevienu neinteresē, kas tobrīd notiek aktiera dzīvē. Reiz viņa uz kādas filmas aktieratlasi ieradās kopā ar suni un pēc tam pa taisno devās uz lidostu!

Pirmie soļi Holivudā

Mērķtiecība attaisnojās, un Ana Holivudā debitēja Elija Rota erotiskajā trillerī Tuk-tuk (2015) ar Kianu Rīvsu galvenajā lomā. Varones tekstu Ana iemācījās fonētiski, bet pēc tam, kad filma jau bija pabeigta, Kianu viņai piezvanījis un piedāvājis lomu projektā Dieva meita, kuram pats bijis gan producents, gan galvenās lomas atveidotājs. Uz montāžas galda Anas de Armasas loma krietni saruka, un pati filma nekļuva par lielo atspēriena punktu viņas karjerā, taču aktrise turpināja čakli strādāt. Mailza Tellera varoņa sievas loma Kara suņos (2016) – jau atkal varones tekstu viņa iekala no galvas –, Edgara Ramireza sievas loma biogrāfiskajā drāmā Akmens rokas (2016) par panamiešu boksera Roberta Durana gaitām...

Protams, Ana tūkstošiem reižu bija sapņojusi, kā tas būs – strādāt ar Holivudas smagsvariem, un nu viņa atradās teju paralēlā realitātē un stāvēja blakus Matriksa Neo un veterānam Robertam De Niro! Vēl 2015. gadā viņa kādā intervijā teica, ka Holivudā “ir grūti. Industrija ir milzīga, un vienlīdz liela iespēja, ka tevi pat nepamanīs vai pārkāps pāri. Losandželosa var būt ļoti vientuļa pilsēta, bet, ja tev ir skaidrs mērķis un esi ar mieru smagi strādāt, var pavērties patiešām lielas iespējas”. Un tā arī notika – viņai piedāvāja lomu kulta klasikas turpinājumā – Denī Vilnēva futūristiskajā trillerī Pa asmeni skrejošais 2049 (2017), kur galveno lomu atveidoja Raiens Goslings. Ana bija viņa draudzene-hologramma.

Par režisoru viņa bija sajūsmā: “Denī mīl aktierus, jo viņš saprot, cik grūti ir būt aktierim. Ne reizi nejutu, ka mans talants vai manas spējas tiek apšaubītas. Viņš vienkārši meklēja īsto cilvēku lomai.” Ar Goslingu gan viss nav bijis nevainojami – abi tik daudz smējušies, ka operatori niknojušies, jo nav bijis iespējams normāli nofilmēt vienu vai otru epizodi.

Par sapelnīto naudu Ana iegādājās māju. Protams, Kubā. Uz turieni pārcēlās viņas ģimene un draugi, un katru reizi, kad Ana turp dodas, viņa piekrāmē pilnus čemodānus ar apģērbiem, medicīnas lietām un visu, ko vien var iedomāties, jo Kubas veikalu plauktos piedāvājums vēl joprojām nav plašs.

Īstā izraušanās

2017. gadā kinoteātros nonāca filma Gāzi grīdā, kurā Ana atveido Holivudas leģendas Klinta Īstvuda dēla Skota varoņa draudzeni, un tad viņai atsūtīja scenāriju, kurā darbojas latino auklīte. “Paldies, nē, šim posmam jau esmu pāri,” viņa nodomājusi, taču kaut kas licis pārdomāt. Un pēc sarunas Skype ar filmas režisoru Raienu Džonsonu viņa vairāk par visu citu vēlējās atveidot Martu un tādējādi iekļauties plašajā kriminālfilmas Uz nažiem (2019) saimē, kurā jau bija apstiprināti Kristofers Plammers, Daniels Kreigs, Džeimija Lī Kērtisa, Kriss Evanss, Dons Džonsons... Holivudas zieds, turklāt – tik cilvēcīgs, ka divi mēneši, ko Ana nodzīvoja Trembliju savrupmājā, pagājuši kā lielā, laimīgā ģimenē, un jautrības nudien nav trūcis. Ar dažiem aktieriem viņa pat rīkojusi vemšanas sacensības, par “izejmateriālu” izmantojot bērnu pārtiku!

Ana bija izvilkusi lielo lozi – Marta viņai nodrošināja nomināciju Zelta globusam kategorijā “Labākā aktrise – komēdijā vai mūziklā”, tādā pašā kategorijā Zelta globusam bija nominēts arī Daniels Kreigs. Viņa vārdu nu var ierakstīt Ginesa rekordu grāmatā kā vispelnošāko Holivudas aktieri, jo par lomu divos Uz nažiem turpinājumos Kreigs saņems apaļus 100 miljonus dolāru!

Bonda meitene

Producenti turpināja spēlēties ar Anu liktenīgās sievietes lomā (kriminālfilmas Ziņotājs, Nakts klerks), viņa piedalījās biogrāfiskajā filmā Serdžio (2020) un Olivjē Asajasa politiskajā trillerī Spiegu tīkls par pieciem kubiešu politiskajiem ieslodzītajiem, kurus kopš 1990. gada tur apcietinājumā ASV, apsūdzot spiegošanā un slepkavībā. Kinokritiķi, vērtējot šīs filmas, teju vienmēr izcēla Anas harizmu un solīja spožu nākotni. To palīdzēja kalt Bonda meitenes loma pagaidām pēdējā filmā par slavenākā kino spiega Džeimsa Bonda piedzīvojumiem.

Pandēmijas ēnā ilgi gaidījusi pirmizrādi, Kerija Fukunagas filma Nav laiks mirt (2021) patiešām pārrakstīja Bonda vēsturi, un ir skaidrs, ka Kreigs vairs nepiedalīsies šajā franšīzē, bet, ejot līdzi laikam, stāstā parādījušās divas atraktīvas jaunas dāmas. Fukunaga CIP aģentes Palomas lomu rakstīja, turot prātā Anu, un, kaut arī viņas loma ir maza, Ana de Armasa pilnībā iemieso to šiku, kāds piestāv Holivudas megabudžetu spiedzei: kaira, valdzinoša, mazliet neprātīga, skaista un ļoti gudra. Taču bija arī pārbaudījumi.

Ana de Armasa vēl nebija piedalījusies “action” filmā, tāpēc fiziskā slodze kļuva par vēl vienu jomu, ko pakļaut sava lielā mērķa sasniegšanai, un viņa ne vien panāca, ka pati spēj izpildīt to, ko režisors vēlas, bet arī lai tas izskatās patiesi. Jo nav jau tā, ka, aktieriem ierodoties filmēšanas laukumā, uzreiz tiek nokliegts: “Motoru!” – un sākas filmēšana. “Viss aizņem tik daudz laika,” Ana atklāj filmēšanas aizkulises, “un, kamēr gaidi, enerģijas līmenis ir līdz ar zemi. Un tad tu pēkšņi attopies filmēšanas laukumā un tev jānogalina vai jāatspārda cilvēki. Un – tas viss notiek ar augstpapēžu kurpēm kājās!” Lai gan Ana uzskata, ka Paloma nav īpaši atbildīgs tēls, viņa ar lepnumu stāvēja uz sarkanā paklāja un nolūkojās no daudzu glancēto žurnālu vākiem.

Viņa ir pirmā kubiete, kurai izdevies gūt tādus panākumus Holivudā, un tas ir pilnīgā pretstatā ar Anas kādreizējo apgalvojumu: “Es nekad nevēlos atrasties starmešu ugunīs! Es pat nezinu, kā nonācu šajā profesijā!” Un vispār viņa priecātos, ja būtu nevis Bonda, bet Pedro Almodovara filmu meitene.

Šķirta laulība, Afleks un ilgas sarunas

Personīgās dzīves virpuļos Ana de Armasa nokļuva, kad piekrita piedalīties Adriana Lina erotiskajā trillerī Dziļie ūdeņi (2022), kas veidots pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem. Viņas ekrāna partneri atveido Bens Afleks, un viņi spēlē pāri, kas dzīvo atvērtā laulībā. Paparaci par lielu prieku ekrāna romāns pārcēlās arī uz realitāti, un, neskatoties uz vecuma starpību – Bens ir 15 gadus vecāks – , aktieri kļuva par pāri.

Par šīm attiecībām pasaule uzzināja Anas 32. dzimšanas dienā, kad viņa to atklāja savā Instagram kontā, un viss turpmākais bija fotogrāfu un žurnālistu intensīvi dokumentēts stāsts nepilna gada garumā. Nogurusi no nemitīgās mediju uzmanības, Ana izvēlējās no šīm attiecībām aiziet, turklāt viņa vairs nevēlējās dzīvot Losandželosā, bet Afleks šo pilsētu nepamestu, jo tur dzīvo viņa un Dženiferas Gārneres laulībā dzimušie bērni.

Viņai aiz muguras ir šķirta laulība ar spāņu modeli un aktieri Marku Klotē un attiecības ar amerikāņu talantu aģentu Frenklinu Letu, un šobrīd Ana ir kopā ar Tinder pārstāvi Pilu Bukadakisu. Iepazinušies pandēmijas laikā, pateicoties kopīgām paziņām, viņi dzīvoja saskaņā ar noteikumiem. Tā kā nebija daudz iespēju izklaidēties, ciemojās viens pie otra, malkoja vīnu, grima ilgās sarunās un mīļoja Anas Maltas zīda sunīti, kam dots rokenrola karaļa Elvisa vārds.

Merilinas Monro akcentu filmā "Blondīne" apguva veselu gadu

Endrjū Dominika (Džesija Džeimsa slepkavība no gļēvuļa Roberta Forda rokas, 2007) filma "Blondīne" savu ceļu sāka Venēcijas kinofestivālā, uzreiz pēc tā filmu demonstrēja Dovilā, un septembra beigās tā nonāca Netflix piedāvājumā, turklāt tai piemērots vecuma cenzs 17+.

Pēc Džoisas Kerolas Outsas romāna motīviem veidotā filma nebūs tradicionāli veidota biogrāfija, kas saulītē izcels blondās dīvas dzīves aizraujošākās epizodes, bet gan stāsts par to, ko slēpj glamūrs un smaidi. “Veselu gadu apguvu akcentu,” Ana atzinusi, “izjūtu lielu atbildību, lai viņu un viņas dzīvi portretētu vislabākā iespējamā veidā.”

Merilinai Monro šogad būtu 96, bet jau 60 gadus par viņu runājam pagātnes formā. Filma, kuras ceļš līdz ekrāniem ieilga uz 15 gadiem, kā atzīst režisors, ir iespēja parādīt pieaugušas sievietes dzīvi caur bērnības traumu un nepareizu lēmumu lēcu, ko izkropļoja gan Merilinas pieņēmums, ka viņa ir par Holivudas karali dēvētā Klārka Geibla meita, gan alkohols un barbiturāti.

Ar Geiblu viņa spēlēja vesternā Izstumtie (1961), kas kļuva par pēdējo ierakstu abu aktieru filmogrāfijās. 166 minūtēs Blondīnes ekrāna laika Monro ir sieviete, kura, meklējot mīlestību, kļuva par pavedinātāju, un, lai to atklātu, Endrjū Dominiks iesaistījis daudzus viņas mūža liktenīgos vīriešus, tostarp Džo Dimadžio (Bobijs Kenaveils), Artūru Milleru (Adriens Brodijs), Čārliju Čaplinu jaunāko (Ksavjers Semjuels), Džonu Kenediju, Derilu Zanuku, Toniju Kērtisu, Džozefu Kotenu un citus. Kā Ana atzinusi, iejusties MM lomā bijis aizraujoši, iedvesmojoši un arī šausminoši. Pirms 11 gadiem, kad kinoteātros nonāca Saimona Kērtisa filma 7 dienas un naktis ar Merilinu Monro, titullomas atveidotāja Mišela Viljamsa bija nominēta Oskaram. Kā Amerikas Kinoakadēmijas biedri vērtēs Anu de Armasu, rādīs laiks.