"Nevaru saprast, esmu varonis vai lūzeris," - Miks Ozoliņš atklāti par savām sievietēm un bohēmu
"Provokatīva grāmata, kurā tiks pilnīgi atklāti analizēts dzīvē pieredzētais, stāstīts par romantiskajām attiecībām un vienas nakts sakariem, pacēlumiem, kritumiem un jauniem pacēlumiem…" tā pagājušā gada vasarā savu grāmatu "1001" guru reklamēja ASV dzīvojošais latviešu režisors, scenārists, producents, kursu lektors un nu jau arī rakstnieks Miks Ozoliņš. Nu grāmata nākusi klajā - ar krietnu kavēšanos, tomēr sasniegusi iespēju sastapt kādu lasītāju. Un grāmatu pašķirstījis arī žurnāls "Kas Jauns", lūkojot, ko tad tādu par sevi un savu dzīvi Miks atklājis.
“Domāju par sevi, savu dzīvi, un īsti nevaru saprast, esmu varonis vai lūzeris,” tā savas grāmatas jau pašā sākumā saka Miks.
“Vienmēr esmu sapņojis par dzīvi, kur manā priekšā paveras skats, kur mana dzīve ir piesātināta un dinamiska, bet baudas rit palēnināti un ļoti dziļi. Viņas ir spēcīgākas par marihuānu, par maniem kritieniem un lidojumiem, viņas man joprojām ir svarīgākas par manu pašaizsardzību. Joprojām esmu daudz ko gatavs upurēt, lai tikai baudītu, baudītu un baudītu. Diemžēl katrai eiforijai nāk līdzi kritums. Bet pēc katra tukšuma un “bēguma” manā sirdī, es atkal gaidu piepildījumu un “paisumu”. Es gribu tikai dzīvot un just, un vēl es gribu saprast un attīstīties," tā raksta Miks Ozoliņš.
Vīrietis un sievietes
Protams, savā grāmatā Miks stāsta par savas dzīves sievietēm – to, ka tur būs šādas atmiņas, viņš reklamēja jau topošā rakstudarba izziņošanas brīdī. Kaut arī grāmatā ir sadaļa “es un sievietes”, sadaļu “es kā vīrietis” Miks sāk ar lepnu paziņojumu, ka “manā dzīvē sieviešu ir bijis ļoti, ļoti daudz”.
“Viņas ir bijušas atšķirīgas pēc vecuma, temperamenta, satura, krāsas un piederības man. Sievietes ir bijušas pa vienai, dažkārt vairākas vienā dienā vai vienā naktī,” atklāj Ozoliņš. Reāli tuvas sievietes gan esot uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas.
“Tās meitenes, kuras man ir tuvas, es pazīstu līdz dzīlēm, pārējās mani apmierina tikai ar to, ka mēdz manā priekšā būt plikas.”
Nodaļa “es kā vīrietis” vispār šķiet radīta tikai tam, lai aprakstītu Mika vienas nakts sakarus, bet tā īsti ne kripatiņas nepauž, kāds tad autors tiešām ir kā vīrietis. Kad seko sadaļa “es un sievietes”, tad Mika lielīšanās ar saviem panākumiem gultā un bohēmā sasniedz augstāko apogeju.
Driblēja basketbolistu draudzenes
Kā zināms, plaši savulaik tika atspoguļotas Mika attiecības ar Elīnu Fūrmani, tolaik dziedātāju Ellu, kas nu atradusi laimi ASV.
“Tajā laikā, kad Elīna man spēja sniegt visu, ko vien es šobrīd spētu vēlēties, visi viņas piedāvājumi man šķita par maz manai garšas buķetei. Es viņu uztvēru kā muzikālu draugu, ar kuru attīstīju ne tikai savu dzirdes kultūru, bet arī mīlējos, draiskojos un mānījos,” raksta Miks, atklājot, ka Ella nekad viņam neesot bijusi viena: “Tas bija laiks, kurā es nespēju ne apstāties, ne atteikties ne no viena seksuāla kārdinājuma, jaucot mātes ar meitām un māsas ar draudzenēm. Es nešķiroju, es vienkārši cēlu svārkus un izmantoju.”
Ozoliņš izmanto iespēju palepoties gan ar to, ka “ēdis no viena šķīvīša ar saviem latviešu hokeja elkiem”, gan to, ka viņam paticis “driblēt uz sievietēm kā Spalding basketbola bumbai”. Un “dažreiz tas bija tieši, kamēr meiteņu veči bija savos basketbola treniņos, viņas driblēju es”.
“Agnese mani ļoti mīlēja”
Gana daudz teikumu grāmatā veltīts Mika attiecībām ar aktrisi Agnesi Zeltiņu. Šajās attiecībās viņam esot parādījusies “vēlme piebremzēt un būt godīgam”. Tāpēc, ka Miks zinājis – jebkura kļūda viņam vienkārši netiks piedota: “Agnese mani tik ļoti mīlēja, ka pat nespēja pieļaut domu par manu neuzticību.”
“Mums bija 12 gadu starpība, un viņai jau bija 2 bērni – katrs no sava vīrieša. Es atzīstu, ka nepieņēmu un nepiedevu faktu, ka Agnese šķiroties, apmaiņā pret investīciju jaunā dzīvoklī, iemainīja savas tiesības uz jaunāko dēlu sievasmātei. Es to sapratu līdz galam tikai tad, kad manā dzīvē parādījās meita. Ir lietas, kas nav maināmas, pārdodamas, pērkamas un nododama, īpaši mūsu bērni.” Un tagad par Zeltiņu viņas bijušais vīrietis saka: “Agnese ar savu dzīvi ir parādījusi, ka viņai tā ir nauda un karjera, kuru nav. Ir tikai citu rokām darinātas, šņorītē savērtas, spīdīgas bumbiņas. Un es esmu viena no tām.”
Ar Zeltiņu viņi vienojis tas, ka abi bijuši karjeristi un mērķi bijuši grandiozi. Kopā radīta filma, ko Miks dēvē par “lielu virsotni” un kā īpašu panākumu atzīst to, ka uz pirmizrādi atnākusi pilna zāle cilvēku.
Zeltiņas un Ozoliņa filmas pirmizrāde
Taču viņi ar Agnesi nav bijuši komersanti, tāpēc ceļi šķīrušies. Nākamajā teikumā gan nekavējoties seko pretruna: “Pie visa Agneses teatrālisma, dramatisma un neiederīgā perfekcionisma viņa gultā bija dziļa, kaislīga un piepildīta. Piepildīta arī ar mani. Tāpēc jutu, ka mēs varētu būt kopā visu mūžu, ja vien es nebūtu atlēcis atpakaļ savas jaunības rekordu uzstādīšanas spēlēs.”
Par bohēmu, kas valdījusi Ziedoņdārza dzīvoklī, Miks atmiņās dalās, šķiet, ar patiesu baudu. “Uz mana dzīvokļa terases un balkona šampanieti dzēra un pīpēja klubu īpašnieki, dīdžeji, sportisti, aktieri un ar politiku saistīti cilvēki. Kādu rītu man uzzvanīja draugs Čeks, pavēstot, ka prezidenta dēlu un viņu pašu šoferis limuzīnā ved uz manu pusi un viņi vēloties piebiedroties mūsu uzdzīvei. Ziedoņdārza Penthouse gultām cauri izgāja kā “cēlas” sabiedrības dāmas, tā parastas manas un manu līdzgājēju fanes,” raksta Ozoliņš.
Kima, Džonelle, Mišelle…
Nu Miks jau vairāk nekā desmit gadu dzīvo Amerikā, tur bija attiecībās ar bijušo popzvaigznes Riannas bekvokālisti Kimberliju: “Kima bija manas cerības realizēt tādu attiecību kvalitāti, kā ar Elīnu, bet tikai Amerikā.”
Šajā savienībā pasaulē nāca Ozoliņa meita Aislija. Taču attiecības izjuka. “Viņa pārstāja censties, cīnīties un būt. Viņa palika vienkārša. Viņa kļuva tikai par manu vistuvāko draugu un mana bērna māti. Es Kimu sāku uztvert par savu vecāko meitu, kas audzina manu jaunāko bērnu.” Tad Mika dzīvē ienākusi Džonelle, kas izrādījusies “kā rāpulis, kas tev neļauj lidot, neļauj ne pacelties, ne piezemēties, jo ir apcirpusi spārnus”. Nu esot vēl cita: “Šobrīd no visām sievietēm man ir palikusi tikai Mišelle. Ne tāpēc, ka esmu “zaudējis formu”, drīzāk tāpēc, ka mūsu attiecības man joprojām ir mīkla. Mūsu starpā nekas nenotiek ne pēc mana, ne pēc viņas plāna. Mēs pat mīlam viens otru dažādos laikos (mīlēties gan sanāk kopā). Es dvēseliski un mentāli nezinu, ko man darīt ar Mišelli. Es īpaši neeju vairs medīt citas sievietes, jo man ir lieliski ar Mišelli gan mīlēties, gan pavadīt laiku.”
“Viņa atbilst tam ideālam, kuru nekad nebiju meklējis apzināti, viņa sniedz sajūtas, kurās vēlos dzīvot,” raksta Miks. “Sevi pilnvērtīgi jūtu tieši viņas klātbūtnē, bet viņas prombūtnē “mirstu”. Tāpēc man arvien vairāk gribas viņu tikai sev. Bet pagaidām mēs abi neesam izauguši līdz kopībai, līdz nežņaugšanai, līdz nekrāpšanai un līdz spējai nenomirt no patiesības un atklātības vai no atriebības un dusmām.”
