Latvijas mūziķu Slavas aleja Liepājā
Līdz ar koncertdārza/estrādes "Pūt, vējiņi!" atklāšanas koncertu 27. maijā, uz turpat līdzās esošo Jūrmalas parku no Vecliepājas, Zivju ielas tiks ...
Mūziķu Slavas aleju Liepājā pārcels uz Jūrmalas parku
Latvijas mūziķu Slavas aleju Vecliepājā – Zivju ielā vēl varēsim redzēt tikai dažas dienas. Pēc divarpus nedēļām tā tiks atklāta jaunā vietā – Jūrmalas parkā līdzās koncertdārzam „Pūt, vējiņi!”, kur tiks izveidots ansamblis par godu latviešu mūzikai.
Liepājas dome informē, ka līdz ar koncertdārza/estrādes „Pūt, vējiņi!” atklāšanas koncertu 27. maijā uz turpat līdzās esošo Jūrmalas parku no Vecliepājas, Zivju ielas tiks pārcelta leģendāro Latvijas mūziķu Slavas aleja:
„Koncertdārza „Pūt, vējiņi!” atklāšanas koncerts gaidāms 27. maijā pulksten 20.00. Mirkli pirms grandiozā koncerta – pulksten 18.00 notiks svinīgs Slavas alejas atklāšanas pasākums. Plānots, ka Slavas aleja no esošās vietas Zivju ielā tiks pārcelta uz Jūrmalas parku, kur turpmāk vienkopus ar vides objektu „Spoku koks” un koncertdārzu „Pūt, vējiņi!” veidos vienotu ansambli par godu latviešu mūzikai.”
Tā kā Liepāja ir daudzu Latvijā iemīļotu mūziķu dzimtā pilsēta, tur 2006. gadā Zivju ielā izveidoja latviešu mūziķu Slavas aleju, kurā ikviens var samēroties, uzliekot savu roku uz Latvijā ievērojamu mūziķu plaukstu nospiedumiem. Laikā gaitā slavas plāksnes papildinājās ar jaunām, un tagad tur apskatāmas 45 plāksnes ar mūziķu plaukstu atlējumiem bronzā un 12 plāksnes ar populārām latviešu mūzikas grupām. Trešā daļa no Slavas alejas mūziķiem vairs nav starp dzīvajiem.
Savu plaukstu nospiedumus alejā iemūžinājuši maestro Raimonds Pauls, dziedātāja Ieva Akuratere, komponists un dziedātājs Mārtiņš Freimanis, 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāja Marija Naumova, rokmūziķis Ainars Virga un citi. Tur ir arī bronzā atlietu leģendāru ansambļu logotipu un dalībnieku sastāva uzskaitījums - „Credo”, „Eolika”, „Pērkons”, „Zodiaks” un citas grupas
Savukārt „Spoku koks” Jūrmalas parkā veltīts latviešu leģendārajai rokgrupai “Līvi”. Tas ir iespaidīgs sešus metrus augsts koks, kas veidots no četriem tūkstošiem metāla stienīšu. Ap koku izliktajā bruģī var saskatīt “Līvu” populārāko dziesmu nosaukumus, bet koka zaros ir paslēpti piecu mūzikas instrumentu apveidi. Te var pasēdēt uz soliņiem, kas veidoti ģitāras grifa formā un, nospiežot pogu, atskaņot tautā iemīļotās grupas “Līvi” dziesmas.
Tagad šīs piemiņas zīmes pie „Pūt, vējiņiem!”, kuru rekonstrukcija ilga desmit gadus, veidos vienotu ansambli.
Brīvdabas koncertzāli „Pūt, vējiņi!” izveidoja 1964. gadā, un tā bija viena no divām ar jumtu segtām estrādēm Latvijā (otra ir Dzintaru koncertzāle). „Pūt, vējiņi!” drīz kļuva par festivāla „Liepājas dzintars” un citu notikumu vietu, kas pulcēja vairākus tūkstošus mūzikas cienītāju no visas Latvijas. Līdz 2021. gada beigām notika koncertdārza „Pūt, vējiņi!” pārbūve un piegulošās teritorijas labiekārtošana. Projekta kopējās izmaksas - 2 306 438 eiro.
