Regīna Devīte mudina uzkrājumus veidot prātīgi - lai kodes nesagrauž
Aktrisei Regīnai Devītei šajā pavasarī darba netrūkst gan Valmieras Drāmas teātrī, gan arī izrādot dažādās Latvijas vietās savu monoizrādi. Vienīgi noskaņojumu bēdīgu dara karadarbība Ukrainā, tā nes sev līdzi gan bailes, gan pārtikas uzkrājumu veidošanu.
Aktrise sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" pastāsta, ka viņai jau sākušies mēģinājumi režisora Mārtiņa Eihes jauniestudējumā "Kalendārs mani sauc", kas pirmizrādi Valmierā piedzīvos 12. aprīlī.
“Šajā izrādē spēlēju galvenā varoņa mammu,” piebilst Devīte. Uz pirmizrādi viņa noteikti aicinās arī savu māti Zentu. “Māmiņai ir 80 gadu, bet gan jau tiksim galā. Tagad jau mums teātrī ir ļoti ierobežoti ar telpām un vietām, bet es ļoti ceru. Viņa parasti atnāk paskatīties,” tā aktrise. Viņa paskaidro – lai arī pandēmijas ierobežojumi jau iet uz beigām, Valmieras Drāmas teātrī notiek rekonstrukcijas darbi. “Mēs spiežamies aizvien šaurākās telpās, ko nu mums celtnieki atvēl, bet negribam pārtraukt darbu un zaudēt saikni ar skatītājiem. Izrādes un mēģinājumi notiek. Apstākļi ir diezgan sarežģīti, bet nu nekas. Ir jāapbruņojas ar pacietību, un nākamgad jau būs skaisti, kad atvērs jauno zāli un Mazo zāli, kas būs piemērota mūsdienu apstākļiem. Mēs ar lielām cerībām mēģināsim pārvarēt pašreizējās grūtības, lai pēc tam ir skaisti gan pašiem, gan skatītājiem,” pastāsta aktrise.
Regīna Devīte teic, lai arī darba pašlaik ir pilnas rokas, pasaules notikumu dēļ ikdienā ir grūti koncentrēties, jo domas ir kaut kur citur un sirds sāp: “Tas ļoti traucē normālai ikdienai. Man ir uz sevi dusmas, es mēģinu kaut kā tikt ar sevi galā. Mēģinu limitēt sevi ar Ukrainas kara ziņu skatīšanos. Mani nekad iepriekš nav mocījis bezmiegs, vienmēr bijis miega bads. Bet beidzamajā laikā pēc ziņu skatīšanās naktī trūkstos augšā un redzu murgus. Cenšos mēģināt padomāt par sevi, jo cilvēks ar sabeigtu veselību nav vajadzīgs ne Latvijai, ne Ukrainai. Ir jādomā par savu mentālo veselību. Nedrīkst krist panikā!”
Arī Latvijā, protams, ir cilvēki, kas cenšas veidot pārtikas un sadzīves preču uzkrājumus, bet aktrise teic, ka pati gan vēl neko nav nopirkusi. “Ceru, ka kāds no tiem, kam būs pilns skapis, mani pacienās. Bet uz to jau ekstremālos apstākļos nevar cerēt. Ja cilvēkam šajā nestabilajā situācijā tas rada drošības sajūtu, tad varbūt kaut ko vajag iegādāties.
Taču izpirkt tukšus veikalu plauktus, lai citiem nepaliek, ko ēst ikdienā, tas arī nav labi. Vajag visu darīt ar prātu.
Bet es arī saprotu tos cilvēkus un nenosodu, tikai aicinu – ja arī veido uzkrājumus, tad ar saprātu, lai nav pēc tam jāizmet un pārtikas kodes nesagrauž.”
“Saprotu, ka cilvēki no savām vecmāmiņām un mammām ir dzirdējuši kara stāstus, tāpēc arī uzkrājumi rada drošības sajūtu. Varbūt, ka šī sajūta ir svarīga, bet visu vajag darīt ar mēru,” rekomendē aktrise. “Tāpat jau bija ar pandēmiju, ka visi iedomājās, ka jāpērk griķi. Viens cilvēks tādu smieklīgu video bija ievietojis soctīklos, kur dzīvokli bija piebāzis ar eļļu, tualetes papīru un griķiem. Diezin, vai viņš ir to visu apēdis vai izdalījis citiem. Ja cilvēki rīkosies bez saprāta, tas beigsies ar to, ka citiem varbūt nebūs ko ēst, bet kādā dzīvoklī pelēs un kodes ēdīs pārtiku. Tas arī ir šausmīgi. Nedrīkst bailēm ļaut vaļu. Bailēs neviens nespēj racionāli rīkoties, un tas ir vissliktākais, kas var ar cilvēku būt. Bailes var saindēt dzīvi, pavasari un visu...”
“Es negribētu runāt par to, ka mēs esam apdraudēti. Varbūt ir naivi cerēt, ka nekas ar mums nenotiks, bet es mēģinu par to nedomāt. Taču runāt, ka tas viss rīt jau būs arī pie mums, nav īsti jēdzīgi, jo tas kultivē bailes un paniku. Aicinu saglabāt mieru un veselo saprātu. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz gudru cilvēki, valdība un institūcijas par to domā un šos jautājumus risina profesionāli.”
Aktrise Regīna Devīte
Valmieras Drāmas teātra aktrise, Zentas lomas atveidotāja TV seriālā “UgunsGrēks” Zenta Devīte.
Aktrise arī mudina sociālo tīklu lietotājus šajā laikā būt iecietīgākiem un nelamāties. Pirms rakstīt negatīvu komentāru, vajagot trīs reizes apdomāt un tikai tad rakstīt: “Karš nenotiek pie mums, bet tā ir viena no briesmīgākajām lietām, ka karš atver Pandoras lādi. Un tad lido laukā visvisādi mošķi, un tikai mūsu pašu spēkos ir tos vai nu laist, vai nelaist ārā, vai paturēt pie sevis. Pieklājību neviens nav atcēlis. Ir jāpadomā, vai tiešām visas manas negatīvā veidā uzrakstītās domiņas ir visiem vajadzīgas un vērtīgas? Ja ļoti gribas lamāties, nolamājies virtuvē.”
Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
