Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Apsveicam mūsu dižo basketbola zvaigzni Uļjanu Semjonovu!

9. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
9. martā 03:03 2022. gada 9. martā 03:03
  Jauns.lv / LETA
Šodien 70 gadu jubilejā jāsumina pasaulslavenā latviešu basketboliste Uļjana Semjonova, bet 1959. gada 9. martā starptautiskajā rotaļlietu gadatirgū Ņujorkā debitē lelle Bārbija, tāpēc šo dienu uzskata par Bārbijas oficiālo dzimšanas dienu.

Jubilāri Latvijā

1874. gadā Vilis Plūdons - skolotājs un dzejnieks (miris 1940. gadā).

1952. gadā Uļjana Semjonova - Latvijas Olimpiešu sociālā fonda vadītāja, bijusī basketboliste, divkārtēja olimpiskā čempione, daudzkārtēja Eiropas, Pasaules un PSRS čempione.

1954. gadā Aleksejs Grigorjevs - filologs, žurnālists, pētnieks, politiķis.

1955. gadā Irēna Bužinska - mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu kuratore.

1956. gadā Jānis Kalnačs - mākslas zinātnieks, kultūras pieminekļu aizsardzības speciālists, autors.

1962. gadā Andrejs Požarnovs - ārsts un politiķis, bijušais labklājības ministrs.

Jubilāri pasaulē

1454. gadā Amerigo Vespuči - itāliešu pētnieks un kartogrāfs (miris 1512.gadā).

1564. gadā Dāvids Fabriciuss - vācu astronoms, kurš 1596.gadā atklāja pirmo maiņzvaigzni (miris 1617.gadā).

1629. gadā Aleksejs I - Krievijas cars (miris 1676.gadā).

1749. gadā Onorē Mirabo - franču rakstnieks un politiķis (miris 1791.gadā).

1814. gadā Tarass Sevčenko - ukraiņu dzejnieks (miris 1861.gadā).

1918. gadā Džordžs Linkolns Rokvells - amerikāņu nacistu līderis (miris 1967.gadā).

1923. gadā Valters Kons - austriešu izcelsmes amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts ķīmijā.

1930. gadā Ornets Kolmens - amerikāņu saksofonists un komponists (miris 2015.gadā).

1934. gadā Jurijs Gagarins - padomju kosmonauts, pirmais cilvēks kosmosā (miris 1968.gadā).

1940. gadā Rauls Hulia - puertorikāņu aktieris (miris 1994. gadā).

1942. gadā Džons Keils - britu mūziķis ("The Velvet Underground").

1943. gadā Bobijs Fišers - amerikāņu šahists (miris 2008. gadā).

1951. gadā Zakirs Huseins - indiešu tablas spēlētājs.

1955. gadā Ornella Muti - itāliešu aktrise.

1958. gadā Linda Fiorentino - amerikāņu aktrise.

1959. gadā Takaaki Kadzita - japāņu fiziķis, Nobela prēmijas fizikā laureāts.

1964. gadā Žiljeta Binoša - franču aktrise.

1968. gadā Juri Džorkaefs - franču futbolists, 1998. gada Pasaules kausa ieguvējs un 2000. gada Eiropas čempions.

1970. gadā Šenons Leto - amerikāņu aktieris un bundzinieks ("30 Seconds to Mars").

1975. gadā Huans Sebastjans Verons - argentīniešu futbolists.

1975. gadā Rojs Makajs - nīderlandiešu futbolists.

1977. gadā Radeks Dvoržāks - čehu hokejists.

1978. gadā Lukass Neils - austrāliešu futbolists.

1986. gadā Britānija Snova - amerikāņu aktrise.

Notikumi Latvijā

1901. gadā sākas Rīgas pilsētas domes vēlēšanas, kurās tradicionāli uzvar vācbaltu elitārie slāņi. Viņu centieni meklēt jaunus sabiedrotos ievērojami saviļņo Rīgas latviešu sabiedrību. Notiek jūtama šķelšanās starp Rīgas Latviešu biedrības aprindām un Latviešu amatnieku palīdzības biedrības aprindām.

1994. gadā Saeima pieņem likumu "Par pievienotās vērtības nodokli".

1998. gadā Reģionālās attīstības padomes sēdē tiek nolemts piešķirt īpaši atbalstāmā reģiona statusu 19 Latvijas pašvaldībām. Tas piešķirts Ludzas un Rēzeknes rajona pašvaldībām, izņemot Grišānu un Veremu pašvaldības, kuru teritorija atrodas brīvajā ekonomiskajā zonā, kā arī Varakļānu un Apes pagastam.

1998. gadā aptuveni 100 kreisi noskaņotu spēku pārstāvju piketē pie Latvijas konsulāta Pleskavā. Viņi protestē pret cilvēktiesību neievērošanu Latvijā. Piketā tiek sadedzināts Latvijas karogs un tiek piedraudēts izrēķināties ar Latvijas vēstniecības Krievijā pārstāvjiem.

1999. gadā Madridē triju Baltijas valstu vēstnieki un Spānijas ārlietu ministrs Abels Matutess paraksta līgumu par bezvīzu režīma ieviešanu starp Spāniju un Baltijas valstīm. Vienošanās par bezvīzu režīma ieviešanu starp Latviju un Spāniju stājas spēkā 10.aprīlī.

2000. gadā par valstij piederošās energokompānijas "Latvenergo" vadītāju apstiprina Kārli Miķelsonu.

2001. gadā Vides aizsardzības kluba aktīvisti rīko piketu pie Lietuvas vēstniecības, lai paustu negatīvo nostāju pret Lietuvā notikušo Būtiņģes naftas termināļa avāriju un tai sekojošo naftas produktu ieplūšanu Latvijas teritoriālajos ūdeņos.

2002. gadā Somijas pilsētā Kontiolahti Latvijas biatlonists Jānis Bērziņš izcīna trešo vietu Eiropas čempionātā 15 kilometru individuālajā distancē junioriem.

2004. gadā Saeima ārkārtas sēdē apstiprina Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvja Induļa Emša vadīto Ministru kabinetu, kuru veido ZZS, Tautas partija un Latvijas Pirmā partija.

2005. gadā tiek atklāts Daugavpils Etniskais centrs, kas izveidots, lai attīstītu sadarbību starp etniskajām grupām, apgādātu tās ar mūsdienīgiem informācijas avotiem.

2006. gadā Jelgavā svinīgi atklāj Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes spēkratu institūta Alternatīvo degvielu zinātnisko laboratoriju.

Notikumi pasaulē

1276. gadā Augsburga kļūst par Romas impērijas brīvpilsētu.

1796. gadā Napoleons Bonaparts salaulājas ar pirmo sievu Žozefīni de Buarnē.

1842. gadā Milānā pirmizrādi piedzīvo Džuzepes Verdi trešā opera ''Nabuko'', kuras panākumi garantē Verdi Itālijas izcilākā operu komponista statusu.

1908. gadā tiek nodibināts futbola klubs ''Inter Milan''.

1916. gadā Vācija piesaka karu Portugālei, kas savās ostās arestēja Vācijas kuģus.

1924. gadā Itālija anektē neatkarīgo Fiumas pilsētu, taču atsakās no pretenzijām uz Dienvidslāvijas Dalmācijas piekrasti.

1942. gadā Japānas spēki pēc ilgas kaujas ar Nīderlandes koloniālajiem spēkiem un viņu britu, austrāliešu un amerikāņu sabiedrotajiem ieņem Javu.

1956. gadā britu koloniālās amatpersonas izraida no Kipras salas grieķu unionistu kustības līderi arhibīskapu Makariosu, apsūdzot viņu terorisma atbalstīšanā.

1959. gadā Amerikas starptautiskajā rotaļlietu gadatirgū Ņujorkā debitē lelle Bārbija. To dienu uzskata par Bārbijas oficiālo dzimšanas dienu.

1967. gadā padomju diktatora Josifa Staļina meita Svetlana Allilujeva lūdz politisko patvērumu ASV vēstniecībā Indijā.

1976. gadā 42 cilvēki iet bojā gaisa tramvaja avārijā Kavaleses kūrortā Itālijā. Tramvaja vagonam nokrītot no 200 metru augstuma, no pasažieriem izdzīvoja tikai viena pusaugu meitene.

1986. gadā ASV Jūras spēki atrod kosmosa kuģa ''Challenger'' pilotu kabīni, kas ir kopumā vesela, taču smagi cietusi. Kabīnē atradās arī visu septiņu astronautu mirstīgās atliekas.

1987. gadā rokgrupa ''U2'' izdod savu albumu ''The Joshua Tree''.

1991. gadā pēc vardarbīgām sadursmēm starp policiju un pretkomunistu protestētājiem Dienvidslāvija izvieto tankus Belgradas ielās.

1992. gadā 78 gadu vecumā mirst bijušais Izraēlas premjerministrs Menahems Begins, kurš 1978.gadā kopā ar Ēģiptes prezidentu Anvaru Sadatu saņēma Nobela miera prēmiju.

1994. gadā 73 gadu vecumā mirst amerikāņu dzejnieks un rakstnieks Čārlzs Bukovskis.

1995. gadā ASV prezidents Bils Klintons apstiprina vīzas piešķiršanu ĪRA politiskā spārna ''Sinn Fein'' līderim Džerijam Adamsam, lai viņš varētu ierasties ASV un vākt finansējumu.

1996. gadā dažas nedēļas pirms savas 100.dzimšanas dienas mirst amerikāņu aktieris Džordžs Bērns.

1997. gadā Losandželosā ceļā uz viesnīcu tiek sašauts 24 gadus vecais amerikāņu reperis ''The Notorious B.I.G.'', kurš mirst slimnīcā no gūtajiem ievainojumiem.

2002. gadā automašīnu satiksmei tiek atvērts Monblāna tunelis, kas bija slēgts kopš 1999.gada ugunsgrēka, kurā bojā gāja 39 cilvēki.

Citi šobrīd lasa

VIDEO: “Stāvu, domāju – varbūt rīkli pārgriezt?” okupants pamatīgi sasmīdina sievu ar stāstu par ukraiņa nogalināšanu
Modes dizainere Vera Vanga 73 gadu vecumā izskatās kā trīsdesmitgadniece
Aigars Kalvītis ar sievu noslēdz līgumu par mantas šķirtību 7
Pievienot komentāru