Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Pēdējie atvadu skūpsti un anekdotes - kā viņsaulē pavadīja Mārtiņu Rītiņu

Slavenības
23. februārī 19:04 2022. gada 23. februārī 19:04
  Santa Sergejeva | Žurnāls "Kas Jauns"
Pagājušās nedēļas nogalē ar pēdējiem atvadu skūpstiem no brāļiem Jāņa un Andreja tika aizvērts šefpavāra Mārtiņa Rītiņa zārks Baltezera baznīcā. Kādas tad bija Latvijā tik iemīļotā un pazīstamā šefpavāra bēres, to šonedēļ raksta žurnāls "Kas Jauns".

Pēc atvadu dievkalpojuma, kurā tika pieminēts aizgājēja dzīves gājums un svarīgākie dzīves pieturas punkti, tuvinieki, draugi, paziņas devās uz Baltezera kapiem, pavadot Mārtiņu pēdējā gaitā.

Uz Baltezera dievnamu 19. februāra dienas pirmajā daļā plūda ļaužu straumes, lai atvadītos no šefpavāra, nesot viņam rozes, gerberas un mārtiņrozes, kā arī ziedu vainagus. Īpaši sirsnīgs un intīms bija atvadu dievkalpojums. Bīskape Jāna Jēruma-Grīnberga izstāstīja Mārtiņa Rītiņa dzīves gājumu un dzīves filozofiju, ar kuru bija dalījušies Mārtiņa brāļi.

Mārtiņš uz apkārtējiem vienmēr atstājis pozitīvu iespaidu. Jebkurā mirklī varēja parādīties viņa absolūtais, sirreālais humors. Tas varēja patīkami pārsteigt un pat šokēt, it sevišķi darbā, kad viņš izstrādāja kādu oriģinālu, praktisku joku. Kā varēja viņu nemīlēt? Viņš smējās, kad gāja labi, bet tajā pašā laikā arī varēja pasmieties pats par sevi, kaut arī sāpēja zobs vai pirksts.

Mārtiņš Rītiņš dzīvoja patiesu, tāpēc arī atklātu dzīvi. Viņam piemita drosme. Pērnā gada nogalē tika prezentēta filoloģijas zinātņu doktores un bijušā ārlietu ministra Jāņa Jurkāna mīļotās sievietes Lindas Apses sarakstītā grāmata "De Profundis. Mārtiņš Rītiņš".

Grāmatā ne tikai aprakstīts šefpavāra dzīvesstāsts, bet lasāmas arī līdz šim noklusētas patiesības un negaidīti atklājumi. Mārtiņš bija gandarīts par to, ka viņam bija vienalga, ko citi par viņu domā.

Rītiņa vizītkarte bija apģērbs un apavi, ar ko sevi prezentēt citu cilvēku priekšā. Tāpēc, pošot pēdējā gaitā Mārtiņu, abiem brāļiem bijis liels gods sagatavot Mārtiņa apģērbu, kurā viņš tika apbedīts. Uzvalks, izgludināts krekls, kaklasaite un sarkanbrūnas kurpes. It sevišķi kurpes izraisīja emocijas un asaras tecēja, kad pēdējo reizi brāļi tās spodrināja.

Atvadu dievkalpojuma laikā pie Mārtiņa zārka sēdēja abi brāļi Jānis un Andrejs. Viņi ir pārliecināti, ka Mārtiņš nebūtu vēlējies, lai visi, kas atnākuši atvadīties, lietu asaras. Viņš drīzāk atrastu iespēju, kā klātesošos iepriecināt. Un tāpēc pat arī izvadītāja izstāstīja dažas anekdotes no Mārtiņa Rītiņa dzīves. Tikai vēl pirms trim mēnešiem šefpavārs savā restorānā Vincents apkalpoja visātrāko cilvēku pasaulē – Useinu Boltu no Jamaikas. Mārtiņš likās maziņš, stāvot līdzās iespaidīgajam un augumā raženajam vairākkārtējam olimpisko spēļu čempionam. Taču jau pēc īsa brīža Mārtiņš izraisīja gardus smieklus, pieejot pie sportista galdiņa un iepazīstoties paziņojot Jamaikas izloksnē, ka ēdiens vēl nav gatavs. Mārtiņš pēc tam pačukstējis pavāram, ka viņš cer, ka Bolts nemuks prom, rēķinu nesamaksājis, jo viņu gan neizdosies noķert.

No Kanādas uz bērēm Latvijā ģimenes apstākļu dēļ nevarēja atbraukt Mārtiņa brāļa Andreja meita Anna. Viņai jau pēc mēneša jālaiž pasaulē otra meita, tāpēc arī neieradās atvadīties. Anna jau savā ģimenē audzina piecus gadus veco Almu. Savukārt Brazīlijā dzīvo Mārtiņa Rītiņa pusbrālis Ēvalds Rītiņš, kas arī diemžēl nebija atlidojis atvadīties. Tāpat arī klātienē atvadas neapmeklēja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, toties viņa ar vīru Imantu, meitu Indru un dēlu Kārli bija atsūtījusi atvadu sveicienu – ziedu vainagu.

Saistītās ziņas

"Viņš bija neparasts cilvēks. Vislabākajā nozīmē!" - atvadu vārdos dalās Mārtiņa Rītiņa krustmeita Renāte 5
"Šo rītiņ, šo bēdīgo rītiņ..." Ļaudis sirsnīgi atminas Mārtiņu Rītiņu un viņa teicienus
"Es neesmu gatavs atvadīties…" - savā stāstā par Mārtiņu Rītiņu dalās viņa sirdsdraugs Maksimiliāns

Mārtiņš Rītiņš zemes klēpī tika guldīts Baltezera kapos līdzās savai māmiņai Hermīnei Almai Rītiņai. Brāļi atvadoties atzina, ka viņiem pietrūks brāļa, kuru esot ļoti mīlējuši, un ka lepojas ar Mārtiņa panākumiem.

Pēc atvadu ceremonijas, kurā spēlēja pūtēju orķestris un klātesošie teica Mārtiņam pēdējos atvadu vārdus, īpaši izveidotā teltī ļaudis tika cienāti ar siltiem dzērieniem un uzkodām.

Mārtiņš Rītiņš, kas devās viņsaulē 72 gadu vecumā, pēdējā gaitā tika izvadīts 19. februārī Baltezera baznīcā. Pazīstamā šefpavāra šīs dzīves gaitas, kas pēdējos mēnešos pavadītas cīņā ar slimību, tika izbeigtas 11. februārī. Mārtiņš slimnīcā tika nogādāts dažas dienas pēc Ziemassvētkiem. “23. decembrī Mārtiņš sajuta temperatūru. Pirms tam mums visiem bija sarunāts, ka Ziemassvētkus svinēsim kopā. Protams, par vakariņām rūpētos neviens cits kā pats Mārtiņš. Viņš būtu bijis galvenais šefs,” nerealizētajos plānos iepriekš ar žurnālu "Kas Jauns" dalījās Mārtiņa brālis Jānis Rītiņš.

“Tad Mārtiņš paziņoja, ka svētku vakariņas būs jāatliek, jo viņam esot temperatūra. Ziemassvētku vakariņas tika atceltas, viņš vairākas dienas pavadīja savā Rīgas centra dzīvoklī. Covid-19 tests aizdomas apliecināja – tas bija pozitīvs,” stāstīja Jānis.

Mārtiņu uzraudzījusi krustmeita Renāte, topošā mediķe. Sajutusi, ka veselības stāvoklis neuzlabojas, bet gan pasliktinās, viņa Mārtiņu pati aizvedusi uz slimnīcu. No slimnīcas ar brāļiem Rītiņš bieži komunicējis video zvanos. “Mēs viņam sacījām daudz labu vārdu. Lai cīnās, lai nekad nepadodas. Tad kādu dienu ārsti piezvanīja, lai braucam aprunāties pie Mārtiņa, jo stāvoklis esot kritisks un iespējams, ka tā var būt pēdējā tikšanās...” tā Jānis.

Pērn rudenī, kad "Kas Jauns" ciemojās pie Rītiņa Rīgas centra dzīvoklī, neilgi pēc savas 72. jubilejas Mārtiņš stāstīja, ka vēlas sagaidīt viņa ģimenes draudzenes, filoloģijas zinātņu doktores Lindas Apses rakstītās grāmatas "De Profundis. Mārtiņš Rītiņš" iznākšanu. Pēc grāmatas klajā laišanas viņš vēloties kārtīgi atpūsties.

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Doneckas iedzīvotājus mudina evakuēties 23
Mūsu dāmas uzrāda rekordus: vēl divas brašas zemgalietes nosvin 100. dzimšanas dienu
"Es zinu, ka nekad neizārstēšos no šī visa..." - krievu okupants, valdot asaras, sievai stāsta par Ukrainā redzētajām šausmām