Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
"Ig Nobel" apbalvošanas ceremonija 2017. gadā, Kembridžas universitātē. (Foto: REUTERS/SCANPIX)

Vai bārda aizsargā no sitieniem, un kā aptaukošanās veicina korupciju - pasniegtas šī gada "Anti-Nobela" godalgas

Trakā pasaule
2021. gada 10. septembrī 12:25 2021. gada 10. septembrī 12:25
  Jauns.lv
Īpatnēji pētījumi par to, cik labi bārda mīkstina dūru sitienus, kādi ir ieguvumi no degunradžu pārvadāšanas kājām gaisā un kā sekss palīdz attīrīt elpceļus ceturtdienas vakarā tika godināti ar vienu no izcilākajiem apbalvojumiem zinātnē – “Ig Nobel” godalgu.

Šī ceremonija nav Nobela prēmijas apbalvošana, kas norisināsies nākammēnes Stokholmā un Oslo. “Ig Nobel” ir tieši pretējais – šajā pasākumā apbalvo visīpatnējākos zinātnes pētījumus, kas no sākuma liek cilvēkiem smieties un tikai tad domāt.

“Ig Nobel” prēmija ir Nobela prēmijas parodija, kuras nosaukums radies no vārdu spēles, iepinot tajā angļu vārdu “ignoble”, kas nozīmē “zemisks”.

Ceremonijā, kas šogad notika tiešsaistē, nevis Hārvarda universitātes teātrī, kā tas sākotnēji bija paredzēts, patiesie Nobela prēmijas laureāti pasniedza 10 “Anti-Nobela” godalgas zinātniekiem, ekonomistiem, ārstiem un matemātiķiem no 24 valstīm.

Jūtas universitātes profesors Deivids Karjers no ASV šogad saņēma “Ig Nobel” Miera balvu, pētot vīriešu bārdas. Karjers ar kolēģiem pārbaudīja pretrunīgo hipotēzi, vai vīriešiem bārda aug ar mērķi seju pasargāt no dūrēm kautiņos. Pretēji Čārlzam Darvinam, kurš uzskatīja, ka vīrieša bārda pilda ornamenta funkciju, Karjeram izdevās pierādīt, ka tai ir arī aizsargājošas īpašības. Pēc svaru mešanas uz kauliem līdzīga materiāla, kas apklāts ar aitas vilnu, viņš secināja, ka spalvaina virsma absorbē daudz vairāk trieciena enerģijas nekā gluda.

“Anti-Nobela” balvu Ekonomikā ieguva Pavlo Blavatskis no Monpeljē biznesa skolas Francijā. Viņš, izmantojot datorizētu algoritmu un politiķu fotogrāfijas, pētīja, vai personas aptaukošanās ir saistīta ar valsts korupciju.

Ar Fizikas balvu tika pagodināts pētījums no Kornvelas universitātes ASV, kurā piedalījās pētnieki no dažādām pasaules valstīm. Tajā izpētīts, kādēļ gājēji, pārvietojoties pa trotuāru, nemitīgi nesaskrienas viens ar otru. Turpretī Kinētikas balva tika pasniegta pētījumam no Tokijas universitātes, kas paskaidroja, kāpēc gājēji dažreiz tomēr saskrienas.

ASV Jūras kara flotes pensionētais komandieris Džons Mulreanans ieguva “Ig Nobel” balvu Entomoloģijā, veicot 40 gadu ilgu eksperimentu, kurā ar spēcīgu organofosfora insekticīdu no zemūdenes tika izkauti prusaki.

Balvu Transporta kategorijā ieguva zinātnieku grupa no dažādām valstīm, kas atklāja, ka degunradžus daudz labāk ir pārvietot pa gaisu ar kājām gaisā, nevis krātiņos, kuros tie ir noguldīti uz sāniem.

Valensijas universitātes pētnieki no Spānijas ieguva godalgu Ekoloģijā. Viņi izpētīja baktēriju kopumu, kas dzīvo uz zemē nomestām košļājamām gumijām Francijā, Grieķijā, Singapūrā, Spānijā un Turcijā.

Maksa Planka institūta ķīmiķis Džonatans Viljamss no Vācijas ar kolēģiem izpētīja, kā kino skatītāju ķermeņu radītās smaržas mainās, skatoties dažādas filmu scēnas – vardarbību, komēdiju, trilleri un daudz ko citu. “Tagad mēs zinām, ka cilvēki rada signālus, balstoties uz dažādiem emocionāliem stāvokļiem, taču zelta vērts jautājums ir, vai citi cilvēki spēj uztvert šos signālus,” pēc Ķīmijas godalgas saņemšanas sacīja Viljamss. “Ja mēs būtu tumšā istabā un es būtu nobijies, vai jūs to saprastu?” viņš jokoja.

Apbalvojumu Bioloģijā ieguva Sūzana Šotza no Lundas universitātes Norvēģijā, kura vairākos pētījumos analizēja, kā kaķi sazinās ar cilvēkiem ņaudot, vaidot, rūcot, gaudojot un citādi izdvešot dažādas skaņas.

Sems Buluts no SLK klīnikas Heilbronnā, Vācijā ieguva Medicīnas balvu, pierādot, ka orgasms, ko cilvēks sasniedz seksa laikā, ir tikpat iedarbīgs elpošanas uzlabošanā, kā ārsta izrakstītas zāles. Tas, kā sekss palīdz “atbloķēt” degunu, nav pilnībā skaidrs, taču Buluts šajā procesā saskata vairākus faktorus. “Es domāju, ka tas ir satraukuma, fizisko kustību un hormonālo izmaiņu sajaukums, ko rada orgasms,” viņš skaidroja apbalvošanas ceremonijā.

Saistītās ziņas

Par "sasniegumiem, kas liek smieties, bet pēc tam padomāt" pasniegs ikgadējās "Anti-Nobela" balvas
Kā muša pisuārā ekonomistu Tāleru aizveda līdz Nobela prēmijai
Kad iedegums svarīgāks par dzīvību: rīdziniece devītajā stāvā rada Darvina balvas cienīgu sauļošanās vietu

Pasākumu veidoja žurnāls “Annals of Improbable Research” un ceremonijas vadītājs Marks Abrahams to noslēdza ar vārdiem: “Ja jūs šovakar neieguvāt “Ig Nobel” balvu – un jo īpaši, ja jūs to ieguvāt – labāku veiksmi nākamgad!”

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; okupanti raķešu apšaudē Odesas apgabalā nogalinājuši vismaz 10 cilvēkus 39
Marhila dzīve - vesela izrāde. Lūk, iepriekš mazzināmi fakti par Uldi Marhileviču
Tvitera lietotāji pamatīgi noskaitušies uz Indraši: "Virziens - krievu kuģis" 1
Pievienot komentāru