Caur asinīm uz sirdsmieru. Seriāla "Lisey's Story" recenzija

Tomēr pirmās atsauksmes par psiholoģisku šausmu caurstrāvoto TV stāstu ir pretrunīgas, lai gan ar tik meistarīgu komandu mūs reti lutina pat spožākās Holivudas filmas. Tāpēc vien nepieciešams ieskatīties vizuāli izsmalcinātajā un nežēlīgajā ceļojumā cilvēka prāta labirintos.

Mistikas rēbusi

Protams, jebkurai filmai vai seriālam jau notikums pats par sevi ir Džūliana Mūra galvenajā lomā. Iespējams, viena no visu laiku izcilākajām rafaeliskajām rudmatēm kino un TV ekrānu vēsturē - Mūra - uz ekrāna satiekas ar Klaivu Ouvenu, kurš pēdējos gados šķiet mazdrusciņ pakāpies malā no kino zvaigžņu pirmā ešelona. Nedaudz līdzīgu noskaņu caurstrāvotā filmā «Cilvēces bērns» Mūra ar Ouvenu jau ir tikušies kā precēts pāris pirms 15 gadiem. Tas bija stāsts par visas cilvēku sugas traģēdiju un izdzīvošanu, bet «Apple TV+» jaunais darbs koncentrējas uz traģēdijām, kuras vajā cilvēka dvēseli. Amerikāņu kulta rakstnieks Stīvens Kings ir ne tikai šī seriāla literārā avota autors, bet arī pats uzņēmies sava romāna pārcelšanu seriāla scenārija formā.

«Lizijas stāsts» vēsta par Liziju Lendonu, kura pirms diviem gadiem zaudējusi savu vīru Skotu, panākumiem bagātu fantastikas romānu autoru. Viņu kādā publiskā pasākumā nošāva apsēsts fans. Lizija dzīvo nomaļā Amerikas mazpilsētas milzīgā mājā un atmiņās. Paralēli tam viņa kopā ar savu māsu rūpējas par trešo māsu, kura ir zaudējusi prātu un devusies uz Skota Lendona grāmatās aprakstīto baseinu, kas ir kaut kur dziļi katrā no mūsu prātiem. Skots Lendons sievai ir aiz sevis atstājis vēl neizdotos darbus, par kuriem uzmācīgi interesējas kāds literatūrzinātnieks. Tomēr Lizija viņam nevēlas sniegt nekādu piekļuvi tiem. Kādā bāra sarunā literatūrzinātnieks par neveiksmēm piekļūt mirušā literāta mantojumam izpļāpājas savādam Lendona daiļrades fanātam Džimam. Neapšaubāmi vājprātīgais un vardarbīgais Džims nolemj lietas ņemt savās rokās un atgūt no spītīgās Lizijas manuskriptus par katru cenu. Stindzinošā stalkera apsēstība un Lizijas nespēja tikt galā ar atmiņām tiek papildināta ar atklājumu, ka Lizijas vīrs viņai ir atstājis pavedienu pārpildītu spēli, kura viņai ir jāšķetina, lai tādejādi spētu turpināt dzīvot un radītu pati savu – Lizijas stāstu. It kā viņš jau šo visu būtu paredzējis...

Tā skatītājs nepārtraukti tiek svaidīts starp atmiņām un tagadni, un mēs kopā ar Liziju dodamies iekšējā ceļojumā, kurš mijas ar Skota Lendona fantastikas stilā aprakstīto prāta pasauli. Bet nedomājiet, ka iekšējais ceļojums nozīmē kaut ko meditatīvu. Šajā ceļā neiztikt bez mistikas un pārdabiskā, kas radīs pamatotas šaubas, vai tiešām paralēlā pasaule eksistē cilvēku galvās, vai arī tā ir ne mazāk reāla kā tā, kurā dzīvojuma.

Zvaigžņotā kompānijā

Gan mistiskā, gan reālā pasaule «Lizijas stāstā» ir uzburta ar neapšaubāmu vērienu. Tomēr gribas runāt ne tikai par vērienīgo datorgrafiku, kura pamanāma būs ikvienam skatītājam. Vēl vairāk apbur veids un meistarība, kā ir nofilmēta seriālā tā saucamā realitāte. Pasakainie rudens toņi, kurus varam baudīt pirmajās seriāla minūtes, varoņu tērpi, kuri saplūst ar apkārtējo vidi tik dabiski, aizved pie asins sarkanās krāsas, kuras seriālā būs daudz. Smalkā estētika nepadara asiņainās filmas ainas atbaidošas. Pie seriāla tapšanas galvenās kameras ir bijis viens no šobrīd pasaules ievērojamākajiem operatoriem Dariuss Hondžī. Starp viņa slavenākajiem darbiem var minēt «Septiņi», «Evita», «Pludmala», «Pusnakts Parīzē» utt. Reti, kad mazajiem ekrāniem domātie TV seriāli mūs lutina ar tik smalki pārdomātām krāsām, sauleszaķiem objektīvā un plastiku, kas ļauj gluži iemiesoties stāstā un radīt sajūtu, ka brīžiem paši staigājam pāris soļus nopakaļ galvenajiem varoņiem.

Ar operatoru, aktieriem un stāsta autoru nebeidzas zvaigžņotais seriāla autoru sastāvs. To ir producējis viens no Holivudas veiksmīgākajiem producentiem J. J. Abrams, bet vēl svarīgāk, ka visu sēriju režisors ir pasaules atzītais čīlietis Pablo Larāns. Nešaubīgi «Apple TV+» ambīcijas «Lizijas stāsta» popularitātei un panākumiem ir nesalīdzināmi augstākas par to, ko viņiem izdevās paveikt ar brīnišķīgo psiholoģisko televīzijas seriāla drāmu «Rīta šovs». Režisors Pablo Larāns radījis tumšo trilleri «Klubs», kas plūca laurus Berlīnes kinofestivālā, savukārt vēlāk jau ieguva pasaules uzmanību ar biogrāfisko drāmu «Džekija» ar Natāliju Portmani, kura atveidoja amerikāņu vēstures hrestomātisko personu Džekiju Kenediju viņas pārdzīvojumu periodā pēc atentāta uz viņas vīru. Liels panākums režisoram no Čīles tikt pie lielbudžeta filmas režijas par amerikāņiem tik būtisku personību, turklāt paveikt to godam. Iespējams, tieši tāpēc, ka Larāns jau reiz tik labi režisējis sievietes ciešanu atveidojumu un viņam ir pieredze un interese par tumšiem trilleriem, viņš tika uzaicināts arī veidot «Lizijas stāstu».

Skatoties pirmās divas sērijas, nav saprotams skatītāju ārkārtīgi zemais vērtējums kino vērtēšanas portālos. Sākumā neuzskatu par pienākumu tiem piekrist, tāpat kā vairāku kritiķu viedokļiem, un ļauties tapt ievilkts stindzinošajā stāstā. Mēs šaudāmies atmiņās, spraigajos notikumos, kas savērpjas ap Liziju šodien, un sākam apjaust arī mistikas pasauli, kurā mums būs lemts ieiet. Pat ja sižets kādā brīdī nerit tik spraigi uz priekšu, stāsts šķiet pārpildīts ar noslēpumiem un savādiem notikumiem, kas uztur skatītāju nepārtrauktā tonusā. Viss it kā šķiet pašsaprotami, jo pie seriāla tapšanas ir darbojusies tāda kalibra komanda. It kā futbola laukumā būtu iznākusi Brazīlijas izlase. Skaidrs, ka zaudējums ir pat teorētiski neiespējams. Bet, bet, bet....

Kas aizgāja greizi?

Ne vienmēr daudzu lielmeistaru sapulcēšana vienā komandā nes lielisku kvalitāti. Pēc pirmajām divām sērijām šķiet, ka mēs kaut kur iestrēgstam. Seriāls sāk nedaudz vilkties, un varoņu lēmumi kļūst mazliet dīvaini. Protams, varētu teikt, ka vizuālā formā attēlot cilvēka ceļošanu pašam uz sava prāta džungļiem nav pats vieglākais uzdevums. Seriāla vidusdaļā personīgā Lizijas drāma mazliet atgādina pieaugušu cilvēku došanos Nārnijas pasaulē, kur ir iespēja nokļūt, atgriežot ūdens krānu. Spriedze, kura sākumā tika sakāpināta tik ļoti, pamazām kļūst neveikli smieklīga. Pagaist psiholoģiskais spēks, ar kādu Džūliana Mūra un pārējā aktieru komanda uz ekrāna iznes savus varoņus. Visi tēli pēkšņi kļūt sveši, un iespēja ar tiem asociēties izzūd. Spēja asociēties kaut ar kādu varoni taču ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem seriāla baudīšanai. Aktieri – lielmeistari - cieš un pārdzīvo kameras priekšā, bet viss tas šķiet svešs un nepamatots.

Kurš gan literatūras klasiķim Stīvenam Kingam būtu varējis iebilst, kad viņš pats ķeras pie sava darba adaptēšanu ekrānam! Tomēr ir aizdomas, ka problēmas varētu rasties tieši tur, jo viens ir uzrakstīt panākumiem bagātu grāmatu, bet pavisam kas cits - vēlreiz to pārrakstīt ekrānam. Iespējams, lielmeistara izvēle strādāt vienam nebija ceļš, ko iet, lai radītu pašas augstākās raudzes seriālu. Iespējams, Stīvens Kings scenāriju ir radījis pārāk runājošu, literāru un izskaidrojošu, kas ne gluži piederas stindzinošam šausmu trillera žanram. Pirmās divas sērijas, kuras ir daudzsološas un neparastas, kaut kur pamazām izčākst.

Laimīgā kārtā mums paliek trillera sižeta līnija ar apsēsto un nežēlīgo Lizijas stalkeri un brīnišķīgais attēls, kurā uzticīgi mēs dodamies uz priekšu. Tomēr varēja būt vairāk. «Lizijas stāsts» ir grūti definējams seriāls. To gribētos saukt par nestandarta šausmeni, bet tikpat labi tā var būt arī psiholoģiska mistika vai drāma ar fantastiskas elementiem. Kaut kādā ziņā autori ir atstājuši iespēju katram pašam izvēlēties žanru, kurā likt šo darbu. Tas noteikti ir viens no intriģējošajiem motīviem, lai mēs katrs caur «Lizijas stāstu» nedaudz pašķetinātu un uzdotu jautājumus par stāstiem, kas notiek ar mums pašiem. Seriāls ir skaists, brīžiem sāpīgs un neērts ceļojums, kurš, lai gan neattaisno uz sevi liktās cerības, daudziem var kļūt par aizraujošu piedzīvojumu.

"Lizijas stāsts"

Producē: «Apple TV+».

Pirmā sērija: 2021. gada 4. jūnijā.

Sēriju skaits: 8.

Scenārija autors: Stīvens Kings.

Režisors: Pablo Larāns .

Lomās: Džūliana Mūra, Klaivs Ouvens, Maikls Pits, Dženifera Džeisone Lī un citi.