5. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1967. gadā Lainis Kamaldiņš - bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors.

1961. gadā Jānis Lasmanis - uzņēmējs, bijušais AS "Kolonna" valdes loceklis.

1952. gadā Ilga Kreituse - vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes katedras vadītāja, bijusi Saeimas priekšsēdētāja.

1938. gadā Aivars Jerumanis - politiķis, kādreizējais Latvijas goda konsuls Losandželosā.

1928. gadā Juris Hartmanis - datorzinātnieks un skaitļošanas teorētiķis.

Jubilāri pasaulē

1992. gadā Alverto Moreno - spāņu futbolists.

1986. gadā Aleksandrs Radulovs - krievu hokejists, divkārtējs pasaules čempions.

1985. gadā Niks O'Malijs - britu mūziķis, basģitārits ("Arctic Monkeys").

1982. gadā Alberto Džilardino - itāliešu futbolists, Pasaules kausa ieguvējs, Konfederāciju kausa trešās vietas ieguvējs, olimpisko spēļu bronzas medaļnieks, Eiropas U-21 čempions.

1980. gadā Džeisons Veids - amerikāņu mūziķis ("Lifehouse").

1979. gadā Amelī Moresmo - Francijas tenisiste, Austrālijas un Francijas "open" uzvarētāja, Federāciju kausa ieguvēja, 2004. gada olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvēja, bijusi pasaules ranga līdere.

1979. gadā Šeins Filans - īru dziedātājs ("Westlife").

1976. gadā Nunu Gomišs - Portugāles futbolists, 2004. gada Eiropas čempionāta sudraba medaļas ieguvējs, 2000. gada Eiropas čempionāta bronzas godalgas ieguvējs.

1975. gadā Ernans Krespo - Argentīnas futbolists, 1996. gada olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvējs, 2007. gada "Copa America" sudraba medaļas laureāts.

1973. gadā Bengts Lagerbergs - zviedru mūziķis ("The Cardigans").

1969. gadā RZA, īstajā vārdā Roberts Ficdžeralds Digss - reperis, mūziķis, ierakstu producents, aktieris un režisors.

1968. gadā Alekss Cille - šveiciešu riteņbraucējs, divkārtējs "Vuelta a España" uzvarētājs, 1996. gda pasaules čempions.

1966. gadā Džanfranko Zola - Itālijas futbolists, tagad treneris, 1994. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1954. gadā Džimmijs Krespo - amerikāņu ģitārists ("Aerosmith").

1936. gadā Džeimss Mirlīss - skotu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1963. gadā Šērlija Naita - amerikāņu aktrise.

1911. gadā Žoržs Pompidū - Francijas prezidents (miris 1974.gadā).

1901. gadā Sergejs Obrazcovs - leļļu teātra mākslinieks, kurš Britu enciklopēdijā iekļauts kā cilvēks, kas padarīja leļļu teātri par mākslas formu (miris 1992.gadā).

1891. gadā Džons Hovards Nortrops - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1987.gadā).

1889. gadā Žans Kokto - franču rakstnieks (miris 1963.gadā).

1888. gadā Herberts Spensers Gassers - amerikāņu fiziologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1963.gadā).

1857. gadā Klāra Cetkina, dzimusi Eisnere - vācu marksiste, feministe un politiskā darbiniece (mirusi 1933. gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā Rīgas apgabaltiesa skata rīdzinieka Raimonda Smagara prasību par 30 001 lata kompensācijas piedziņu no SIA "Vernisāžas centrs", jo 2002.gada vasarā viņš netika ielaists centra telpās izvietotajā naktsklubā "Eddies Club". 11.jūlijā tiesa atzina, ka "Vernisāžas centrs" ir aizskāris ratiņkrēslā braucošā Raimonda Smagara godu un cieņu un pieļāvis diskrimināciju, un piedzina 3000 latu kompensāciju, kā arī 106 latu tiesāšanās izdevumus.

2004. gadā Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras direktors Andris Leitass ievēlēts par Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) sestā reģiona jeb Eiropas viceprezidentu. Leitasa kandidatūru atbalstījušas lielākās Eiropas valstis.

2004. gadā Mālpilī sākas gadskārtējais mūsdienu skatuves mākslas metodiku festivāls gadatirgus "Teātra metodikas 2004". Festivāls aicinājis piedalīties dažādu skatuves darbības virzienu pārstāvjus no visas pasaules. Tā mērķis ir demonstrēt daudzveidīgas teātra metodes, apmainīties ar pieredzi profesionālajā teātra izglītībā un mēģinājuma procesa metodēs.

2003. gadā turpinās XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiek Folkloras diena, Doma laukumā norisinās pūtēju orķestru dižkoncerts, Daugavas stadionā skatāms deju lieluzvedums "Mana pasaule".

2002. gadā Rīgā tiek atklāts Rumānijas Goda konsulāts Latvijā.

2002. gadā Rīgā notiek NATO kandidātvalstu valdību vadītāju sanāksme "Rīga 2002: tilts uz Prāgu".

2001. gadā Saeima pieņem "Detektīvdarbības likumu", kas paredz, ka detektīvdarbības firmas turpmāk varēs vadīt tikai Latvijas pilsoņi.

2000. gadā zemnieki, protestējot pret valdības lauksaimniecības politiku, sāk protesta akcijas Grenctāles un Meitenes muitas kontroles punktos.

1999. gadā Rīgā darbu sāk pirmais krīzes centrs ielu bērniem, kurā paredzēts sniegt palīdzību ielu bērniem vecumā no 7 līdz 15 gadiem.

1998. gadā draudzības kurgānā uz triju valstu - Latvijas, Krievijas, Baltkrievijas - robežas tiekas Otrā pasaules kara veterāni.

1998. gadā Rīgā notiek XXII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un XII Deju svētki. Tajos pirmo reizi piedalās Latvijas nacionālo mazākumtautību kultūras biedrību radošie kolektīvi.

1990. gadā no 5. līdz 8.jūlijam Latvijā notiek XX Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Pirmoreiz pēckara gados tajos piedalās visas pasaules latvieši. Uz svētkiem pulcējas 37 003 dalībnieku.

1912. gadā 63 gadu vecumā Jelgavā viņsaulē aiziet "latviešu teātra tēvs" Ādolfs Alunāns.

1902. gadā sāk iznākt Frīdriha Veinberga rediģētā "Rīgas Avīze", kas kļuva par latviešu sabiedrības konservatīvās daļas uzskatu paudēju.

1710. gadā saskaņā ar Rīgas kapitulācijas noteikumiem Rīgā kņaza Repņina vadībā ienāk 6000 vītu liels krievu karaspēks. 2000 vīru no tiem apmetas Citadelē.

Notikumi pasaulē

2003. gadā divas čečenietes uzspridzinās brīvdabas rokfestivālā Maskavas Tušino lidostā, nogalinot 15 un ievainojot 60 cilvēkus.

2002. gadā mirst leģendārais beisbolists Teds Viljamss.

2001. gadā bijušā Vācijas kanclera Helmūta Kola sieva Hannelore izdara pašnāvību pēc gadiem ilgas cīņas pret retu slimību, kas padarīja viņu alerģisku pret gaismu.

2000. gadā Turcijas apelāciju tiesa atstāj spēkā gada cietumsodu bijušajam islāmistu premjerministram Nedžmetinam Erbakanam par naida kurināšanu savā 1994.gada runā.

1998. gadā Japānas kosmiskā zonde nolaižas uz Marsa, līdzās Krievijai un ASV padarot Japānu par pilnvērtīgu kosmosa pētniecības valsti.

1994. gadā palestīniešu līderis Jasirs Arafats pēc 27 gadu atrašanās izsūtījumā atgriežas Jordānas upes rietumkrastā un pauž apņēmību palestīniešu pārvaldītajās teritorijās dibināt palestīniešu valsti ar galvaspilsētu Austrumjeruzalemi.

1980. gadā zviedrs Bjerns Bjorgs piekto gadu pēc kārtas uzvar Vimbldonas tenisa turnīrā.

1977. gadā Pakistānas ģenerālis Mohammads Zija ul Haks asiņainā apvērsumā gāž Zulfikara Ali Bhuto valdību.

1975. gadā amerikānis Arturs Ešs uzvar tautieti Džimmiju Konnorsu un kļūst par pirmo melnādaino tenisistu, kas uzvarējis Vimbldonas tenisa turnīra vīriešu vienspēlēs.

1971. gadā ASV prezidents Ričards Niksons paraksta ASV Konstitūcijas 27.labojumu, kas ievieš balsstiesību vecumu no 18 gadiem līdzšinējā 21 gadu vecuma vietā.

1969. gadā grupa "Rolling Stones" Londonas Haidparkā sniedz bezmaksas koncertu pirms divām dienām mirušā grupas locekļa Braiena Džonsa piemiņai.

1965. gadā Marija Kallasa pēdējo reizi uzstājas uz skatuves, Londonas Koventgārdenā piedaloties Džakomo Pučīni operā "Toska".

1959. gadā Indonēzijas prezidents Sukarno atlaiž parlamentu un kļūst par diktatoru.

1957. gadā tiek šķirta dziedātāja un aktiera Frenka Sinatras un aktrises Avas Gārdneres sešus gadus ilgusī laulība.

1954. gadā britu sabiedriskā raidkorporācija BBC pārraida savu pirmo jaunāko ziņu apkopojumu.

1954. gadā Elviss Preslijs veic savus pirmos komerciālos audio ierakstus, nodziedot "That's All Right (Mama)" un "Blue Moon of Kentucky". Šī ieraksta sesija bieži tiek uzskatīta par rokenrola dzimšanu.

1950. gadā Izraēlas Knesets apstiprina Likumu par atgriešanos, kas garantē visiem pasaules ebrejiem tiesības imigrēt Izraēlā.

1946. gadā franču inženieris Luī Rērs un modes dizaineris Žaks Eims Parīzē pirmo reizi pasaulē prezentē bikini, kas savu nosaukumu gūst no kodolizmēģinājumu vietas Māršala salās - Bikini atola. Parīzes sievietes bikini gan sākušas valkāt jau gadu iepriekš.

1945. gadā ASV ģenerālis Duglass Makarturs Otrajā pasaules karā paziņo par visas Filipīnu teritorijas atbrīvošanu.

1943. gadā Otrajā pasaules karā sākas Kurskas kauja, kas iegājusi vēsturē kā pasaulē lielākā tanku kauja.

1932. gadā Antonio de Oliveira Salazars kļūst par Portugāles premjerministru un izstrādā jaunu konstitūciju, kas viņam ļauj nodibināt autoritāru režīmu un kļūt par ilggadēju Portugāles diktatoru.

1865. gadā Anglijā stājas spēkā pasaules pirmais likums par transportlīdzekļu maksimāli atļauto braukšanas ātrumu.

1865. gadā Viljams Būts dibina Kristiešu misiju, kas vēlāk iegūst nosaukumu Pestīšanas armija.

1830. gadā Francija iebrūk Alžīrijā.

1811. gadā Venecuēla kļūst par pirmo Dienvidamerikas valsti, kas pasludina savu neatkarību no Spānijas.

1803. gadā Artlenburgas konvencija apstiprina Francijas okupācijas varu Hannoverē, kas līdz tam bija Anglijas karaļa pārvaldīta.

1687. gadā Īzaks Ņūtons publicē savu darbu "Philosophiae Naturalis Principia Mathematica".