1. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Svinības šodien Latvijas Nacionālā teātra izpilddirektoram Ojāram Rubenim, dzejniekam Normundam Beļskim, aktrisei, producentei un režisorei, tagad jogas lietpratējai Baibai Kranātei... Atminamies arī to, ka pirms 12 gadiem Rīgas sabiedriskajā transportā iedzīvotāji varēja sākt lietot elektroniskās biļetes jeb e-talonus, bet pirms 45 gadiem Stīvs Džobss un Stīvs Vozniaks nodibināja kompāniju "Apple Computer".
Jubilāri Latvijā
1967. gadā Baiba Kranāte - aktrise, producente un režisore.
1959. gadā Normunds Beļskis - dzejnieks, dramaturgs, politiķis.
1955. gadā Ojārs Rubenis - Latvijas Nacionālā teātra izpilddirektors.
Rubenis „diriģē” Dailes teātra jubilejas ballīti
1945. gadā Guntars Pupa - muzikologs.
1945. gadā Ruta Munkevica - socioloģe.
1944. gadā Romualds Ancāns - aktieris (miris 2011.gadā).
1939. gadā Viks (Viktors Kalniņš) - rakstnieks, dzejnieks.
1938. gadā Uldis Ivars Grava - žurnālists, sabeidriskais darbinieks, politiķis, bijis LTV ģenerāldirektors un Saeimas deputāts (miris 2018. gadā).
1930. gadā Dina Kuple - aktrise (mirusi 2010.gada 1.maijā).
1927. gadā Andrejs Skailis (īstajā vārdā Andrejs Vite) - rakstnieks un satīriķis (miris 2012.gadā).
1899. gadā Gustavs Celmiņš - politiķis, karavīrs, organizācijas "Ugunskrusts", vēlāk - "Pērkonkrusts" vadītājs, Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieris (miris 1968.gadā).
1886. gadā Arturs Burke - zinātnieks, Ziemeļjūru pētnieks (miris 1942.gadā).
Jubilāri pasaulē
1983. gadā Sergejs Lazarevs - krievu mūziķis, aktieris un televīzijas šovu vadītājs.
1980. gadā Bižu Fillipsa - amerikāņu aktrise.
1976. gadā Klarenss Zēdorfs - nīderlandiešu futbolists.
1974. gadā Paolo Betīni - itāliešu riteņbraucējs, olimpiskais čempions un divkārtējs pasaules čempions.
1971. gadā Method Man - amerikāņu mūziķis.
1969. gadā Dīns Vindass - angļu futbolists.
1969. gadā Endrū Vlahovs - latviešu izcelsmes austrāliešu basketbolists.
1964. gadā Skots Stīvens - kanādiešu hokejists, trīskārtējs Stenlija kausa ieguvējs.
1961. gadā Sūzena Boila - britu dziedātāja, talantu šova "Britain's Got Talent" bijusī dalībniece.
Sūzenas Boilas pārvērtības
Sūzenas Boilas pārvērtības.
1960. gadā Maikls Preids - britu aktieris.
1953. gadā Barijs Sonenfelds - amerikāņu kino režisors, producents un aktieris.
1953. gadā Alberto Dzakeroni - itāliešu futbola treneris.
1948. gadā Džimmijs Klifs - jamaikiešu mūziķis.
1946. gadā Arigo Sači - itāliešu futbola treneris.
1940. gadā Vangari Matai - Kenijas vides aktīviste, Nobila miera prēmijas laureāte (mirusi 2011.gadā).
1933. gadā Klods Koens Tanudži - franču fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.
1932. gadā Debija Reinholdsa - amerikāņu aktrise, dejotāja un dziedātāja (mirusi 2016. gadā).
1931. gadā Ita Evera - igauņu aktrise.
1929. gadā Milans Kundera - čehu rakstnieks.
1927. gadā Ferencs Puškāšs - ungāru futbolists un treneris, 1952. gada olimpiskais čempions, 1954. gada Pasaules kausa sudraba godalgas ieguvējs (miris 2006. gadā).
1920. gadā Toširo Mifune - japāņu kinoaktieris (miris 1997. gadā).
1919. gadā Džozefs Marejs - amerikāņu ķirurgs, Nobela prēmijas laureāts (miris 2012.gadā).
1908. gadā Abrahams Maslovs - amerikāņu psihologs (miris 1970.gadā).
1906. gadā Aleksanders Jakovļevs - krievu aviācijas inženieris (miris 1989.gadā).
1885. gadā Voless Bīrijs - amerikāņu aktieris (miris 1949.gadā).
1875. gadā Edgars Voless - angļu rakstnieks (miris 1932.gadā).
1873. gadā Sergejs Rahmaņinovs - krievu komponists, pianists un diriģents (miris 1943.gadā).
1868. gadā Edmons Rostāns - franču dzejnieks un dramaturgs (miris 1918.gadā).
1866. gadā Feručo Buzoni - itāļu pianists, komponists, diriģents (miris 1924.gadā).
1865. gadā Rihards Ādolfs Dzigmodi - austriešu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1929.gadā).
1815. gadā Otto fon Bismarks - Vācijas 1.kanclers (miris 1898.gadā).
1578. gadā Viljams Hārvijs - angļu mediķis (miris 1657.gadā).
Notikumi Latvijā
2012. gadā Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) funkcijas un pārvaldes uzdevumi tiek nodoti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai. Lai iedzīvotājiem varētu nodrošināt no LIC pārņemtos veselības aprūpes pakalpojumu, tiek veikti grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā.
2012. gadā autobusu un vilcienu starppilsētu nozīmes maršrutos spēkā stājas jauni tarifi. cenu kāpums ir vidēji 5% līdz 7% apmērā.
2012. gadā Latvijā sāk izsniegt personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas (eID) kartes. No šī datuma iedzīvotāji var izvēlēties, kādu personu apliecinošu dokumentu izmantot - pasi, jauno eID karti vai abus minētos dokumentus.
2012. gadā darbu sāk jaunievēlētais Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks. Latvijas pārstāvis amatā ir ievēlēts uz sešu gadu termiņu.
2011. gadā stājas spēkā jauna "Latvenergo" elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtība, kas nosaka, ka vairāk jāmaksā tām mājsaimniecībām, kas patērē lielāku daudzumu elektroenerģijas. Tarifs vidēji mainās par 21%. Jaunos tarifus tiesā mēģina apstrīdēt gan pašvaldības, gan uzņēmumi, gan privātpersonas.
2011. gadā spēkā stājas grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā, kas nosaka, ka fondu nodos tiešā Ministru prezidenta pārraudzībā.
2011. gadā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ētikas, anatomijas, muzeoloģijas, jurisprudences pārstāvji un izstādes rīkotāji diskutē par cilvēku ķermeņu izstādi "Bodies Revealed", kas apskatāma tirdzniecības centrā "Spice Home". Tā kā izstādē ir apskatāmi īsti cilvēku ķermeņi un vairāk nekā 200 orgāni un ķermeņa daļas, tā izraisa ne tikai lielu apmeklētāju interesi, bet arī plašu rezonansi. Pret šo izstādi viedokli pauduž gan Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, gan Latvijas Pareizticīgās baznīca un Latvijas Vecticībnieku baznīca, gan Latvijas Romas katoļu baznīca.
2010. gadā pacientu ombuds sāk sadarbību ar Bērnu slimnīcu, sniedzot konsultācijas pacientiem, viņu vecākiem un mediķiem par pacientu informēšanu, par pakalpojumu medicīnisko kvalitāti, kā arī par mediķu un pacientu tiesībām.
2010. gadā Latvijā tiek ieviesti jauni smēķēšanas ierobežojumi: sabiedriskās ēdināšanas vietās tiek ieviests pilnīgs smēķēšanas aizliegums, bet āra kafejnīcās būs atļauts smēķēt tikai vietās, kur tas speciāli norādīts. Arī kazino un spēļu zālēs atļauts smēķēt tikai vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, vai telpās, kas atsevišķi nodalītas smēķēšanai. Šādus ierobežojumus nosaka grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”.
2010. gadā stājas spēkā grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas nosaka, ka alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa markas varēs saņemt arī persona, kura nav komersants.
2010. gadā no analogās televīzijas apraides uz virszemes ciparu apraidi Rīgā un apkaimē pāriet televīzijas kanāli LNT un LTV1.
2009. gadā Latvijas aptiekās vairs nav nopērkami dzīvsudraba termometri. Tas saistīts ar 2007.gada Eiropas Parlamenta direktīvu, kuras mērķis ir samazināt dzīvsudraba daudzumu un nokļūšanu sadzīves atkritumos.
2009. gadā Latvijas zinātnieks Imants Keišs patentē degvielas līmeņa mērīšanas paņēmienu un mērierīci, kas ļauj samazināt transportlīdzekļu degvielas patēriņu.
2009. gadā Rīgas sabiedriskajā transportā iedzīvotāji var sākt lietot elektroniskās biļetes (e-biļetes jeb e-talonus). Pāreja uz šādu norēķinu sistēmu ir pakāpeniska - visu aprīli par sabiedriskā transporta lietošanu iedzīvotāji var norēķināties kā līdz šim, iegādājoties papīra mēneša braukšanas kartītes un vienreizējās biļetes tramvajam un trolejbusam iepriekšpārdošanā.
2009. gadā spēkā stājas grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", kas ierobežo padomju veidošanu valsts un pašvaldību akciju sabiedrībās, kā arī nosaka valdes locekļu atalgojuma griestus.
2008. gadā spēkā stājas AS "Latvenergo" jaunie elektroenerģijas tarifi, kas paredz elektrības cenu pieaugumu par vidēji 37,6%.
2008. gadā naftas, naftas produktu un dabasgāzes cenu pieaugums pasaulē ietekmē AS "Latvijas Gāze" tarifus - klientiem, kuriem dabasgāzes patēriņš gadā ir virs 25 000 kubikmetru, tarifi pieaug par 17%-21%, bet patēriņa grupām, kurām dabasgāzes patēriņš gadā ir līdz 25 000 kubikmetru, tai skaitā mājsaimniecībām, tarifi nemainās.
2008. gadā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulces laikā par LTRK valdes priekšsēdētāju tiek ievēlēta Žaneta Jaunzeme-Grende. Viņa šajā amatā darbojas turpmākos trīs gadus.
2007. gadā smagas dzelzceļa avārijas turpmāk izmeklē Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, kā to paredz valdības pieņemtie Ministru kabineta grozījumi noteikumos "Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtība".
2007. gadā līdzekļu taupības nolūkā tiek apvienoti vairāki neatliekamās palīdzības izsaukšanas dispečerdienesti. Līdz ar apvienošanu no 1.aprīļa netiek finansēti vairāki dispečerdienesti, bet to apkalpes zonas pārņem blakus esošie dienesti.
2006. gadā Majoru kultūras namā tiek pasniegtas Literatūras Gada balvas, kuras šogad par mūža ieguldījumu piešķirtas rakstniekam Roaldam Dobrovenskim un lietuviešu tulkotājam Vladam Braziūnam.
2005. gadā stājas spēkā Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas paredz pacienta iemaksu par vizīti pie speciālista divus latus līdzšinējo 50 santīmu vietā. Netiek palielināta pacienta iemaksa par vizīti pie ģimenes ārsta, un arī turpmāk tā būs 50 santīmi, arī maksa par ģimenes ārsta mājas vizīti tiek saglabāta pašreizējā - divi lati.
2005. gadā no šodienas Rīgā un Rīgas rajonā ir jāmaksā par nepamatotu neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.
2004. gadā Limbažu rajona Liepupes pagasta padomes ēkā no jauna atklāj Minhauzena muzeja krājuma ekspozīciju. Pirms trīs gadiem kultūrvēsturiskajā Minhauzena kroga ēkā Limbažu rajona Duntē izcēlās ugunsgrēks, kurā pilnībā nodega muzeja ēka.
2003. gadā Uzņēmumu reģistra koncesiju līgumu reģistrā tiek iegrāmatots pirmais koncesijas līgums. Darījumā koncedents ir Jelgavas rajona Cenu pagasta padome, bet koncesionārs - SIA "Āne EP".
2003. gadā SIA "Latvija Statoil" savā īpašumā pārņem 17 "Shell" degvielas uzpildes stacijas Latvijā.
2003. gadā, uzklausot Satiksmes ministrijas sagatavoto ziņojumu par VAS "Latvijas pasts" valdes darbību, valdība atbalsta un atzīst par pamatotu ministrijas viedokli par uzņēmuma ģenerāldirektora Aivara Droiska atbrīvošanu no amata. No amatiem tiek atbrīvoti arī divi uzņēmuma valdes locekļi - Aigars Krūms un Aigars Vītols, kuri piedalījušies līguma slēgšanā par jaunā pasta šķirošanas kompleksa būvniecību. Neskatoties uz iespējamajām 5% soda sankcijām no 10 miljonus vērtā līguma summas un iespējamo tiesāšanos, valdība uzdod lauzt līgumu ar SIA "NĪA" par šķirošanas kompleksa būvniecību un sludināt jaunu konkursu.
2000. gadā stājas spēkā Latvijas un Japānas līgums par savstarpējo atteikšanos no vīzām.
1999. gadā stājas spēkā jaunais Latvijas Republikas Krimināllikums un grozījumi Kriminālprocesa kodeksā.
1999. gadā stājas spēkā Latvijas un Grieķijas līgums par bezvīzu režīma ieviešanu.
1999. gadā SIA "Lattelekom" sāk piemērot Telekomunikāciju tarifu padomes apstiprinātos jaunos tarifus, kas paredz paaugstināt abonentmaksu un maksu par vietējām sarunām, bet samazināt maksu par zvaniem uz ārzemēm, neievērojot satiksmes ministra Anatolija Gorbunova 1999.gada 31.marta lēmumu par tarifu izmaiņu atcelšanu.
1999. gadā Latvijas Krievu kopiena organizē piketu pie Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības Rīgā, lai protestētu pret NATO uzbrukumiem Dienvidslāvijai.
1999. gadā stājas spēkā Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz ievērojami paaugstināt akcīzes nodokli automašīnām, kā arī dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem.
1998. gadā Daugavpilī darbu sāk uz 31.diennakts bērnudārza bāzes izveidotā bērnu patversme "Priedīte", kas paredzēta bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
1998. gadā stājās spēkā Latvijas un Polijas brīvās tirdzniecības līgums.
1998. gadā pirmo reizi Latvijā tiek piešķirta meistara kvalifikācija ērģeļu restaurācijā. To saņem Alvis Melbārdis un Juris Jērums.
1998. gadā ceļu uzraudzības funkcijas sāk pildīt Latvijas Autoceļu direkcija. Līdz šim to veica bezpeļņas organizācija VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija".
1995. gadā Romā tiek atklāta Latvijas vēstniecība Itālijā.
1995. gadā noslēdzas Ķīnas Tautas Republikas vicepremjera, ārlietu ministra Cjaņa Cičena oficiālā vizīte Latvijā.
1995. gadā pirmo reizi ēterā izskan "Radio 99 1/2", kas ir oficiālais "Latvijas Radio 2" priekštecis. Tālab turpmāk šī diena tiek atzīmēta kā "Latvijas Radio 2" dzimšanas diena.
1925. gadā Rīgā oficiāli sāk kursēt pirmie taksometri - ar skaitītājiem apgādāti "Renault" markas braucamie.
Notikumi pasaulē
2009. gadā Horvātija un Albānija pievienojas NATO.
2004. gadā "Google" ievieš e-pasta sistēmu "Gmail", kas atklāšanas datuma dēļ sākotnēji tiek uztverta ar neticību.
2002. gadā Nīderlandē stājas spēkā likums par eitanāzijas legalizēšanu.
2001. gadā pēc sadursmes gaisā ar Ķīnas iznīcinātāju "F-8" ASV jūras spēku izlūkošanas lidmašīna ar 24 apkalpes locekļiem veic ārkārtas nosēšanos Ķīnas Hainaņas salā, aizsākot vairākas nedēļas ilgu diplomātisku saspīlējumu starp ASV un Ķīnu.
2001. gadā Nīderlande kļūst par pirmo valsti pasaulē, kas legalizējusi viendzimuma laulības.
2001. gadā Belgradā tiek apcietināts bijušais Dienvidslāvijas prezidents Slobodans Miloševičs, kurš apsūdzēts varas ļaunprātīgā izmantošanā un noziedzīgā sazvērestībā.
1999. gadā Kanāda pirmo reizi 50 gados pārkārto provinču robežas, izveidojot lielu arktisku teritoriju Nunavutu.
1999. gadā 97 gadu vecumā mirst ASV rokenrola mūzikas leģenda Džesijs Stouns.
1996. gadā, apvienojoties Japānas bankām "Mitsubishi Bank" un "Bank of Tokyo" tiek izveidota pasaulē lielākā banka.
1984. gadā amerikāņu soulmūzikas dziedātāju Mārvinu Geiju strīda laikā nošauj viņa tēvs.
1981. gadā Padomju Savienībā tiek ieviests vasaras laiks.
1979. gadā ar 98% vēlētāju atbalstu Irāna kļūst par Islāma Republiku.
1976. gadā Stīvs Džobss un Stīvs Vozniaks nodibina kompāniju "Apple Computer".
1976. gadā 85 gadu vecumā mirst vācu gleznotājs un skulptors un viens no dadaisma pamatlicējiem Makss Ernsts.
1960. gadā ASV palaiž pasaulē pirmo veiksmīgo satelītu ("Tiros I") meteoroloģisko mākoņu attēlu uzņemšanai un pārraidīšanai.
1955. gadā Kiprā sākas nemieri, lai izcīnītu salas neatkarību no Lielbritānijas.
1949. gadā Īrijas brīvvalsts 26 grāfistes kļūst par Īrijas Republiku.
1948. gadā Padomju Savienība sāk Rietumberlīnes blokādi. Padomju spēki ieviesa kontroli visu autoceļu un dzelzceļu satiksmei starp Rietumberlīni un ASV, Lielbritānijas un Francijas okupēto Rietumvāciju.
1948. gadā Farēru salas iegūst autonomiju no Dānijas.
1946. gadā 7,8 balles pēc Rihtera skalas spēcīga zemestrīce izraisa cunami, kas triecas pret Havaju salām, kurās iet bojā 159 cilvēki.
1945. gadā 50 000 ASV karavīru uzbrukums Japānas sagrābtajai Okinavas salai aizsāk pēdējo lielo kauju Klusajā okeānā. Tā beidzās 2.jūlijā un prasīja 7000 amerikāņu un 100 000 japāņu karavīru dzīvības.
1939. gadā spāņu ģenerālis Fransisko Franko paziņo par Spānijas pilsoņu kara beigām.
1934. gadā bēguļojošais amerikāņu noziedznieku pāris Bonija un Klaids pie Greipvainas Teksasas štatā nogalina divus policistus.
1924. gadā Vācijas tiesa par valsts nodevību piespriež piecu gadu cietumsodu Ādolfam Hitleram par viņa neveiksmīgo 1923.gada puču. Hitlers tomēr cietumā pavada tikai deviņus mēnešus, uzrakstot tajā laikā grāmatu "Mein Kampf" ("Mana cīņa").
1891. gadā Čikāgā tiek dibināta kompānija "Wrigley Company".
1873. gadā pie Jaunskotijas krastiem nogrimst britu tvaikonis "SS Atlantic", aiznesot dzelmē 547 cilvēku dzīvības.
1867. gadā Singapūra kļūst par britu koloniju.
1826. gadā amerikāņu inženieris Semjuels Morijs patentē iekšdedzes dzinēju.
1572. gadā Astoņdesmit gadu karā holandieši atkaro spāņiem Brīles pilsētu, kas kļūst par pirmo sauszemes atbalsta punktu topošās Holandiešu Republikas izveidei.