29. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1981. gadā Mārtiņš Sirmais - šefpavārs, uzņēmējs un TV raidījumu vadītājs.

1973. gadā Artis Gāga - saksofonists.

1972. gadā Edgars Lipors - Latvijas Leļļu teātra aktieris, vīru kopas "Vilki" vadītājs.

1965. gadā Ainars Brūvelis - viens no SIA "Lursoft IT" īpašniekiem un interneta vietnes "www.nekropole.lv" veidotājiem.

1961. gadā Ivans Tiščenko - uzņēmējs, BMW automašīnu tirgotāja AS "Wess Select" līdzīpašnieks.

1960. gadā Ziedonis Čevers - bijušais iekšlietu ministrs.

1959. gadā Arnis Apsītis - uzņēmējs, kokapstrādes uzņēmuma SIA "Kurekss" līdzīpašnieks un valdes loceklis, SIA "Apsīte" īpašnieks.

1952. gadā Tatjana Feigmane - vēstures doktore.

1947. gadā Joahims Zīgerists - bijušais politiķis, 5.Saeimas deputāts un Tautas kustības "Latvijai" līderis.

1944. gadā Gatis Krūmiņš - Smiltenes novada domes deputāts, Smiltenes Pensionāru kluba vadītājs.

1936. gadā Valdis Indrups - latviešu rakstnieks.

1931. gadā Aivars Niedre - zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu padomes loceklis (miris 2018. gadā).

Jubilāri pasaulē

1985. gadā Marks Gasols - spāņu basketbolists, 2006. gada paasules čempions, divkārtējs Eiropas čempions, divu olimpisko spēļu sudraba godalgu ieguvējs.

1985. gadā Rag'n'Bone Man - angļu mūziķis, īstajā vārdā Rorijs Greiems.

1985. gadā Atina Onasis - grieķu kuģniecības magnāta Aristoteļa Onasis mazmeita un vienīgā mantiniece.

1982. gadā Ādams Lamberts - amerikāņu dziedātājs.

1981. gadā Džonijs Langs - amerikāņu mūziķis.

1970. gadā Hetere Greiema - amerikāņu aktrise.

1968. gadā Edvards Bērnss - amerikāņu aktieris.

1966. gadā Romario - brazīliešu futbolists.

1965. gadā Dominiks Hašeks - čehu hokejists.

1954. gadā Opra Vinfrija - amerikāņu TV zvaigzne, producente un izdevēja.

1952. gadā Tomijs Ramone - amerikāņu mūziķis un producents ("The Ramones") (miris 2014. gadā).

1947. gadā Linda Baka - amerikāņu bioloģe, Nobela prēmijas laureāte.

1945. gadā Toms Seleks - amerikāņu aktieris, "Zelta globusa" ieguvējs.

1939. gadā Džermeina Grīra - austrāliešu rakstniece.

1936. gadā Džeimss Džemersons - amerikāņu ģitārists (miris 1983.gadā).

1926. gadā Abduss Salams - pakistāniešu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1996.gadā).

1924. gadā Luidži Nono - itāliešu komponists (miris 1990.gadā).

1918. gadā Džons Forsaits - amerikāņu aktieris (2010.gadā).

1911. gadā Peters fon Sīmenss - vācu uzņēmējs (miris 1986.gadā).

1905. gadā Bārnets Ņūmens - amerikāņu gleznotājs (miris 1970.gadā).

1874. gadā Džons Rokfellers jaunākais - amerikāņu uzņēmējs un filantrops (miris 1960.gadā).

1866. gadā Romēns Rolāns - franču rakstnieks (miris 1944.gadā).

1860. gadā Antons Čehovs - krievu rakstnieks (miris 1904.gada).

1843. gadā Viljams Makinlijs - ASV 25.prezidents (miris 1901.gadā).

1749. gadā Kristians VII - Dānijas karalis (miris 1808.gadā).

1688. gadā Emanuels Svedenborgs - zviedru zinātnieks un filozofs (miris 1772.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā laikraksts "Diena" pasniedz simboliskos "zelta" kartupeļus un Ls 1000 katram "Dienas" Gada balvas kultūrā laureātam. Par būtiskāko sasniegumu kultūrā "Dienas" žūrija atzīst mākslas zinātnieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Eduarda Kļaviņa monogrāfiju "Džo. Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla". "Zelta" kartupeļus un Ls 1000 balvu saņem arī Alvis Hermanis un JRT par izrādi "Latviešu mīlestība", Santa Ratniece par kora skaņdarbu "Sālsezers", Oļģerts Kroders par izrādi "Idiots", Ģirts Muižnieks par izstādi "Salut", Miks Mitrēvics par izstādi "Kaut kur tepat", teātra trupa "umka.lv" par izrādi "Stāsts par Danielu Reju", Kārlis Lācis par simfonisko poēmu "Mirkļa izvēles vilinājums", Imants Ziedonis un Nora Ikstena par grāmatu "Nenoteiktā bija", Imants Lancmanis par gleznu ciklu "Kalēti" un Sergejs Jēgers par CD un koncertiem "Ave, Musica".

2004. gadā latviešu valodas speciālistu rīkotajā akcijā par 2003.gada vārdu atzīts vārds "zīmols", par nevārdu - nelokāmais Eiropas naudas apzīmējums "eiro".

2004. gadā Ārvalstu investoru padome Latvijā ārkārtas pilnsapulcē uz nākamo gadu par valdes priekšsēdētāju ievēl Baibu Rubess - uzņēmuma "Latvija Statoil" izpilddirektori.

2003. gadā VAS "Latvenergo" jaunieceltās padomes pirmajā sēdē par padomes priekšsēdētāju ievēl Vili Vītolu.

2002. gadā Ministru kabinets pieņem rīkojumu par PVAS "Latvijas eksportkredīts" likvidāciju, to uzdodot veikt Privatizācijas aģentūrai.

2002. gadā, izskatot apelācijas sūdzību, Augstākā tiesa nolemj ēku, kurā atrodas Valsts leļļu teātris, atstāt valsts īpašumā, bet dzīvojamo ēku nodot prasītājiem - desmit bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem.

2001. gadā iznāk Vidzemes Tūrisma asociācijas informatīvā biļetena "Vidzemes tūrisma ziņas" pirmais numurs.

2001. gadā PVAS "Latvijas kuģniecība" (LK) valsts pilnvarnieks Eižens Cepurnieks paziņo par atkāpšanos no amata sakarā ar sabiedrības par atklātību "Delna" vadītājas Ineses Voikas presei pausto informāciju par viņa izteikumiem saistībā ar kukuļdošanu LK privatizācijā.

2000. gadā notiek Jaunās partijas 3.kongress. Saskaņā ar tajā pieņemtajiem partijas statūtu grozījumiem par partijas priekšsēdētāju uz diviem gadiem tika ievēlēts līdzšinējais partijas vadītājs Raimonds Pauls.

1999. gadā iznāk pirmais "Vakara Avīzes Vakara Ziņas" numurs. Laikrakstu izdod akciju sabiedrība "Preses nams", to veido agrākā laikraksta "Vakara Ziņas" radošais kolektīvs. Avīzes "Vakara Ziņas" izdošana iepriekš tika pārtraukta parādu par drukāšanu dēļ.

1998. gadā Saeima noraida opozīcijas pieprasījumu atbrīvot no amata Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli. Saeima pieprasījumu noraida, atbalstot Pieprasījumu komisijas atzinumu, ka šis jautājums nav parlamenta kompetencē.

1997. gadā tiek izveidota Reliģisko kustību pētīšanas konsultatīvā padome. Tās galvenie darbības virzieni - konsultatīvais, sistematizējošais (potenciālo un nelegālo sektu apzināšana) un operatīvais (rīcības apspriešana īpašos gadījumos) darbs.1997. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis aicina Andri Šķēli vēlreiz veidot Ministru kabinetu.

1918. gadā turpinās Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes 2.sesija.

1748. gadā Rīgas mastu šķirotājs Dāniels Šteinhauers ir pirmais no latviešiem, kurš uzdrošinās ierasties rātes sēdē un pieprasīt, lai viņu uzņem namnieku kārtā. Rāte viņa lūgumu noraida un tad Šteinhauers par Rīgas rāti uzraksta sūdzību. Tikai pēc gada justīcijas kolēģija Šteinhaueram piešķīra Mazās ģildes namnieka tiesības.

1384. gadā Ordenis, kas faktiski pārņēmis savā kontrolē Žemaitiju, to izlēņo Jagaiļa konkurentam Vītautam ar piebildi, ka gadījumā, ja pēdējais miris, neatstājot mantiniekus, Žemaitija likumīgi nonāk ordeņa rokās.

Notikumi pasaulē

2006. gadā par Kuveitas emīru kļūst šeihs Sabahs al Ahmads al Džabers as Sabahs.

2005. gadā Šveicē mirst holokaustu pārdzīvojušais ebreju rakstnieks Efraims Kišons, kurš kļuva par vienu no Izraēlas slavenākajiem un visvairāk tulkotajiem rakstniekiem.

2002. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs "režīmus, kas sponsorē teroru", nodēvē par "ļaunuma asi", kuras sastāvā min Irāku, Irānu un Ziemeļkoreju.

2001. gadā autoražotājs "Chrysler" paziņo par plāniem trīs gadu laikā atlaist 26 000 darbinieku un samazināt vai apturēt ražošanu 13 rūpnīcās.

1996. gadā ugunsgrēkā jau otro reizi pastāvēšanas vēsturē tiek iznīcināts Venēcijas operas nams, kas liktenīgā kārtā nodēvēts par "La Fenice" jeb "Fēniksu".

1996. gadā Francijas prezidents Žaks Širaks paziņo par Francijas kodolizmēģinājumu galīgu izbeigšanu.

1980. gadā 87 gadu vecumā mirst amerikāņu komiķis, aktieris un dziedātājs Džimmijs Durante.

1978. gadā Zviedrija kļūst par pirmo valsti, kas aizliedz aerosola izsmidzinātājus to kaitīgās ietekmes dēļ uz ozona slāni.

1964. gadā ASV pirmizrādi piedzīvo Stenlija Kubrika filma "Dr. Strangelove or: How I Learned to Stop Worrying and Love the Bomb".

1962. gadā 87 gadu vecumā mirst Austrijā dzimušais vijolnieks Frics Kreizlers.

1959. gadā pirmizrādi piedzīvo "Walt Disney" multfilma "Dusošā skaistule" (jeb "Ērkšķrozīte").

1941. gadā 69 gadu vecumā mirst Grieķijas diktators Ioannis Metakss.

1933. gadā Vācijas prezidents Pauls fon Hindenburgs ieceļ Ādolfu Hitleru par Vācijas kancleru.

1916. gadā vācu cepelīni pirmo reizi Pirmajā pasaules karā bombardē Parīzi.

1891. gadā par Havaju karalieni kļūst Liliuokalani, kas ir pēdējais Havaju monarhs.

1886. gadā Karls Bencs patentē pirmo veiksmīgo ar benzīnu darbināmo automobili.

1861. gadā Kanzasa kļūst par ASV 34.štatu.

1856. gadā Lielbritānijas karaliene Viktorija ievieš militāro apbalvojumu "Viktorijas krustu".

1845. gadā Ņujorkas laikrakstā "New York Evening Mirror" tiek publicēta Edgara Alana Po poēma "Krauklis".

1814. gadā Francijas spēki Brjenas kaujā sakauj Krieviju un Prūsiju.

1676. gadā par Krievijas caru kļūst Fjodors III.

1595. gads – tiek uzskatīts, ka šajā dienā pirmizrādi piedzīvoja Viljama Šekspīra luga "Romeo un Džuljeta".