Ļauties fantāzijai. Divus "Lielos Kristapus" ieguvušās filmas "Ko zina Klusā Gerda" recenzija
foto: Publicitātes (Aira Koort)
Kino

Ļauties fantāzijai. Divus "Lielos Kristapus" ieguvušās filmas "Ko zina Klusā Gerda" recenzija

Uldis Landmanis

Žurnāls "Rīgas Viļņi"

Saņēmusi deviņas "Lielā Kristapa" nominācijas, režisora Jevgeņija Paškēviča filma "Ko zina Klusā Gerda" svētdien tika pie divām prestižajām pašmāju kinobalvas statuetēm.

Ļauties fantāzijai. Divus "Lielos Kristapus" ieguv...

"Ko zina Klusā Gerda" svētdien "Lielajā Kristapā" triumfēja divās nominācijās - par labāko mākslinieka darbu tika sumināts Jurģis Krāsons, bet Keita tika pie balvas kā labākā kostīmu māksliniece. Vēl arī operators Andrejs Rudzāts saņēma īpašo žūrijas atzinību "par oriģinālu gaismas un krāsu pielietojumu, radot jaunu, zaigojošu pasauli, kas skatītāju pārceļ netveramā vietā starp sapni un īstenību". Filma no 12. novembra lūkojama "Shortcut" platformā.

Vizuāli brīnišķīga, kinematogrāfiski izcila, krāšņa un niansēta – "Ko zina Klusā Gerda" ir filma, kurai ir jāļaujas. Jau no pirmajiem kadriem skaidrs, ka tā nebūs vienkārša – gaidāms īsts piedzīvojums, ko režisors Paškēvičs lolojis krietnu laiku, talkā aicinot sava aroda profesionāļus un radot īstu meistardarbu. Kā uzskata režisors, daudz kas no tā, ko neizpaužam vārdos vai darbos, manifestējas mūsu fantāzijās, un paradoksālā kārtā tieši tās ataino mūsu patieso iedabu spilgtāk par ikdienas gaitām. Fantāzijas duālā pasaule nav izprotama, tomēr tā nosaka vairāk, nekā spējam to iedomāties.

Uz vājprāta robežas

Filmas darbība norisinās mūsdienās, kādā muižā Latvijas laukos. Lai uzturētu muižu, tās īpašnieki izveidojuši pansiju, kurā valda pagājušā gadsimta 30. gadu noskaņa un nav atļauts izmantot mūsdienu komunikācijas līdzekļus – datorus, mobilos telefonus, internetu. Viss mūsdienīgās dzīves atribūti jāatstāj pie pansionāta ieejas, tostarp vēlme komunicēt ar citiem, jo viena no pansijas devīzēm ir: «Ja iespējams, ciet klusu!» Pansijas viesi ir spilgtu raksturu cilvēki no dažādām valstīm, kas ieradušies šai nomaļajā vietā, lai izbēgtu no XXI gadsimta informatīvā un tehnoloģiskā spiediena. Taču trīs nedēļu ilgais karstuma vilnis daudzus novedis līdz vājprāta robežai, situācija ir tik nāvīgi nopietna un vienlaikus juceklīga, ka kļūst par savu pretmetu – komēdiju.

Aktieru sastāvs vilties neliek

Spožu zvaigžņu filmā netrūkst – bez zināmiem pašmāju aktieriem (Gatis Gāga un Inese Pudža tika pie «Lielā Kristapa» nominācijām kategorijā «Labākais aktierdarbs otrā plāna lomā»), redzama arī igauņu jaunā talantīgā aktrise Kērta Tammjarve, lietuviete Severija Janušauskaite, kas gan bijusi nominēta Krievijas galvenajai kinobalvai «Nika», gan redzama visu laiku dārgākajā (un kritiķu slavētajā) vācu TV seriālā «Babylon Berlin». Pašmāju skatītājam bez latviešiem tas zināmākais tomēr būs krievu zvaigzne Leonīds Jarmoļņiks – nu jau 66 gadus vecais kino un teātra aktieris, TV raidījumu vadītājs un producents. Visus šo aktierus savā darbā iesaistījis Jevgeņijs Paškēvičs – 1948. gadā Daugavpilī dzimušais režisors, kas studējis Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtā, uzņēmis vairākus dokumentālus darbus, un «Ko zina Klusā Gerda» ir viņa tikai trešā pilnmetrāžas spēlfilma. Taču gatavojies tai viņš ir ļoti nopietni, un, atminoties Paškēviča iepriekšējo darbu - pirms astoņiem gadiem «Lielo Kristapu» ieguvušo savdabīgas estētikas vadīto fantāziju «Golfa straume zem ledus kalna» -, bija skaidrs, ka taps ne tikai Latvijas, bet Baltijas un pat Eiropas mērogam ievērojama filma.

Milzu uzslavas par filmu pelnījuši tie, kas paliek aiz kadra – ne tikai režisors, bet arī operators Andrejs Rudzāts, mākslinieks Jurģis Krāsons, kostīmu māksliniece Keita, komponists Kārlis Auzāns. Rudzāts un Krāsons ar savu tiešām pasaules līmeņa veikumu liek aizrauties elpai un baudīt filmu kā mākslas darbu. Paškēvičs, kas ir arī scenārija autors, sniedz viņiem lielisku materiālu, un tas tiek izmantots, radot vizuāli krāšņu brīnumu – tas izpaužas gan sirreālā ainā, kā japāņu samurajs traucas nogriezt ausi, gan kadros, kuros varam no apakšas redzēt biljarda bumbiņu ripošanu pa galdu, gan cilvēka staigāšanu pa ūdens virsmu. Un vēl, un vēl, un vēl… Galu galā šī filma nemaz nepakļaujas kaut kādiem loģikas rāmjiem – tā ir fantāziju un sapņu pasaule, gluži kā glezna, kurā katrs ierauga ko savu.

No neprāta līdz…

Lai gan filmas sižets ir izstāstāms diezgan vienkārši, katram tajā radīsies savas pārdomas un emocijas. Tomēr sajūsmu nenoliedzami rada un stāstu uz priekšu dzen gan muižas īpašnieka - mefistofeliskā vācu barona atveidotāja Jarmoļņika - hipnotiskā saspēle ar lietuvieti Leonardu Pobedonoscevu, kurš tēlo rakstnieku, kas atbraucis prātot par franču gleznotāja Tulūza-Lotreka dabu; gan Janušauskaites atveidotās varones aizraušanās ar Stefana Cveiga darbu «Divdesmit četras stundas kādas sievietes dzīvē»; gan Klusās Gerdas pieminēšana, jo tikai tā zina, kad tad beidzot beigsies šis neprātīgais karstums un ko īsti nesīs ilgi gaidītā veldze – atmošanos no neprāta, attīrīšanos vai traģēdiju.

«Ko zina Klusā Gerda»

Drāma, Latvija

Režisors Jevgeņijs Paškēvičs.

Lomās: Leonards Pobedonoscevs, Leonīds Jarmoļņiks, Severija Janušauskaite, Kērta Tammjarve, Inese Pudža, Gatis Gāga, Aigars Apinis, Gundars Āboliņš, Arvīds Dapšis.