Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Dzimšanas dienu atzīmē aktieris un uzņēmējs Ivars Auziņš. (Foto: LETA)

27. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
2020. gada 27. oktobrī 02:30 2020. gada 27. oktobrī 02:30
  Jauns.lv
Dzimšanas dienas dāvanas šodien pelnījuši aktieri Ilze Rūdolfa, Ivars Auziņš un pat amerikāņu slavenība Kelija Osborna. Bet vai ticat, ka pirms 14 gadiem tīrīja Brīvības pieminekļa pamatni, pirmo reizi izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju – tīrīšanu ar sausā ledus un saspiestā gaisa strūklu, kuras ātrums pielīdzināms virsskaņas ātrumam?

Jubilāri Latvijā

1969. gadā Ivars Auziņš - aktieris.

1964. gadā Juris Maklakovs - bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

1963. gadā Olafs Pulks - politiķis, partijas "Vienotība" valdes loceklis.

1959. gadā Ilze Rūdolfa - aktrise.

1946. gadā Tālivaldis Deksnis - ērģelnieks un mūzikas pedagogs (miris 2018. gadā).

1901. gadā Aleksandrs Čaks -  dzejnieks un rakstnieks (miris 1950. gadā).

1893. gadā Augusts Annuss - gleznotājs, viens no ievērojamākajiem latviešu gleznotājiem figurālistiem (miris 1984. gadā).

1867. gadā Kārlis Bētiņš - šahists (miris 1943. gadā).

1847. gadā Džordžs Ārmisteds - angļu izcelsmes rūpnieks, sabiedriskais darbinieks, no 1901. līdz 1912. gadam Rīgas pilsētas mērs. Viņa vadībā Rīga kļuva par modernu lielpilsētu, jo tika uzceltas 16 skolas, tagadējā Paula Stradiņa slimnīca, Rīgas pilsētas elektrostacija Andrejostā, ugunsdzēsēju depo, ierīkots ūdensvads, izveidota tramvaju satiksme. Ar viņa gādību ierīkoti vairāki parki un atvērts Rīgas Zooloģiskais dārzs (miris 1912.gadā).

Jubilāri pasaulē

1992. gadā Stefans el Šaarāvī - Itālijas futbolists, 2013. gada Konfederāciju kausa bronzas godalgas ieguvējs.

1984. gadā Kelija Osborna - televīzijas zvaigzne, britu mūziķa Ozija Osborna meita.

1984. gadā Danijels Subašičs - horvātu futbola vārtsargs, 2018. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1982. gadā Patriks Fjugits - amerikāņu aktieris.

1982. gadā Žans Pols Ndeki - kamerūniešu aizsargs, 2006. gada labākais Latvijas virslīgas futbolists.

1980. gadā Tanels Padars - igauņu dziedātājs.

1978. gadā Vanesa Meja - singapūriešu vijolniece un kalnu slēpotāja.

1972. gadā Marija Mutola - Mozambikas skrējēja.

1971. gadā Teodors Zagorakis - grieķu futbolists, 2004. gada Eiropas čempionu kapteinis, tagad politiķis, Eiropas Parlamenta deputāts.

1967. gadā Skots Veilands - amerikāņu dziedātājs ("Stone Temple Pilots" un "Velvet Revolver").

1958. gadā Simons Le Bons - angļu mūziķis ("Duran Duran").

1957. gadā Glens Hodls - angļu futbolists un treneris.

1952. gadā Roberto Benīni - itāliešu režisors un aktieris.

1951. gadā Kenets Daunings - britu ģitārists ("Judas Priest").

1950. gadā Jūliuss Šuplers - slovāku hokejists, tagad treneris, vadījis "Dinamo Rīga".

1946. gadā Ivans Reitmans - Čehoslovākijā dzimis kanādiešu režisors, producents un kinoaktieris.

1945. gadā Luišs Inasio Lula da Silva - bijušais Brazīlijas prezidents.

1944. gadā Nikolajs Karačencovs - krievu aktieris (miris 2018. gadā).

1939. gadā Džons Klīzs - angļu komiķis, aktieris, producents un scenāriju autors ("Monty Python").

1932. gadā Silvija Plāta - amerikāņu dzejniece (miris 1963.gadā).

1925. gadā Vorens Kristofers - bijušais ASV valsts sekretārs (miris 2011.gadā).

1923. gadā Rojs Lihtenšteins - amerikāņu mākslinieks (miris 1997.gadā).

1920. gadā K. R. Narajanans - desmitais Indijas prezidents (miris 2005.gadā).

1858. gadā Teodors Rūzvelts - divdesmit sestais ASV prezidents, Nobela miera prēmijas laureāts (miris 1919.gadā).

1844. gadā Klass Pontuss Arnoldsons - zviedru rakstnieks un pacifists, Nobela Miera prēmijas laureāts (miris 1916.gadā).

1811. gadā Isaks Zingers - amerikāņu izgudrotājs (miris 1875.gadā).

1782. gadā Nikolā Paganīni - itāliešu vijolnieks un komponists (miris 1840.gadā). 1728. gadā Džeimss Kuks - britu jūrasbraucējs, pētnieks un kartogrāfs (miris 1779.gadā).

1466. gadā Roterdamas Erasms - nīderlandiešu teologs (miris 1536.gadā).

Notikumi Latvijā

2008. gadā aizsaulē aizgājis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vīru kora "Gaudeamus" viens no diriģentiem, kamerkora "Salve" mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Verners Krēsliņš.

2006. gadā notiek Brīvības pieminekļa pamatnes tīrīšana, kurā pirmo reizi izmanto videi draudzīgu tehnoloģiju - pamatne tiek tīrīta ar sausā ledus un saspiestā gaisa strūklu, kuras ātrums pielīdzināms virsskaņas ātrumam.

2003. gadā Latvijas Pensionāru federācijas 5.kongresā par jauno federācijas priekšsēdētāju tiek ievēlēta Aina Verze.

2003. gadā uz Pleskavas šosejas, aptuveni 16.kilometrus no Rīgas, notiek maršruta autobusa "Ikarus" sadursme ar kravas mašīnu "Scania", kas ved aptuveni 30 tonnas smagu šķembu kravu. Avārijā cieš 35 cilvēki, no kuriem 18 tiek nogādāti slimnīcās. 1999. gadā "Bankas Baltija" lietā tiesājamais Aleksandrs Lavents kārtējo reizi piesaka noraidījumu tiesnesei Inārai Šteinertei, pamatojot, ka tiesnese slēpj Laventa patieso veselības stāvokli un nevēlas izlemt par drošības līdzekļa maiņu. Pieteikto noraidījumu atbalsta viena no tiesneses piesēdētājām, kā dēļ tiesnese tiek atstādināta no lietas izskatīšanas un tiesa tiek apturēta.

1998. gadā Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu nodaļa pieņem lēmumu saukt pie kriminālatbildības par noziegumiem pret cilvēci apsūdzēto Trofimu Jakušonoku. Viņš tika apsūdzēts noziegumu izdarīšanā pret Latvijas iedzīvotāju grupām, kuras komunistiskais režīms atzinis par sociāli bīstamām un režīmam naidīgām.

1998. gadā pie Armitstedu dzimtas nama Rīgā, Mārstaļu ielā 19, atklāj piemiņas plāksni angļu izcelsmes rīdziniekam Džordžam Armitstedam, kurš bija Rīgas mērs no 1901. līdz 1912.gadam. Atklāšanā piedalās Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš un Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Nikolass Džerolds.

1998. gadā tiek nodibināta Latvijas Sēklaudzētāju asociācija.

1994. gadā Saeima pieņem Latvijas Republikas valsts robežas likumu. Spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru Kabineta noteikumi Par Latvijas Republikas valsts robežu

1905. gadā tiek sasaukta Baltijas konstitucionālās partijas organizācijas sapulce. Partija apvieno galvenokārt Baltijas vāciešu pilsoniskos slāņus 17.oktobra manifesta principu realizācijai. Tās galvenie reprezentanti - Dr.R.Erhards, R.Bingers un citi.

1897. gadā Toboļskas guberņas teritorijā tiek izveidota latviešu zemnieku kolonija - Augšbebri, kurā līdz pat mūsdienām dzīvo latvieši. Pašlaik latviešu zemnieku izveidotajā apmetnē dzīvo 110 latvieši.

1817. gadā Aleksandrs I ar savu manifestu piešķir hernhūtiešiem Krievijas impērijā ticības brīvību, tiesības nodarboties ar amatniecību un tirdzniecību, neierakstoties ģildēs, atbrīvo tos no karaklausības, šķūtīm, galvasnaudas un citiem nodokļiem. Brāļu draudzes priekšnieki var lietot savu zīmogu un izdot pases. Hernhūtes bīskapa ordinētiem prezbiteriem ir atļauts noturēt dievkalpojumus, celt lūgšanas namus un ierīkot skolas. Baltijas ģenerālgubernators Pauluči, sadarbojoties ar Vidzemes konsistoriju, apgalvoja, ka manifests domāts tikai vācu brāļiem, nevis igauņiem un latviešiem, kas esot uzskatāmi par brāļu draudžu "saiešanu" apmeklētājiem, nevis locekļiem. Pauluči pavēl Vidzemes guberņas valdei, lai, publicējot manifesta vācu tulkojumu, tiktu iesprausta teksta klauzula - "par labu īsteniem locekļiem". Pēc policijas izziņas, Vidzemē vien ir 21 000 pastāvīgu saiešanas namu apmeklētāju, bet visā Baltijā - 144 draudzes ar 29 000 locekļu. Brāļu draudzes vadītājs Baltijā 1808.-1835.gadā ir prezbiteris Johans Evalds. Viņa rezidence ir Vaidavas muižnieku Albedilu dāvinātais īpašums Jaunveļķi Rubenes draudzē. 1817.gadā ir 9797 pilntiesīgi draudžu locekļi latvieši, 1828.gadā hernhūtiešu skaits Vidzemē ir ap 40 000.

899. gadā nomirst Anglijas karalis Alfrēds Lielais, kurš organizēja Vulfstona ekspedīciju uz Baltijas valstīm, kā arī Latviju. Pēc ekspedīcijas tika izdota pasaules hronika, kurā aprakstītas Latvijā dzīvojošās ciltis.

Notikumi pasaulē

2005. gadā pēc divu afrikāņu izcelsmes pusaudžu nāves mīklainos apstākļos Parīzes priekšpilsētās sākas vardarbīgi nemieri.

2002. gadā Brazīlijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvar Luišs Inasio Lula da Silva, kļūstot par pirmo ievēlēto kreiso prezidentu. Amatā viņš stājas ar 2003.gada 1.janvāri.

1999. gadā par rekordlielu summu - 1 267 500 ASV dolāriem - izsolē tiek pārdota kleita, kas bija mugurā Merilinai Monro, kad viņa dziedāja dzimšanas dienas apsveikuma dziesmu ASV prezidentam Džonam Kenedijam.

1998. gadā par Vācijas kancleru kļūst Gerhards Šrēders.

1995. gadā Milānas tiesa par korupciju piespriež cietumsodu diviem bijušajiem Itālijas premjerministriem Betīno Kraksi un Arnaldo Forlāni.

1991. gadā Turkmenistānas Augstākā padome apstiprina likumu, pasludinot valsts neatkarību no Padomju Savienības.

1990. gadā Kirgīzijas PSR Augstākā padome ievēl Askaru Akajevu par neatkarīgās valsts pirmo prezidentu.

1987. gadā Dienvidkorejas iedzīvotāji referendumā apstiprina izmaiņas konstitūcijā, ieskaitot tiešu prezidenta vēlēšanu ieviešanu.

1981. gadā padomju zemūdene U 137 uzskrien sēklī pie Zviedrijas austrumu piekrastes.

1980. gadā notiek pirmā interneta avārija, ASV Aizsardzības departamenta interneta prototipā "Arpanetā" nonākot datorvīrusam.

1979. gadā Sentvinsenta un Grenadīnas iegūst neatkarību no Lielbritānijas.

1978. gadā Nobela Miera prēmijas tiek piešķirtas Izraēlas premjeram Menahemam Beginam un Ēģiptes prezidentam Anvaram Sadatam.

1971. gadā Kongo valdība paziņo par valsts nosaukuma maiņu un kļūst par Zairas Republiku.

1962. gadā ASV Gaisa spēku majors Rūdolfs Andersons kļūst par vienīgo tiešo Kubas raķešu krīzes upuri, kad virs Kubas ar padomju piegādātu raķeti tiek notriekta viņa vadītā izlūkošanas lidmašīna U-2.

1961. gadā Mongolija un Mauritānija tiek uzņemtas ANO.

1958. gadā valsts apvērsumā bez asinsizliešanas tiek gāzts Pakistānas pirmais prezidents Iskanders Mirza. Pie varas nāk ģenerālis Ajubs Hans, kurš īstenoja Mirzas pirms 20 dienām izsludināto karastāvokli valstī.

1954. gadā šķiras amerikāņu kino leģenda Merilina Monro un beisbola superzvaigzne Džo di Madžo, kuru bija saniknojusi slavenā aina filmā "The Seven-Year Itch", kurā gaisa pūsma paceļ Monro kleitu. Di Madžo šo ainu uzskatīja par ekshibicionistisku. 1936. gadā Anglijas karaļa Edvarda VIII mīļākā Volisa Simpsona iesniedz prasību tiesā par laulības šķiršanu. Pēc šķiršanās viņa guva iespēju salaulāties ar Anglijas karali, kas izraisīja konstitucionālu krīzi Lielbritānijā, un galu galā Edvards VIII atkāpās no troņa, lai varētu salaulāties ar savu izredzēto.

1924. gadā Padomju Savienībā tiek izveidota Uzbekistānas Padomju Sociālistiskā Republika.

1922. gadā aizvien pieaugoša Benito Musolīni fašistu kustības spiediena dēļ atkāpjas Itālijas valdība.

1918. gadā Vācijas ķeizars Vilhelms II pieņem ģenerāļa Ēriha Ludendorfa atkāpšanos pēc viņa neveiksmīgās ofensīvas rietumu frontē.

1904. gadā Ņujorkā tiek atklāta pirmā metro līnija.

1901. gadā Parīzē noziedznieki aplaupa veikalu un aizbēg automašīnā, kas ir pirmā zināmā laupīšana, kurā bēgšanai izmantota automašīna.

1870. gadā pie Mecas Prūsijas spēkiem padodas franču maršals Fransuā Ašils Bazēns līdz ar 140 000 franču karavīru, kas bija viena no lielākajām Francijas spēku sakāvēm Franču-prūšu karā.

1806. gadā Francijas armija ieņem Berlīni.

1795. gadā ASV un Spānija noslēdz Madrides līgumu, kas nosaka robežas starp Spānijas kolonijām un ASV.

1553. gadā Ženēvā uz sārta par ķecerību tiek sadedzināts teologs un zinātnieks Migels Servets.

1275. gadā tiek dibināta Amsterdamas pilsēta.

939. gadā par Anglijas karali kļūst Edmunds I.

Citi šobrīd lasa

Uzticīgi kalpots kronim. Šodien pēdējā gaitā izvada princi Filipu 13
Stājies spēkā valstu saraksts, no kurām atgriežoties Latvijā ir jāievēro pašizolācija
FOTO: Priecājoties par saulaino laiku, rīdzinieki laižas kopīgā dejā pie Mākslas muzeja 4
Pievienot komentāru

Больно смотреть: Елизавету II не узнать на похоронах своего мужа

Принц Уильям и принц Гарри воссоединились на похоронах принца Филиппа. Как прошла встреча братьев?