13. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1968. gadā Ivo Krūskops - sitaminstrumentu mūziķis.

1940. gadā Jānis Kvēps - hokeja ārsts (miris 2020. gadā).

1936. gadā Māra Svīre - prozaiķe un dramaturģe, Jāņa Streiča filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" scenārija autore.

1935. gadā Aija Melluma - profesore, ainavu eksperte.

1911. gadā Kārlis Šteins - astronoms, asteroīdu un komētu pētnieks (miris 1983. gadā).

1876. gadā Ivande Kaija - rakstniece un sieviešu tiesību kustības aktīviste (mirusi 1942. gadā).

1871. gadā Jānis Poruks - rakstnieks un dzejnieks (miris 1911. gadā).

Jubilāri pasaulē

1982. gadā Ians Torps - austrāliešu peldētājs, pieckārtējs olimpiskais un vienpadsmitkārtējs pasaules čempions.

1981. gadā Kele Okereke - britu ģitārists un dziedātājs ("Bloc Party").

1980. gadā Ašanti - amerikāņu mūziķe.

1979. gadā Vess Brauns - angļu futbolists.

1978. gadā Žermēns O'Nīls - amerikāņu basketbolists, seškārtēns NBA "Visu zvaigžņu spēles" dalībnieks.

1977. gadā Pols Pīrss - amerikāņu basketbolists, NBA čempions, desmitkārtējs NBA "Visu zvaigžņu spēles" dalībnieks.

1972. gadā Sammera Sendersa - amerikāņu peldētāja.

1971. gadā Pirs Dims - albāņu svarcēlājs.

1971. gadā Saša Barons Koens - britu komiķis.

1969. gadā Nensija Kerigana - amerikāņu daiļslidotāja, divu olimpisko medaļu un divu pasaules čempionāta godalgu īpašniece.

1967. gadā Keita Volša - amerikāņu aktrise un uzņēmēja.

1967. gadā Havjers Sotomajors - kubiešu vieglatlēts, olimpiskais un divkārtējs pasaules čempions augstlēkšanā, pasaules rekorda īpašnieks.

1965. gadā Johans Musēvs - beļģu riteņbraucējs, 1996. gada pasaules čempions.

1962. gadā Kellija Prestone Travolta - amerikāņu aktrise.

1961. gadā Doks Riverss - amerikāņu basketbolists un treneris.

1960. gadā Džoijs Belladonna - amerikāņu dziedātājs ("Anthrax").

1956. gadā Kriss Kārters - amerikāņu filmu un TV seriālu producents, režisors un scenāriju autors ("X faili").

1954. gadā Mordehajs Vanunu - Izraēlas kodoltehniķis, valsts kodolnoslēpumu izpaudējs.

1948. gadā Nusrats Fatehs Ali Hans - pakistāniešu mūziķis (miris 1997.gadā).

1947. gadā Semmijs Heigers - amerikāņu dziedātājs ("Van Halen").

1941. gadā Roberts Hanters - kanādiešu žurnālists, "Greenpeace" līdzdibinātājs un pirmais prezidents (miris 2005. gadā).

1941. gadā Pols Saimons - amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors.

1934. gadā Nana Muskuri - grieķu dziedātāja.

1934. gadā Savēlijs Kramarovs - krievu un amerikāņu aktieris (miris 1995. gadā).

1933. gadā Marks Zaharovs - krievu režisors un scenāriju autors (miris 2019. gadā).

1925. gadā Mārgareta Tečere - bijusī Lielbritānijas premjerministre (mirusi 2013.gadā).

1921. gadā Īvs Montāns - franču aktieris un dziedātājs (miris 1991.gadā).

1909. gadā Ārts Teitums - amerikāņu džeza pianists (miris 1956.gadā).

1887. gadā Jozefs Tiso - slovāku politiķis, Slovākijas Republikas (1939-1945) vadītājs (miris 1947.gadā).

1880. gadā Saša Čornijs - krievu dzejnieks (miris 1932.gadā).

1862. gadā Mērija Kingslija - angļu rakstniece un ceļotāja (mirusi 1900.gadā).

1566. gadā Ričards Boils - īru politiķis (miris 1643.gadā).

1474. gadā Marioto Albertinelli - itāliešu gleznotājs (miris 1515.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Dagdā un Alūksnē uzsnieg pirmais 2007./2008. gada ziemas sniegs.

2006. gadā ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP) Maskavā ar Krievijas ekonomikas attīstības un tirdzniecības ministru Germanu Grefu paraksta vienošanos par abu valstu ekonomisko sadarbību. Līgums parakstīts, abām valstīm paužot vēlēšanos sekmēt ekonomisko attiecību attīstību un stiprināšanu uz vienlīdzības un savstarpēja izdevīguma pamata.

2004. gadā Latvijā oficiālā divu vizītē ierodas Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili ar kundzi Sandru Elizabeti Rēlofu. Gruzijas prezidents tiekas ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Ministru prezidentu Induli Emsi (ZZS) un citām Latvijas amatpersonām.

2002. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 4.gadskārtējā Baltijas attīstības konferencē Kopenhāgenā norāda, ka Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanās atstās lielu iespaidu uz Baltijas jūras reģiona attīstību. Valsts prezidente atzīst, ka ES paplašināšanās būs pēdējais solis Otrā pasaules kara seku likvidēšanā.

2000. gadā nomirst Latvijas Nacionālās operas solists bass Nikolajs Goršeņins.

1999. gadā Latvijas vēstnieks Eiropas Savienībā (ES) Andris Piebalgs saņem Eiropas Komisijas progresa ziņojumu par ES kandidātvalstīm, tostarp Latviju. Tajā norādīts, ka Latvija ir izpildījusi ekonomiskos kritērijus un tajā funkcionē tirgus mehānisms, kā arī tas, ka šī valsts ir uzaicināma uz iestāšanās sarunām bez jebkādiem nosacījumiem.

1998. gadā Latvijas Centrālā depozitārija padome apstiprina "Vērtspapīru aizdošanas un aizņemšanās programmu", kas nosaka vērtspapīru aizņemšanās un aizdošanas pamatprincipus.

1988. gadā Latvijas PSR Prokuratūra sāk izmeklēšanu par Latvijas armijas virsnieku nogalināšanu Litenē 1941.gadā.

1985. gadā tiek atklāts memoriāls Uzvaras parkā.

1944. gadā Rīgu ieņem Sarkanā armija un Vācijas armija atkāpjas uz Kurzemes pusi.

1917. gadā Pēterpilī tiek dibināta Latviešu Nacionālā pagaidu padome, kas ir viena no pirmajām organizācijām, kurai bija nozīmīga loma Latvijas neatkarības tapšanā. Dibinātajai organizācijai bija tiesības uzstāties visas latviešu tautas vārdā, un tā ietvēra sevī visas latviešu sabiedriskās organizācijas un politiskās partijas, izņemot sociāldemokrātus. Šajā organizācijā darbojās Kārlis Ulmanis, Jānis Čakste, Zigfrīds Anna Meirovics un citas Latvijas vēsturē zināmas personas.

1728. gadā Krievijas cars Pēteris II apstiprina Rīgas pilsētas privilēģijas, tomēr neatjauno Rīgas privilēģijas tiesāt muižniekus par pilsētā izdarītiem noziegumiem burggrāfa tiesā (burggrāfs - viens no Rīgas birģermeistariem), kā arī tiesības neizdot zemniekus bēgļus pēc divu gadu noilguma.

1424. gadā Rīgas arhibīskapa amatā nāk Rīgas domkungs Hennings Šarpenbergs. Viņš turpina cīņu par sava amata atbrīvošanu no ordeņa pakļautības.

Notikumi pasaulē

2004. gadā izmeklētāji uzsāk zinātniski ekshumēt Hatras "slepkavošanas laukus" Irākas ziemeļos, atrodot simtiem cilvēku mirstīgās atliekas, cerībā tās izmantot, lai izvirzītu pret gāzto prezidentu Sadamu Huseinu apsūdzības noziegumos pret cilvēci.

1997. gadā Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs tiekas ar "Sinn Fein" līderi Geriju Adamsu. Tā bija pirmā britu premjera tikšanās ar Ziemeļīrijas republikāņu līderi vairāk nekā 70 gadu laikā.

1988. gadā Turīnas līķauts, kuru daudzi kristieši uzskatīja par Jēzus Kristus līķautu, pēc zinātniskām pārbaudēm izrādās lietots viduslaikos.

1977. gadā četri palestīnieši virs Vidusjūras nolaupa "Lufthansa" lidmašīnu un liek tai doties uz Mogadīšu Somālijā. Naktī uz 18.oktobri lidmašīnu ieņem Vācijas specvienība.

1976. gadā Santakrusā nogāžas Bolīvijas kravas lidmašīna "Boeing 707", uz zemes nogalinot gandrīz simts cilvēkus, no kuriem vairākums ir bērni.

1972. gadā padomju lidmašīnai "Il-62" nogāžoties netālu no Maskavas lidostas, iet bojā visi 176 cilvēki, kas tajā atradās. Tolaik tas bija traģiskākais negadījums civilās aviācijas vēsturē.

1946. gadā Francija apstiprina Ceturtās Republikas konstitūciju.

1943. gadā Otrajā pasaules karā jaunā Itālijas valdība pasludina karu pret savu bijušo sabiedroto nacistisko Vāciju.

1928. gadā padomju līderis Josifs Staļins izsūta trimdā uz Kazahstānu boļševiku revolūcijas līderi un vienu no padomju valsts arhitektiem Ļevu Trocki.

1923. gadā Turcijas Lielā nacionālā padome pasludina Ankaru par valsts galvaspilsētu.

1918. gadā Osmaņu impērija pārtrauc dalību Pirmajā pasaules karā.

1845. gadā vairākums Teksasas Republikas vēlētāju apstiprina konstitūcijas projektu, kas ļauj Teksasai kļūt par ASV štatu.

1792. gadā Vašingtonā tiek likts pamatakmens ASV "Administrācijas savrupmājai", kas vēlāk tiek pārdēvēta par Balto namu.

1775. gadā tiek dibināti ASV Jūras spēki.

1773. gadā franču astronoms Šarls Mesjē atklāj Virpuļa galaktiku.

1492. gadā Kristofers Kolumbs sasniedz Bahamas.

1307. gadā karaļa Filipa IV aģenti visā Francijā vienlaikus arestē simtiem templiešu bruņinieku, lai spīdzināšanas ceļā no viņiem vēlāk panāktu atzīšanos "ķecerībā".