Slavenā latviešu režisora nāves mīkla - kāpēc Kublinska pīšļi joprojām glabājas teātrī

Lai arī Mihaila Kublinska mūža noslēgums tiek datēts ar 2020. gadu, patiesībā gadskaitlis īsti nav zināms, nemaz nerunājot par precīzu aiziešanas datumu. Režisora nāves fakts nāca gaismā vien brīdī, kad policistiem pēc kaimiņu izsaukuma nācās uzlauzt dzīvokļa durvis. Tiek lēsts, ka mūža miegā viņš varētu būt aizmidzis pat… decembrī. Marta beigās, kad tika uzietas režisora mirstīgās atliekas, viņa kaimiņi žurnālam "Kas Jauns" atklāja, ka pēdējā laikā mākslinieka dzīvoklī novērojuši visai savādus notikumus.

Mistika režisora dzīvoklī

Kublinska ikdiena ritēja Rīgas centrā – paša dzīvoklī. Kā liecina Zemesgrāmatas dati, dzīvokli 87 kvadrātmetru platībā viņš iegādājies 2001. gadā par gandrīz 50 000 latu. Kaimiņi stāstīja, ka mākslinieks bijis patīkams kungs – reti inteliģents, pieklājīgs, un nevienam nav bijis noslēpums, ka dienas viņš vadījis ļoti pieticīgi, kā jau lielākā daļa pensionāru Latvijā. Tikai tad, kad Kublinska dzīvoklī plīsusi ūdens caurule, nopludināti kaimiņi un izsaukta namu pārvalde, atklājies, ka režisors jau labu laiku kā nav starp dzīvajiem.

Kaimiņi bija pārliecināti, ka Kublinska mājoklī noticis kas nelāgs. Pārspriežot, ka vīrieša dzīvība varētu būt izdzisusi pirms diviem vai pat trim mēnešiem, kāda mājas iedzīvotāja bija no tiesas pārsteigta, būdama pārliecināta, ka tikai pirms nedēļas vai divām režisora dzīvokļa logā skaidri redzējusi gaismu. „Un neviens man neiestāstīs, ka esmu ko sajaukusi. Dzīvoju šeit gandrīz desmit gadus, labi zinu visus logus, tonakt izgāju ārā uzsmēķēt, stāvēju, skatījos uz māju, redzēju gaismu Kublinska virtuvē – ne atspulgu no citas mājas, ne televizora gaismu (tas viņam visu laiku bija darbojies, taču telpā mājas otrā pusē!), bet viņa virtuves spuldzīti degam. Jo vēl nodomāju – re, gaisma, tad jau sveiks un vesels…” atceras sieviete.

Uzzinot, ka Kublinska jau pāris mēnešu nav starp dzīvajiem, kaimiņi saprata, ka pastāv vēl šādas tādas dīvainības. Iemītnieki, kas dzīvo tieši zem režisora, teicās vēl nesen dzirdējuši smagus soļus un trokšņus virs galvas, it kā kāds brauktu ar trenažieri, it kā lēktu, kristu… Kaimiņiene, kurai nācās būt klāt durvju atvēršanas brīdī, tā nejauši ieraugot apstākļus, zināja teikt, ka aizgājēja ķermenis bijis piesegts ar drānu. Pārspriests tika arī tas, ka nelaiķa virtuvē uz galda atradies svaigs piens, kam realizācijas termiņš beidzies dienā, kad uzlauztas durvis.

Tomēr mājas iedzīvotāji mistikā neieslīga, bet tam, kā tas viss varēja notikt aiz slēgtām durvīm, pretī liek loģisku izskaidrojumu. Vietējie pamanījuši, ka pēdējos gados režisoru regulāri apciemojis kāds vīrietis ap gadiem 50, par kuru pats dzīvokļa saimnieks izteicies kā par „remontnieku”. Remontējis gan neko neesot. Reizēm atnesis no veikala iepirkumus, periodiski padzīvojis ilgāk, viņam noteikti bijusi arī dzīvokļa atslēga. „Ne jau mums ko citu analizēt, taču, ja tiešām šis cilvēks te pēdējos mēnešus nācis, ir notikusi apzināta nāves fakta slēpšana,” noraizējušies bija kaimiņi.

Marta beigās par Kublinska nāvi tika ierosināta krimināllieta. Valsts policijā žurnālu "Kas Jauns" informēja, ka notikušā apstākļi sāktajā kriminālprocesā joprojām tiek skaidroti.

Kam paliks dzīvoklis?

Ir pagājuši gandrīz četri mēneši, bet Kublinska dzīvoklis Barona ielā joprojām ir aizzīmogots. Pēc kaimiņu nostāstiem noprotams, ka izmeklēšana par to, kas pēc režisora nāves noticis viņa dzīvoklī un vai tas, piemēram, nav apzagts, nav notikusi, jo neviens no mājiniekiem no varas pārstāvju puses nav iztaujāts. Problemātiski ko noskaidrot un panākt ir tāpēc, ka režisors savu privāto dzīvi vadījis vientulībā – viņam nav bērnu un piederīgo. Tiesa, bērni – dēls un meita –, kā arī atraitne ir režisora brālim, komponistam Aleksandram Kublinskim, kurš aizsaulē tika aizsaukts divus gadus pirms Mihaila. Lai arī brāļi savstarpēji nekontaktējās – Mihails pat neapmeklēja Aleksandra bēres –, režisora atstātais mantojums juridiski brāļa ģimenei varētu būt pieejams.

Vismaz pagaidām Zemesgrāmatā dzīvoklis arvien ir Mihaila īpašums, bez jebkādām piebildēm par iespējamo īpašnieku pēc viņa nāves. Vai tas tā arī ir, būs skaidrs tikai pēc laika, kas atvēlēts mantojuma sakārtošanai. Pieteikties mantojumam var piecu gadu laikā, ja tas nenotiks, dzīvoklis nonāks valsts īpašumā.

Teātris atvadīsies ar izrādi augustā

Kas notiks ar režisora iedzīvi, tostarp, iespējams, kultūrvēsturiskām vērtībām (Mihails saņēmis arī Triju Zvaigžņu ordeni), pāragri minēt. Kā "Kas Jauns" jau rakstīja, par režisora pēdējo šīs saules ceļu gādā viņa darbavieta – Latvijas Nacionālais teātris. Teātra pārstāvji arī bija tie, kam nācās morgā atpazīt un apstiprināt, ka mirušais tik tiešām ir Kublinskis. Neraugoties uz to, ka mūsu valstī katram aizgājējam pienākas apbedīšanas pabalsts divu pensiju apmērā, tuvinieku neesamības dēļ to pieprasīt un saņemt bijis neiespējami, tāpēc teātris režisoru aprīļa sākumā kremēja par saviem līdzekļiem.Teātra direktors Jānis Vimba sarunā ar "Kas Jauns" apstiprina, ka urna ar režisora pīšļiem joprojām glabājas teātrī. „Esam darījuši, kas juridiski bijis mūsu spēkos, un apsolījuši sabiedrībai, ka, kolīdz būs iespējams, ar cieņu režisora mirstīgās atliekas arī apbedīsim. Saka, ka lielākais vīrusa noķeršanas risks ir tieši bērēs, tāpēc joprojām nogaidām. Ar Teātra muzeja vadītāju Jāni Siliņu esam vienojušies, ka septembrī vai oktobrī – kolīdz drīkstēs – pulcēsimies lielākā lokā uz atvadu ceremoniju,” skaidro Nacionālā teātra direktors. Viņš piebilst, ka kolektīvs kā savu iekšējo atvadīšanos no režisora pieņēmuši Kublinska režisētās Renē Heinersdorfa populārās komēdijas Tik mīla vien izspēlēšanu Mežaparka Zaļā teātra estrādē 23. augustā. Biļešu tirdzniecība uz komēdiju, kas jau 12 gadus piesaista skatītājus, tāpat kā citiem teātra projektiem, jau sākusies.

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!