Slavenības
2020. gada 2. jūlijs, 03:33

2. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

2. jūlijs pasaules vēsturē iegājis ar to, ka 1900. gadā Grāfs Ferdinands fon Cepelīns Vācijā liek pacelties gaisā savam pirmajam lidaparātam, kas vēlāk ieguva nosaukumu cepelīns, bet 1947. gadā netālu no Rozvelas ASV Ņūmeksikas štatā nogāžas objekts, par kura izcelsmi pasaulē izplatās daudz baumu, priekšplānā izvirzot avarējuša ārpuszemes civilizācijas lidaparāta versiju.

Jubilāri Latvijā

1809. gadā Dāvis Balodis - tiek uzskatīts par pirmo latvieti, kurš kļuvis par pareizticīgo priesteri.

1892. gadā Alfrēds Alslēbens - vieglatlēts.

1928. gadā Viktors Kalnbērzs - ķirurgs un politiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, bijis Saeimas un Rīgas domes deputāts.

1942. gadā Ivars Strautiņš - uzņēmējs, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents.

1961. gadā Guntis Berelis - rakstnieks, literatūrkritiķis.

1925. gadā Patriss Lumumba - Kongo Demokrātiskās Republikas neatkarības cīnītājs un pirmais premjerministrs pēc Kongo Demokrātiskās republikas neatkarības iegūšanas no Beļģijas (nogalināts 1961. gadā).

1946. gadā Rons Silvers - amerikāņu aktieris, producents, režisors un radio personība (miris 2009. gadā).

1947. gadā Lerijs Deivids - amerikāņu komiķis, aktieris, režisors un televīzijas producents, "Emmy" balvas ieguvējs.

1953. gadā Marks Hārts - britu mūziķis ("Crowded House").

1954. gadā Pīts Brikete - angļu mūziķis ("Boomtown Rats").

1956. gadā Džerija Hola - amerikāņu aktrise un modele.

1961. gadā Sami Naseri - Francijas aktieris ("Taxi").

1976. gadā Pāvels Derevjanko - krievu aktieris.

1979. gadā Džo Torntons - kanādiešu/amerikāņu hokejists, sešreiz piedalījies NHL "Visu zvaigžņu spēlē", 2010. gada olimpiskais čempions.

1982. gadā Jolka, īstajā vārdā Jeļizaveta Ivanciva - ukraiņu un krievu dziedātāja un aktrise.

1985. gadā Ešlija Tisdeila - amerikāņu aktrise un dziedātāja.

1986. gadā Lindseja Lohana - amerikāņu aktrise un mūziķe.

Lindsejai Lohanai beidzot krūšturis, kas nekrīt nost!

gallery icon
13

1990. gadā Denijs Rouzs - angļu futbolists.

1990. gadā Margota Robija - austrāliešu aktrise.

Aktrise Margota Robija

Aktrise Margota Robija.

gallery icon
50

Notikumi Latvijā

1289. gadā Rīgas parādu grāmatā minēts pirmais vēsturiski zināmais mediķis Rīgā, kura vārds bijis Bruno.

1570. gadā ibināta viena no vecākajām Rīgas aptiekām - Buša aptieka. Tās pirmais īpašnieks bijis kāds mediķis K. Egersts.

1745. gadā Rīgā ierodas plaši zināmais vācu koktēlnieks, mākslas galdnieks Karls Gotlobs Apelbaums, kurš darinājis ērģeles Sv.Jāņa baznīcai un Vecajai Sv.Ģertrūdes baznīcai.

1934. gadā tiek atvesti pirmie ieslodzītie uz Liepājas koncentrācijas nometni, kas bija koncentrācijas nometnes tipa ieslodzījuma vieta Liepājas kara ostas teritorijā laikā no 1934.gada maija līdz 1935.gada martam, kurā pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma tika preventīvā kārtā ieslodzīti režīma esošie un potenciālie politiskie pretinieki.

1938. gadā līdz galam tiek atrisināts robežjautājums ar Poliju, kura pretendēja uz Bornu, Demenes, Kalkūnu, Skrundalienas un Borovkas pagastiem.

1941. gadā Latvija ar Rīgu kā centru tiek iekļauta īpašā vācu okupācijas pārvaldes veidojumā - Ostlandes reihskomisariātā.

1944. gadā Gestapo arestē Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētāja vietnieku Brūno Kalniņu.

2003. gadā Vides aizsardzības klubs (VAK) vēršas Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā par biroju ēkas "Saules akmens" būvniecību.

Notikumi pasaulē

1494. gadā Spānija ratificē Tordesiljasas līgumu, kas nosaka Spānijas un Portugāles ietekmes zonas pasaulē.

1566. gadā mirst franču aptiekārs un gaišreģis Nostradams, īstajā vārdā Mišels de Notrdams (dzimis 1503. gadā).

1698. gadā angļu inženieris Tomass Severijs patentē savu pirmo tvaika dzinēju.

1777. gadā Vermonta kļūst par pirmo Amerikas Savienoto Valstu štatu, kas atceļ verdzību.

1839. gadā netālu no Kubas krastiem 53 melnādaini vergi sadumpojas un pārņem savā kontrolē kuģi "Amistad", ar kuru viņi tika vesti verdzībā uz Amerikas kontinentu.

1853. gadā Krievijas armija iebrūk Turcijā, aizsākot Krimas karu.

1881. gadā atentātā tiek nāvējoši ievainots ASV prezidents Džeimss Gārfīlds, kurš mirst 19.septembrī.

1900. gadā Grāfs Ferdinands fon Cepelīns Vācijā liek pacelties gaisā savam pirmajam lidaparātam, kas vēlāk ieguva nosaukumu cepelīns.

1937. gadā virs klusā okeāna pazūd lidaparāts ar amerikāņu aviatori Amēliju Ērhārtu un viņas otro pilotu Fredu Nūnanu, kas mēģināja aplidot pasauli.

1940. gadā otrajā pasaules karā nacistiskās Vācijas zemūdene torpedē laineri "Arandora Star", ar kuru uz Kanādu tika transportēti Vācijas un Itālijas karagūstekņi, nogalinot 750 karagūstekņus un kuģa apkalpi.

1947. gadā Netālu no Rozvelas ASV Ņūmeksikas štatā nogāžas objekts, par kura izcelsmi pasaulē izplatās daudz baumu, priekšplānā izvirzot avarējuša ārpuszemes civilizācijas lidaparāta versiju. ASV gaisa spēki apgalvo, ka objekts ir nokritis meteorologu balons.

1961. gadā mirst amerikāņu rakstnieks Ernests Hemingvejs, kurš iegājis literatūras vēsturē ar tādiem darbiem kā "Ardievas ieročiem" un "Kam skanēs zvans".

1976. gadā Ziemeļvjetnama un Dienvidvjetnama pēc Vjetnamas kara atkal tiek apvienotas vienā valstī ar galvaspilsētu Hanoju. Vjetnama bija sadalīta kopš 1954.gada.

1990. gadā 1496 musulmaņu svētceļnieki līdz nāvei tiek sabradāti kādā tunelī ikgadējā svētceļojumā uz Meku.

2001. gadā pēc septiņas stundas garas operācijas Luisvilas universitātē ķirurgi Lemens Grejs un Roberts Daulings pacientam implantē pirmo pašpietiekamo mehānisko sirdi.

2002. gadā miljonārs Stīvs Fosets kļūst par pirmo cilvēku pasaulē, kam izdevies bez apstāšanās aplidot zemeslodi gaisa balonā. Viņš nolidoja gandrīz 31 400 kilometrus.

2005. gadā dziedātāji Pols Makartnijs un "U2" līderis Bono cīņai pret nabadzību Londonas Haidparkā sarīko koncertu "Live 8", kas ir visā pasaulē notiekošas desmit koncertu sērijas centrā. Šis pasākums kļūst par visu laiku lielāko mūzikas sarīkojumu.