Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Simpātiskā gaišmate Maija Silova un kolorītais restorānu īpašnieks Čiro Orsini. (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

Jandāliņi pirms desmit gadiem - Maijai Silovai kolorīts itāļu draugs, bet Gacho dabū zilu aci

Slavenības
2020. gada 22. jūnijā 05:51 2020. gada 22. jūnijā 05:51
  Juris Vaidakovs | Žurnāls "Kas Jauns"
Atskatoties uz to, kā Latvija pārdzīvoja globālo finanšu krīzi pirms desmit gadiem, skaidrs – garlaicīgi tad nebija.

2010. gada nogalē Latvijā joprojām bija jūtamas krīzes sekas – kāds negribēja atdot parādus, kāds nevēlējās maksāt par koncertiem, kāds no parādu gūsta glābās pie dzīvesbiedra. Bet pa vidu tam visam – gan boksa cīņas, gan jaunu restorānu atklāšanas, gan mūziķu panākumi, gan nesmukumi TV šovos. To visu vēstures apskatā lūkojis žurnāls "Kas Jauns"!

Gacho dabū zilu aci

Iepriekšējā krīze iegājusi vēsturē arī ar to, ka hiphopa mūziķis Gacho jeb Gatis Irbe aizvadīja savu pirmo profesionālo cīņu boksā!

2010. gada novembris - Gacho iet ringā "Arēnā Rīga". (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

Mūziķim pretī stājās Latvijas junioru izlases pārstāvis, divkārtējais Latvijas čempions vieglajā svarā, 17 gadu vecais Genādijs Merkulovs. Trīs raundu sīvā cīņā pēc punktiem uzvaru guva Gacho, un viņa pretinieks ringu atstāja asarām acīs.

Lai arī Gacho uzvarēja, viņa seju un ķermeni „rotāja” vairāki iespaidīgi zilumi. „Nē, sāpes nejutu,” pēc kaujas žurnālam "Kas Jauns" teica Gacho, kam pat sapņos nebija rādījies, ka viņš kādreiz piedalīsies profesionālā boksa mačā. (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

Reiniks cīnās par Lietuvas labākās dziesmas titulu

Iekarojot Latviju ar dziesmu "Es skrienu", Lauris Reiniks pirms desmit gadiem nolēma kļūt arī par Lietuvas šovbiznesa zvaigzni – 2010. gada nogalē mūziķis viesojās Viļņā, lai piedalītos konkursā "Lietuvos Daina", kurā tiek noteikta Lietuvas gada labākā dziesma.

Uz Viļņu Reiniks devās pēc pašu lietuviešu uzaicinājuma, jo, kā izrādās, dziesma "Aš begu" kaimiņzemē guva milzīgus panākumus. Šovs "Lietuvos Daina", ko pārraidīja viena no lielākajām Lietuvas televīzijām – LNK, bija līdzīgs Latvijā notiekošajai "Muzikālajai bankai". Lauris iekļuva dziesmu aptaujas finālā, kas notika pēc pāris mēnešiem. Un, protams, latvietis uzvarēja – viņa dziesma tika atzīta par labāko Lietuvā!

Dailēnieši svin līdz rīta gaismai

Šogad Covid-19 izraisītās krīzes dēļ Dailes teātrim neizdosies nosvinēt savu 100. jubileju, kā bija iecerēts, taču globālā finanšu krīze pirms desmit gadiem nebija šķērslis, lai aktieri, dejojot līdz rīta gaismai un saņemot pārsteidzošus apsveikumus no kolēģiem, kārtīgi atzīmētu Dailes teātra 90 gadu jubileju.

Pēc trīs stundu garas koncertprogrammas "Spēlēju dancoju", ko 19. novembrī varēja vērot arī LTV1 tiešraidē, aktieri un jubilejas viesi pulcējās teātra foajē, lai baudītu šampanieti, gardas uzkodas un Latvijas teātru kolēģu sarūpētus apsveikumus. Jāpiebilst, ka uz svinībām tika aicināti visi koncerta apmeklētāji, kas nozīmē, ka jubileja izvērtās vismaz 1000 viesu lokā.

Latvijas lielākie parādnieki. Rekordiste parādā 132 miljonus latu

Krīze patiešām bija nežēlīga, jo 2010. gada nogalē Latvijā bija uzņēmumi un kompānijas, kuras bija pamanījušās iedzīvoties pamatīgās parādsaistībās, kas pārsniedza pat vairākus desmitus miljonus latu!

„Kopumā saraksts diezgan precīzi parāda Latvijas tautsaimniecības ainu. Vairākas tajā iekļautās personas ir iesniegušas privātās maksātnespējas prasības tiesā. Taču, vērtējot lielāko komercķīlu devēju un parādnieku sarakstu, var redzēt, ka tajā iekļuvuši gan lielāko zaudētāju saraksta līderi, gan lielāko pelnītāju saraksta dalībnieki. Turklāt šie uzvārdi sarakstos atrodami jau vairākus gadus, kas nozīmē, ka viņi aktīvi nodarbojas ar biznesu, tam nepieciešamo finansējumu aizņemoties komercbankās,” toreiz žurnālam "Kas Jauns", komentējot lielāko parādnieku sarakstu, teica "Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa.

Kuri tad bija ievērojamākie parādnieki pirms desmit gadiem? Latvijas lielāko parādnieku TOP 10

1. Larisa Sviridova – 132 miljoni latu.

Parādnieku un arī Latvijas lielāko ieķīlātāju saraksta rekordistei šo godu nodrošināja virkne iespaidīgu, bet krīzes sagrautu nekustamā īpašuma projektu Jūrmalā.

2. Agra Saknīte – 88 miljoni latu.

Nekustamo īpašumu tirgoņa Gata Saknīša parādu slogs palika uz oficiāli viņa mātei piederošajām kompānijām Saknīša īpašumi un "Aģentūra GS".

3. Valērijs Belokoņs – 56,4 miljoni latu.

Baņķiera uzņēmumi tomēr bija uzkrājuši arī pamatīgu parādu slogu.

4. Emīls Gusarovs – 50,6 miljoni latu.

Mazpazīstamais uzņēmējs bija viens no uzskatāmākajiem nekustamo īpašumu krīzes upuriem – viņam piederēja SIA "Dzimtā sēta", kuras Rīgas jaunbūvēs dzīvokļi piespiedu kārtā nesen tika izsolīti vai simtiem.

5. Aivars Balodis – 36,5 miljoni latu.

Savulaik veiksmīgo nekustamo īpašumu jomas uzņēmēju iegāza un nogremdēja "Panorama Plaza" projekts komplektā ar ekonomisko krīzi.

6. Nikolajs Kočujevskis – 36,1 miljons latu.

Vairumtirdzniecības jomas (uzņēmumi "Greis" un "Greis Loģistika") milzim atbilstoša ir arī kredītu nasta.

7. Muraļs Sergejs – 30,7 miljoni latu.

Absolūti nezināmā uzņēmēja vienīgā kompānija ir dzīvoklī reģistrētā SIA "Bussol", kas oficiāli nodarbojas ar grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumiem, kā arī konsultēšanu nodokļu jautājumos.

8. Bruno Veidemanis – 29,1 miljons latu.

Vēl viens krīzes skarts nekustamo īpašumu jomas uzņēmējs. Šī parādu nasta uzkrauta kopumā vairāk nekā desmit viņam piederošo uzņēmumu.

9. Guntis Rāvis – 28,1 miljons latu.

Latvijas bagātāko cilvēku pirmā desmitnieka pārstāvja celtniecības bizness nav iedomājams arī bez prāva kredītu atbalsta.

10. Inese Karlova – 26,8 miljoni latu.

Viena no toreiz lielākā Latvijas lauksaimnieka, z/s "Veģi" un SIA "PS Līdums" īpašnieka Gata Karlova, kas nomira 2008. gadā, mantiniecei mantojumā nonāca arī uzņēmuma parādsaistības.

Kolorīts itālis noskata Maiju Silovu

Simpātiskā gaišmate Maija Silova un kolorītais restorānu īpašnieks Čiro Orsini. (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

Maza auguma, vienos tetovējumos, masīviem gredzeniem pirkstos, ar ķēdēm un piespraudēm, ar milzu krustu kaklā, astē sasietiem matiem un ar šķirbu priekšzobos. Tas bija pasaulslavenā restorānu tīkla "Ciro’s Pomodoro" īpašnieks Čiro Orsini, kas pirms desmit gadiem tirdzniecības centrā "Galleria Riga" atvēra savu restorānu Latvijā un atklāšanas svinības lakstojās ap TV dīvu Maiju Silovu.

Pirmo restorānu Čiro Orsini atklāja 1978. gadā Londonā, prestižajā Naitsbridžas rajonā, kopā ar brāļa dēlu Antonio Kopolu. Pateicoties izsmalcinātajai virtuvei un paša īpašnieka Orsini harismai, restorāns ātri ieguva popularitāti un plašu pastāvīgu klientu loku jebkurā pasaules malā, kuru vidū bija tādas zvaigznes kā Madonna, Stīvijs Vonders, Šārona Stouna, Silvestrs Stallone, Elizabete Teilore, Roberts de Niro, Viktorija Bekhema, Leonardo di Kaprio, Alla Pugačova un daudzas citas. Tiesa gan, Rīgā viņa restorāns pastāvēja tikai nepilnus četrus gadus.

Virsnīte pamet Latviju

Pirms desmit gadiem ilggadējā Eirovīzijas nacionālās atlases vadītāja un raidījuma "Māmiņu klubs" redaktore Kristīne Virsnīte aizgāja no darba un pameta Latviju, lai kopā ar ģimeni apmestos uz dzīvi Indijā.

„Nav jau tā, ka aizbraucam pavisam. Mēs plānojam, ka paliksim Indijā trīs mēnešus. Pēc tam redzēsim, kā būs. Var jau būt, ka vēl kādus mēnešus aizkavēsimies,” 2010. gada nogalē atklāja Virsnīte, sakot, ka plāno atgriezties, kad Latvijā iestāsies siltāks laiks un viņa vīra biznesam – velosipēdiem – atkal būs pieprasījums.

Virsnīši uz Indiju devās ar divgadīgo meitu Amēliju un mājās atgriezās pēc trim mēnešiem. „Mani draugi bija pārliecināti – ja aizbrauksim, tur arī paliksim. Arī man pašai pavīdēja tāda doma. Bet, tur esot, sapratu, ka tomēr esmu no citas pasaules,” atzina Kristīne, kura jau pēc desmit gadiem kopā ar ģimeni devās līdzīgā piedzīvojumā – šoreiz uz Āfriku.

Kas Lācītim vēderā?

Vilis Lācītis. (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

2010. gada nogalē tas bija viens no lielākajiem jautājumiem Latvijas kultūras dzīvē – kas slēpjas zem pseidonīma Vilis Lācītis? Kurš ir šis talantīgais celtnieks, kas sarakstīja aizraujošu stāstu par latviešu viesstrādniekiem Anglijā "Stroika ar skatu uz Londonu"?

Grāmatas autors savu identitāti toreiz neatklāja – kad viņš dažas dienas ciemojās Rīgā, lai piedalītos grāmatas atvēršanas svētkos un Latvijas Televīzijas raidījumā "100 g kultūras", rakstnieks visur publiski parādījās brūnā, dzīves apbružāta lāča kostīmā. Noņemt masku un parādīt savu īsto seju Vilis Lācītis nebija pierunājams. „Man bija padomā cits pseidonīms, taču cienījamajam izdevējam tas nepatika. „Vilis” jau bija tajā pseidonīmā. Un draudzene man teica: zini tādu rakstnieku Vili Lāci? – Nu jā, zinu. – Tad tu varētu būt Vilis Lācītis. – Kāpēc ne, es nodomāju. Lācis bija klasiķis, es varētu būt klasiķītis. Tagad saprotu, ka tas nav nemaz tik slikts segvārds. Ja izvēlētos būt Bērziņš, būtu daudz grūtāk dabūt piemērotu tērpu,” toreiz atbildēja grāmatas autors.

Un tikai krietni vēlāk kļuva zināms, ka Vilis Lācītis ir mūziķis Aleksandrs Ruģēns, kas no 2002. līdz 2007. gadam spēlējis grupā "Pupociklu vasara", pēc tam pārcēlies uz dzīvi Lielbritānijā, kur vispirms strādājis vienkāršus darbus, bet vēlāk studēja antropoloģiju Oksfordas Universitātē un sarakstīja savu debijas romānu "Stroika ar skatu uz Londonu", kas tika atzīts par visvairāk lasīto latviešu autora romānu 2010. gadā.

Gribēja nogalināt šova veidotājus

Tas bija kārtējais skandāls TV šovos. „Es biju gatava šova veidotājus nogalināt,” 2010. gada nogalē tik dusmīga bija karstasinīgā dejotāja, deju studijas "Leona" vadītāja Jekaterina Novokreščeniha, atceroties mirkli, kad ar deju partneri Elmāru Tanni viņai bija jāaiziet no šova "Dejo nost!".

Jekaterina Novokreščeniha ar deju partneri Elmāru Tanni šovā "Dejo nost!". (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

Tas notika "Dejo nost!" piektā raidījuma pašās beigās. Kad jau visi pāri bija parādījuši savu sniegumu, vārds tika dots kādas medicīnas sabiedrības pārstāvei. Viņa paziņoja, ka dalībniekiem veiktas veselības pārbaudes, bet vienam no viņiem – Elmāram Tannim – sirds problēmu dēļ no šova nāksies izstāties. Nepatīkams pārsteigums – to varēja lasīt ne tikai Taņņa, bet arī viņa partneres sejā. Viņi jutās šokēti: veselības pārbaudes notika nedēļas vidū, bet pārim par to nelāgajiem rezultātiem paziņoja publiski raidījumā, turklāt pirms tam vēl ļaujot līdz spēku izsīkumam vairākas dienas trenēties un dejot.

Tas, kā Tannim tika paziņots par viņa problēmām ar sirdi, patiešām nebija smuki – neviens nepadomāja, kā tobrīd jutās gan viņš pats, gan viņa vecāki. Elmārs vēlāk atzina, ka sirdsdarbības traucējumi bijusi vien īslaicīga reakcija uz pārslodzi – viņš tievēja par strauju. „Īstenībā divi kilogrami nedēļas laikā ir daudz. Strauji vājējot, tiek darīts pāri organismam. Ja jūs zinātu, kā mēs metām nost, lai svēršanās dienā būtu labāks rezultāts! Iepriekšējā dienā ir treniņš, kurā mēģina izsvīst, cik vien var, pēc tam ir dejošana, tad vēl gājām pirtī. Sāc darīt drusku ekstrēmas lietas, lai dabūtu rezultātu. Diemžēl iznāca pabojāt veselību. Labi, ka nekas traģisks nav noticis,” atzina Tannis, kuram ar veselību nu viss ir kārtībā.

Ūdris un Balode atgriežas mājās

Ūdris un Balode Pakistānā. (Foto: no privātā arhīva)

Līdz ar krīzes iesākšanos Latviju pameta mūziķis Rolands Ūdris un viņa mīļotā Ilona Balode. Viņi atteicās no dzīvokļa Rīgā, nevajadzīgo iedzīvi izdāļāja paziņām un ar autostopiem devās ceļojumā uz Ķīnu. Pēc astoņu mēnešu prombūtnes 2010. gada nogalē pāris atgriezās Latvijā.

„Astoņu mēnešu laikā, izbraukājot 15 valstis, notika ne mazums dīvainu atgadījumu. Par garlaicību sūdzēties nevarējām, turklāt nācās cīnīties par eksistenci – muzicēt uz ielām un klubos. Arī veids, kādā ceļojām, pats par sevi radīja dažādas negaidītas situācijas. Piedzīvojām gan salšanu uz sniegotas šosejas ziemas laikā Austrumeiropā, mēģinot nostopēt kādu mašīnu, gan Turcijas vilcienu sistēmas apbrīnojamo spēju kavēties vai pusi dienas, gan 48 grādu karstumu Pakistānā un Indijā, gan braukšanu pārbāztos 2. klases indiešu vilcienos, kur cilvēki karājas, pieķērušies pie durvīm kā pērtiķēni, gan musonu lietu izskalotos ceļus un zemes nogruvumus Nepālā, gan plūdus Tibetā, kad pēkšņi pāris minūšu laikā kārtīga šoseja kļūst par duļķainu ūdenskrātuvi,” savos spilgtajos iespaidos dalījās mūziķis.

Krievu zvaigzne Penkins Rīgā iztērē 10 000

Leons Zviedris un Sergejs Penkins vienā no dārgākajiem Rīgas veikaliem, kurā mākslinieks savu garderobi papildināja, iztērējot 10 000 eiro. (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

Kāda te vēl krīze! – izsaucās Krievijas dziedātājs Sergejs Penkins, kas 2010. gada nogalē Rīgā sniedza vairākus koncertus un pamatīgi uzsildīja Latvijas ekonomiku, vienā no veikaliem iztērējot pat 10 000 eiro.

Dziedātājs, kura neatkārtojamās balss diapazons ir četras oktāvas, latviešu viesmīlību baudīja sava drauga horeogrāfa Leona Zviedra pavadībā iepērkoties dārgos veikalos. Toreiz veikalā Podium Penkins iegādājās jau astoto (!) kažoku savā garderobē, izvēli pamatojot ar interesanta dizaina apkakli. Pusi dienas pavadot veikalā un „pieķerot” klāt populāru zīmolu T kreklus un bikses, par pirkumu dziedātājs samaksājis vismaz 10 000 eiro.

"Dziedošās ģimenes" sajutās kā klaušu laikos

Par skandālu togad parūpējās arī TV šovs "Dziedošās ģimenes" – tā dalībnieki Uškānu, Ņikonovu, Krūmiņu, Zaļkalniņu un Dūdumu ģimenes izteicās, ka pēc šova notikušajā koncertturnejā pret viņiem izturējušies kā pret vergiem klaušu laikos. Izrādās, šova dalībnieku līgumos bija teikts, ka ģimenēm jāpiedalās trīs pateicības koncertos, par kuriem atlīdzība netiks saņemta, bet pavisam notikuši 14 koncerti, un tieši par šiem papildu koncertiem ģimenēm nav samaksāts.

„Visas desmit dienas, kad braucām pa Latviju, redzējām, ka uz mūsu koncertiem ir pilnas zāles ar skatītājiem. Tāpēc nevilšus rodas jautājums – kur palika par koncertu biļetēm iegūtā nauda? Un, ja pirmie trīs koncerti tika rīkoti kā ģimeņu pateicība skatītājiem, kā zināmā mērā labdarība, tad kāpēc šie koncerti nebija bezmaksas un cilvēkiem bija jāiegādājas biļetes? Un pie kā palikusi šī par biļetēm iegūtā nauda?” toreiz vaicāja dziedošās ģimenes, piebilstot: „Visas desmit koncertturnejas dienas bijām atrauti no saviem darbiem un bērni – no mācībām. Bet pret mums izturējās kā pret vergiem, kam nodrošina vien jumtu virs galvas un vēdera tiesu.”

Citi šobrīd lasa

Stingri brīdina: savvaļā augošu lakšu plūkšana, griešana vai izrakšana ir aizliegta 6
FOTO: ar vizualizācijām parāda, kāds varētu izskatīties "Rail Baltica" nākotnes ātrgaitas vilciens 13
Vāc ziedojumus aktiera Rūdolfa Plēpja rehabilitācijai
Pievienot komentāru

Счастливая герцогиня Кэтрин появилась на публике после похорон принца Филиппа

Тилль Линдеманн спел советский хит на русском языке, и теперь все гадают - зачем!