Aktieris Kaspars Gods pandēmijas laikā jūtas kā pensijas ģenerālmēģinājumā
Liepājas teātra aktieris Kaspars Gods, kas aizvadītajā nedēļā nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu, saka – koronavīrusa krīzei esot sagatavojies. Iekrājumi ir, izdzīvot varēs, vienīgi dikti ilgojas atkal spēlēt teātri skatītāju priekšā.
Kasparu pazīstam arī kā spilgtu aktieri TV seriālos – viņš tēloja Rijkuri seriālā "Saplēstā krūze", Začu seriālā "Sarkanais mežs". Vēl aktieris vada pats savu teātra trupu "Goda teātris", kuras izrāde "Bļitka" tika nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai trīs kategorijās. Tagad gan radošajos darbos ir pauze. „Traki. Gluži kā pensijas ģenerālmēģinājums iestājies – strādāt nedrīksti, kaut kādu naudiņu maksā, un tad domā, ar ko aizpildīt brīvo laiku! Visvairāk jau nomāc tā neziņa, kad atkal varēs spēlēt izrādes skatītāju piepildītās zālēs,” saka aktieris.
Viņš joprojām Liepājas teātrī saņem pamatalgu, ir sarūpēti iekrājumi, aktieris arī pārdevis dzīvokli, tāpēc, kā pats smej, izdzīvot varēšot. „Covid-19 krīzei esmu sagatavojies pietiekami!” teic Kaspars Gods. Viņš piebilst, ka jau kopš studiju gadiem centies veidot iekrājumus un domāt par priekšdienām. „Iekrājumi divu trīs mēnešalgu apmērā man bijuši vienmēr. Kad skolas gados banka man iedeva overdraftu jeb patēriņa kredītu, es divus gadus dzīvoju „mīnusos” – man kontā bija mīnus 90 lati. Un tad sapratu: ja tāpat visu laiku dzīvoju „pa nullēm”, tad kāpēc lai būtu tie mīnus 90 lati? Nolēmu izlīst no šī overdrafta parāda. Tad, lai arī man bija vēl 100 latu, iedomājos, ka man naudas vairs nav. Izlīdu no šiem 90 latu parādiem līdz „nullei”, pēc tam šo „nulles” slieksni pacēlu līdz 100, 200, 300 latiem. Iedomājos, ka naudas nav nemaz, mēģināju iztikt līdz algai, uzkrāto netērējot. Mums, aktieriem, nav problēmu iejusties lomās. Tā nu es, lai arī nauda bija, iedomājos, ka maciņš ir pilnīgi tukšs, ka finansēs iestājusies totāla krīze. Šādā veidā izdevās iekrāt četrciparu summiņu,” iekrājumu veidošanas padomos padalās Kaspars Gods.
Piespiedu dīkstāves laiku aktieris izmanto lietderīgi, remontējot savu īpašumu, ko veiksmīgi iegādājies pirms dažiem gadiem Jaunliepājā, pie paša Tirdzniecības kanāla.
„Nopirku totālu graustu bez logiem, bez durvīm, bez jumta – 1956. gadā celtu bērnudārzu, tādu kā īstu muižu. Nezinu, kā man tas izdevās! Tagad lēnām to čubinu augšā. Vienā ēkas spārnā pats dzīvoju, bet otrā esmu iekārtojis palielu zāli, kur manai teātra trupai notiek mēģinājumi. Zeme arī diezgan plaša apkārt,” stāsta Kaspars Gods un uz iebildi, ka tad jau viņš ir kā īsts budzis, atsmej: „Protams! Man pat salūtu pilsēta valsts svētkos šauj pie pašām mājām. Ja visi uz salūtu skatās no promenādes, no kanāla pretējās puses, tad man tas iet gaisā teju no pagalma priekšas.”
Citas interesantākās ziņas skatiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
