Retro pasaka pieaugušajiem. Seriāla "Hollywood" recenzija
Laikā, kad liela daļa pasaules kinoteātru ir slēgti un kinoļaudis var performēt tikai sociālajos tīklos, sava jau tā veiksmīgā biznesa uzplaukumu bauda video straumēšanas milzis "Netflix". Mazliet ironiska sakritība, ka šajā savādajā laikā dienas gaismu ierauga seriāls par filmu veidošanas aizkulisēm Holivudā. Seriāls «Holivuda» atgādina patiesību, ka aizkulises Amerikas kinoindustrijā ir ne mazāk interesantas un intrigām bagātas kā pašas filmas.
«Holivudas» autors ir plašu atzinību guvušā seriāla «Amerikāņu šausmu stāsts» scenārists. Prieks, ka Raiens Mērfijs nemēģina atkārtot pats sevi, bet metas pilnīgi citā žanrā, veidojot attiecību un intrigu stāstu par tā saukto Holivudas zelta laikmetu.
Darbība risinās pēc Otrā pasaules kara, kad kinoautorus ASV stingri ierobežo Heisa kods jeb stingri cenzūras likumi, kas noteica, ka drīkst parādīties lielajā ekrānā. Šo vēstures periodu seriāla autori izmanto savām rotaļām vienlaikus ar autentiskiem vēstures varoņiem, fantāziju par viņu biogrāfijām un pilnīgi izdomātām personālijām, filmām un kino studijām. Līdzīgs paņēmiens, kādu vairākkārt savās filmās izmantojis Kventins Tarantīno. Piemēram, Tarantīno pagājušā gada mīlestības pilnajā veltījumā kinematogrāfa vēsturei filmā «Reiz Holivudā». Intriģējošs paņēmiens skatītājiem, kuri labi pārzina kino vēsturi, bet tajā pašā laikā ļoti riskants. Ja Tarantīno viss izdevās graciozi, tad seriāla veidotājiem nebūt nav klājies tik gludi.
Holivudā ienākam kopā ar Džeku Kastello, jaunu puisi, kurš nesen atgriezies no frontes līnijām Otrajā pasaules karā un kopā ar sievu ir pārvācies uz Holivudu, cerot uzsākt aktiera karjeru. Protams, ka sākumā Džekam neizdodas tikt pat pie statista pozīcijas. Finansiālie apstākļi viņu piespiež sākt strādāt mazliet dīvainā benzīntankā, kas ātri izrādās esam tikai aizsegs vīriešu žigolo rūpalam, kurā Džeks lēni un negribīgi iesaistās arvien vairāk. Tomēr tieši ar atmaksātu gultas pakalpojumu arodu arī sākas viņa ceļš kinoindustrijā. Viņa kolēģis ir melnādainais scenārists Ārčijs, kurš koncentrējas uz vīriešu klientūras apkalpošanu un drīz vien iemīlas vienā no klientiem. Šis klients ir jauns un ne pārāk talantīgs aktieris ar pseidonīmu Roks Hadsons. Reāla kinozvaigzne no 20. gadsimta vidus. Viņa īstā dzīve gan bija stipri atšķirīga un daudz traģiskāka nekā seriālā atspoguļotajā pasakā.
Seriāla tālākajās sērijās darbības vide sāk arvien vairāk koncentrēties «Eisa» studijā (izdomāta kinostudija), kur otrajā plānā ik pa brīdim pazib reāli dzīvojuši kino profesionāļi. Stāsta darbība seko kādas filmas tapšanai, pie kuras darbosies visi galvenie varoņi.
Pieķeru sevi pie domas, ka seriāla sižetu ir diezgan grūti pārstāstīt, jo pirmajās trijās sērijās ir milzīgs izaicinājums saprast, par ko īsti būs stāsts. Mēs tiekam iepazīstināti ar lērumu varoņu, kuri visi kā viens ir interesantāki un dzīvāki par galveno varoni, klasisku Holivudas smukulīti Džeku. Pēc šī seriāla snieguma neceļas roka prognozēt lielu un spožu karjeru Deividam Korensvetam, kurš atveido Džeku. Gandrīz visi kolorītie fona tipāži nozog viņam uzmanību. Īpaši šarmantu aktierdarbu sniegumu atstāj visi seriāla gados vecākie tēlu atveidotāji.
Patiesībā, nezinot daudz par patieso kino vēsturi, šo seriālu skatīties varētu būt daudz vieglāk. Trūkst konsekvences, kāpēc seriāla autoriem ir bijis vajadzīgs izmantot reālas Holivudas personālijas stāstā, pilnīgi izfantazējot viņiem citas biogrāfijas. Turklāt plašais varoņu lērums rada juceklīgu sajūtu visā seriāla pirmajā pusē. Daudziem no viņiem ir veltīts neliels ekrāna laiks, radot sadrumstalotību, atņemot «Holivudai» plūdumu un zaudējot dzīvīgumu, jo katrs mazais stāstiņš sākumā ir pārāk fragmentārs, lai mēs gūtu kādu līdzpārdzīvojumu.
Fantāzija par vienlīdzību, kuras nebija
Skaidrs, ka pamatideja, kāpēc stāsta autori ir vēlējušies izdomāt vēsturi no jauna, ir gana sirsnīga. Tikai mūsdienās caur daudziem un dažādiem skandāliem konservatīvajā Amerikas kino industrijā ir izdevies pievērst pienācīgu atzinību māksliniekiem, kuru ādas krāsa nav balta un kuri neslēpj savu seksuālo orientāciju. Stāsta uzstādījums ir gana drosmīgs. Izveidot pasaku par vēsturi, kur enerģiskiem jauniem kino veidotājiem izdodas izveidot filmu, kur galvenajā lomā ir melnādaina aktrise, scenārists ir melnādains gejs un citi jaunie kino mākslinieki uzdrošinās stāties pretim seksuālajai vardarbībai no augstākstāvošo puses. Ideju varētu dēvēt par cēlu, bet tas ir darīts tik koncentrēti un tik ļoti ar pirkstu acī, ka daudzi varoņi šķiet vairāk kā sociālo saukļu simboli, nevis dzīvi cilvēki.
Tāpat autoru vēlme būt komiskiem nostrādā tikai dažreiz, bieži vien tā padara stāsta tēlus par sava veida karikatūrām. Seriāls postulē atziņu, ka tev vienkārši vajag neklusēt un nostāties pret nevienlīdzību. Taisnība jau tā ir, bet 40. gadu beigās Holivudas ļaudis dzīvoja pavisam citā pasaulē nekā mēs šodien. Atklātība un nostāšanās pret sistēmu, visticamāk, būtu nozīmējusi neatgriezenisku un nežēlīgu cenzūru. Jā, daudziem tas var šķist pārsteigums, bet demokrātijas cietoksnī ASV ir bijusi ne mazāk skarba cenzūra kā Padomju Savienībā. Skaidrs, ka tā izmantoja pilnīgi citus instrumentus un uz Aļasku neviens netika izsūtīts, tomēr cenzūra ir un paliek cenzūra. Bieži vien otra iespēja Holivudā tika dota, iespējams, vēl retāk kā Padomju Savienībā. Par piemēru var ņemt mūsu pašu kinoklasiķi Rolandu Kalniņu, kura filmas šeit tika skarbi cenzētas un aizliegtas. Tomēr viņam vēl arvien izdevās turpināt strādāt. Holivudas sistēmā diez vai tā būtu noticis.
Košākā reklāma par vienlīdzību
Tomēr viss nav viennozīmīgi negatīvi vērtējams jaunajā "Netflix" veikumā. Tā kā seriālam, manuprāt, piemīt nenoliedzama reālistiskas pasakas stilistika, «Holivudas» vizuālā pasaule brīžiem ir tiešām baudāma un sapņaina. Tas vistiešāk attiecināms uz aktieru tērpiem un frizūrām. Patīkama retro modes skate. Tērpu mākslinieki katram no galvenajiem varoņiem radījuši atsevišķu tērpu krāsu paleti, kas eleganti ieturēta viscaur stāstā. Savukārt frizūrām par iedvesmas avotu kalpojušas glamūrīgās tā laikmeta aktieru fotogrāfijas, pēc kuru parauga eleganti veidoti seriāla varoņu matu sakārtojumi. Ja prātu un emocijas dažkārt seriāls mulsina, tad acīm būs, par ko priecāties.
Noskatoties jauno seriālu «Holivuda» un mazliet zinot vēsturisko fonu, kļūst skaidrs, ka, ja es būtu režisors, tad noteikti negribētu strādāt pēckara cenzūras smacētajā Holivudā, kamēr Eiropā tieši tajā pašā laikā cita pēc citas iznāca drosmīgas filmas, kas mainīja kino vēsturi.
Tomēr šī ir pasaka pieaugušajiem. Ja par to kādā brīdī rodas šaubas, seriāla fināls to atgādinās visā pilnībā, kļūstot par aizkustinājuma asaru spiedi. «Holivuda» pēc labākajiem komercijas priekšrakstiem atstāj vietu nākamo sezonu turpinājumiem. Vai tas būs, grūti spriest. Kaut kritiķu vērtējumi ir stipri rezervēti, skatītāju vērtējumi ir gana augsti. Kā zināms, ne kritiķu mīlestība ir tā, kas nosaka, vai seriālam būs lemts turpināties. Varat noskaidrot paši savu vērtējumu, tomēr, ja jums iepatīkas doma par fantāzijas devu reālos vēstures notikumos, kas būtu padarījusi šo pasauli labāku, tad rekomendēju papildus «Holivudai» noskatīties Tarantīno pagājušā gada versiju par Holivudas vēsturi.
