Igors Miglinieks no Ķīnas aicina Latvijā situāciju ar koronavīrusu uztvert nopietnāk: “Var jau cerēt, ka paveiksies! Un ja nepaveiksies?”
Olimpiskais čempions basketbolā Igors Miglinieks jau astoņus gadus saistīts ar Ķīnu, šobrīd viņš dzīvo Donguanas pilsētā - pēc Ķīnas mērogiem samēru tuvu koronavīrusa izplatīšanās centram Uhaņai. Viņš Ķīnā pieredzējis ievērojamus drošības pasākumus un tagad aicina Latvijas iedzīvotājus nebūt vieglprātīgiem.
„10 ballu skalā vērtējot, esmu 8 ballu bīstamībā. Turklāt paši ķīnieši saka, ka upuru skaits, iespējams, jāreizina ar desmit,” teic Igors Miglinieks, kurš žurnāla „Kas Jauns” jaunākajā numurā stāsta, kāda šobrīd ir situācija vīrusa skartajā lielvalstī, kurā atcelti publiski pasākumi, slēgti ir daudzi uzņēmumi, cilvēkiem ieteikts neiziet ārpus mājas un visu laiku lietot sejas aizsargmaskas.
Šobrīd esot Ķīnā, basketbola treneris jūtas salīdzinoši drošībā, bet viņu satrauc situācija Latvijā. “Mēnesi esmu nodzīvojis tuvu karantīnas režīmam, mēnesi mana dzīve pagājusi maršrutā mājas-treniņzāle-mājas un dažreiz veikals. Ieviesto drošības pasākumu dēļ es nekur citur neesmu bijis. Lai gan varētu justies ierobežots, taču es jūtos drošībā, jo Ķīnā pieņemtie rīcības mēri rada šo sajūtu. Turklāt tiem ir arī rezultāts, jo vīrusa izplatība Ķīnā ir krietni samazinājusies, atšķirībā no Eiropas,” uzsver Igors Miglinieks un vēršas pie Latvijas iedzīvotājiem ar aicinājumu:
“Panikā nevajadzētu krist, tomēr rīkoties. Šis ir laiks, kad jānoliek malā visas savas personiskās ambīcijas un atkal jābūt vienotiem. Ego vajadzētu piebremzēt. Domāt, ka vīruss nekādi neskars, ir naivi.
Uzskatīt, ka tas ir tikai nieka vīrusiņš, no kura nomirst tikai vecie un slimie, ir muļķīgi.
Protams, es ceru, ka Latviju tas neskars, bet, dzīvojot netālu no vīrusa izplatības centra un mēnesi esot stingrā režīmā, redzu rezultātus. Varu teikt – ja infekcija Latvijai aizies garām, tik un tā ekonomika būs iedragāta. Bet, ja skars, tad bail pat iedomāties, kādas būs ekonomiskās sekas, nerunājot par cilvēciskām. Vai esam tam gatavi? Aicinu būt mazliet atbildīgākiem un ne tik vieglprātīgiem.
Protams, var jau riskēt un cerēt, ka paveiksies. Varbūt arī paveiksies. Bet vai mēs gribam šo “varbūt”? Un ja nepaveiksies? Ir pēdējais laiks aizdomāties, kas būs, ja būtu. Ir jāapzinās iespējamais sliktākais scenārijs un laikus tam jāsagatavojas. Visi šie priekšdarbi valstij un sabiedrībai izmaksās krietni mazāk nekā tie zaudējumi, kādi būs, ja masveida saslimšanas dēļ nāksies ieviest striktus drošības pasākumus.
Daudz vieglāk ir nodzēst sērkociņu nekā visu ugunsgrēku, kas no tā var rasties. Kad šī situācija atrisināsies, tad varēsim teikt – mēs darījām visu, lai nepieļautu sliktāko scenāriju. Bet, ja vissliktākais variants ies secen, vismaz atmiņā šis laiks paliks kā piedzīvojums, kad visi disciplinēti darbojāmies viena mērķa labā. Taču - ja tomēr iestāsies pats sliktākais scenārijs un mēs neko nebūsim darījuši? Ko tad? Izlietu ūdeni vairs nesasmelsi! Kādas tad būs sekas, to visi saprot. Kas būs sāpīgāk - tagad pazaudēt pāris mazumiņu, ieviešot preventīvus pasākumus, vai nedarīt neko un vēlāk iekulties lielās problēmās?
Šī ir mana Ķīnas pieredze, kurā es redzu rezultātus šajā grūtajā situācijā. Neesmu drošs, vai Latvijai būs resursi ieviest tādus drošības pasākumus kā Ķīnā. Turklāt pati Ķīna laikus nenoreaģēja un nokavēja ar šiem pasākumiem, un tagad tas Ķīnai izmaksāja ļoti daudz.
Ķīnā slēdz koronovīrusa krīzes centrā esošo Uhaņu
Ķīna ir paziņojusi, ka no ceturtdienas apturēs aviosatiksmi un vilcienu kustību no Hubejas provinces galvaspilsētas Uhaņas, kura ir jaunā koronavīrusa ...
Šis ir laiks, kad Latvijas iedzīvotājiem jābūt disciplinētiem un saprotošiem. Ķīnas piemērs lieliski parāda, ka tikai ar disciplīnu var ierobežot saslimšanu, jo medicīniski pagaidām tas ir grūtāk.
Ko es ieteiktu? Pie jebkuras iespējas mazgāt rokas. Būtu labi sākt lietot sejas aizsargmaskas! Tas nekas, ka tās cilvēku nepasargā no inficēšanās, taču maskas ierobežo vīrusa izplatību no inficētajiem. Tā ir preventīvā drošības sajūta, ka tu, esot ar sejas masku, neinficē citus! Latvijā trūkst sejas masku? Tad valdībai ir jārīkojas un steidzami tās jāiegādājas. Jo, iespējams, ka tad, kad vīruss būs atnācis līdz Latvijai, būs jau par vēlu!
Piemēram, Ķīnā visos lielveikalos un vietās, kur vairāk pulcējas cilvēki, ir pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi. Visi, kas ieiet un iznāk no veikaliem, uzspiež šo dezinfekcijas želeju un notīra rokas. Ķīnā, kur vienā mazpilsētā ir deviņi miljoni iedzīvotāju, to dara! Kāpēc to nevar ieviest arī Latvijā? Šādi preventīvi pasākumi lielveikaliem neizmaksās daudz, bet pasargās.
Censties tomēr izvairīties no masu pasākumiem. Mazliet piebremzēt. Ķīnā sakarā ar vīrusu pagarināja Jaungada brīvdienas, lai cilvēki oficiāli varētu neierasties darbavietās, bet palikt mājās. Un vēl ir personiskā atbildība. Ja esi bijis vīrusa izplatības vietās, nestaigā lieki apkārt, bet noteikti pārbaudies! Ja tiek ieviesti stingrāki drošības pasākumi, ievēro tos.”
Vairāk par Igora Miglinieka pieredzēto koronavīrusa skartajā reģionā, par tur ieviestajiem stingrajiem drošības pasākumiem, par sadzīves apstākļiem un ekonomisko stāvokli Ķīnā lasiet žurnāla „Kas Jauns” 3. marta numurā!
