"Ar neatlaidību un darbu iespējams sasniegt daudz," - latviete Rūta iekarojusi vietu britu kinobiznesā
Iespējams, grafiskās dizaineres Rūtas Daubures vārdu esat manījuši ne tikai pasaulē iemīļotā seriāla «Kronis» beigu titros, bet arī citās ļoti zināmās un atzītās filmās. Viņa ir viens no tiem cilvēkiem, uz kuras pleciem balstās ļoti atbildīgs un pat skrupulozs darbs – radīt rekvizītus tā, lai mēs, skatītāji, pilnībā noticētu atspoguļotajai videi.
Sarunā ar «Rīgas Viļņiem» Rūta atklājusi, kā viņai izdevās nonākt līdz šim amatam, kādi ir darba pienākumi un patiesā realitāte, strādājot britu kinobiznesā.
Ko nozīmē strādāt par grafisko dizaineri filmās un seriālos?
Mans darbs ir veidot dizainu grafiskajiem rekvizītiem, kā arī dažādām interjera sastāvdaļām. Grafiskajos rekvizītos ietilpst avīzes, grāmatas, dokumenti, fotogrāfijas, gleznas, iepakojumi, zīmes un tamlīdzīgi. Veidoju arī grafisko dizainu interjera detaļām – tapetēm, paklājiem, grīdām, mēbeļu audumiem, sienu gleznojumiem un flīzēm. Lauks, kurā sanāk strādāt, ir ļoti plašs, jo katra projekta darbība notiek citā laika periodā un valstī.
Vienu reizi jāzīmē dekoratīvs 19. gadsimta raksts mēbelēm, citu – septiņdesmito gadu tīņu guļamistabas sienas dizains ar dažādiem perioda plakātiem un piemiņas lietām.
Mans galvenais uzdevums ir likt skatītājam noticēt, ka avīze, kuru aktieris paņem rokās, un veikala zīme, kurai kamera paslīd garām, ir īsta. Ja manu darbu neievēro, tas nozīmē, ka tas padarīts labi.
Kā nokļuvi šajā amatā?
Dažus mēnešus pēc Kembervilas Mākslas koledžas absolvēšanas viena kursabiedra dzimšanas dienas ballītē satiku citu kursabiedru, un sākām runāt, ko nu kurš patlaban dara. Viņš tajā brīdī bija praksē kādas filmas mākslas nodaļā. Es tad par mākslas nodaļu un filmu uzņemšanu zināju tikpat kā neko. Viņš teica, ka viņa prakse iet uz beigām, bet lai atsūtu savu CV, ko viņš parādīs filmas dizainerei. Pēc nelielas intervijas ar dizaineri divu nedēļu prakse bija man rokā. Pēc tās beigām mani nolīga darbā, un tā arī viss aizsākās. Atskatoties uz to, tā bija laimīga sagadīšanās un būšana pareizajā laikā un vietā.
Pēc tam arī izdevās satikt īstos cilvēkus un būt pareizajā laikā un vietā, lai varētu kāpt pa karjeras kāpnēm filmu nozarē?
Daudzi industrijas pārstāvji jau saka – līdzko tev ir kāja durvju spraugā, viss sāk notikt pats no sevis. Gluži tam nepiekrītu, jo man, ienākot industrijā, nebija neviena kontakta. Cilvēki, kuri bija studējuši filmu skolās, šo paziņu tīklu bija izveidojuši jau studiju laikā caur dažādām praksēm. Lielākā daļa darba piedāvājumu filmu industrijā tiek izplatīti no mutes mutē caur paziņu loku. Svarīgi ir zināt, kad sāksies konkrētu filmu un seriālu pre-production un kuri mākslas nodaļas cilvēki jau piesaistīti konkrētajam projektam.
No sākuma sūtīju daudz CV un zvanīju apkārt. Lielākoties cilvēki bija atvērti sarunai, jo liela daļa agrāk paši bija bijuši tādā situācijā. Apmēram gadu pēc studijām paralēli darbam pie reklāmām, seriāliem un filmām strādāju arī par baristu mazā kafejnīcā. Tas bija labs veids, kā piepelnīties, kā arī darba grafiks bija elastīgs. Domāju, ar zināmu daudzumu neatlaidības un ieguldītā darba ļoti daudz ir iespējams. Vienkārši jāturpina darīt iesākto, līdz tas sāk izdoties. Un arī jānotur sevi profesionālajā tonusā, jo projekti mainās un nevienam īsti nerūp tas, ko tu labi izdarīji pirms gada vai diviem.
Bet ko biji plānojusi darīt, pirms radās iespēja strādāt filmu nozarē?
Pēc augstskolas pabeigšanas jau iepriekš biju plānojusi palikt Londonā un darboties freelance ilustrācijas sfērā.
Kāda patlaban ir tava saikne ar Latviju?
Mani vecāki dzīvo Ventspilī, un brīvajā laikā starp projektiem mēģinu atbraukt uz Latviju ciemos. Reizēm sanāk regulārāk – vairākas reizes gadā, citreiz mazāk. Ziemassvētkos vienmēr esmu Latvijā, jo visos projektos šis laiks ir brīvs. Patīkami ir atbraukt ciemos, bet visa mana ikdiena paiet Londonā.
Varētu sevi iedomāties, strādājot šajā specialitātē arī Latvijā?
Labprāt strādātu pie kādas latviešu filmas, taču šāda iespēja man līdz šim nav bijusi, kā arī pašlaik šķiet svarīgāk iegūt pieredzi, strādājot pie lielākiem projektiem. Esmu gan novērojusi, ka pie lielākās daļas jaunāko latviešu filmu grafiskais dizainers nemaz nestrādā, visticamāk, projekta budžeta dēļ. Parasti visus grafiskos rekvizītus veido pārējie mākslas nodaļas cilvēki. Tā ka īsti nezinu, vai mani vispār ņemtu pretī.
Bet Latvijas kino jaunumiem seko līdzi?
Protams, esmu informēta par jaunākajām filmām. Tās, kuras ir pieejamas, lai noskatītos internetā, esmu redzējusi. Prieks, ka latviešu filmas tiek arvien vairāk novērtētas arī ārzemēs.
Tieši kādos seriālos un televīzijas projektos esi strādājusi?
Sākumā sanāca daudz strādāt pie maza budžeta īsfilmām, kā arī britu televīzijas seriāliem, kas bija gandrīz kā filmu skola man. Pēdējos pāris gados esmu lielāko daļu nostrādājusi pie divām sezonām «Netflix» seriālam «Kronis», kā arī no zināmākajiem filmu projektiem varu minēt: «Assassin’s Creed», «Kingsman: The Golden Circle» un «The Kid Who Would Be King».
Kādi bija tavi pienākumi šajos projektos?
Pēdējos projektos esmu asistējusi vadošajiem grafiskajiem dizaineriem, kuri man dod konkrētus pienākumus. Kopumā jebkurā projektā man jābūt lietaskursā par scenāriju un visiem nepieciešamajiem grafiskajiem rekvizītiem, kā arī lietām, kuras ir pieprasījis filmas dizainers vai režisors. Bieži vien ne tikai veidoju dizainu, bet arī fiziski izgatavoju grafiskos rekvizītus.
Izpēte un perioda studēšana arī ir liela katra projekta daļa, tādēļ bieži sanāk apmeklēt arhīvus un muzejus, lai iegūtu padziļinātu informāciju par projekta tēmu. Viens no piemēriem ir drāmas seriāls «Kronis», pie kura strādāju divus gadus. Tieši šajā projektā viens no maniem pienākumiem bija atrast un izpētīt dokumentus, karaliskās dzimtas ģerboņus un vēstules starp viņu ģimenes pārstāvjiem. Jāpiebilst, seriāls «Kronis» ir bijis vienīgais projekts, kurā bija vesela vēstures pētnieku komanda, kas arī ļoti daudz palīdzēja ar materiāliem. Citos projektos tā nav.
Projektos, kuros esi iesaistīta, figurē pasaulē zināmi vārdi. Kāda tev bijusi saskarsme ar zvaigznēm filmēšanās laukumā?
Lielāko daļu darba paveicu, pirms aktieri ierodas uzņemt ainas noteiktajā filmēšanas vietā. Līdzko sākas filmēšana, man ir jādodas strādāt pie nākamajām grafikām. Protams, sanāk pavērot monitorus uzņemšanas laikā, kas ir super, jo iespējams redzēt lielisku aktieru meistarību. Vienīgās reizes, kad sanāk komunikācija ar aktieriem, ir tad, kad man ir nepieciešamas fotogrāfijas filmēšanas laukuma dekorācijām – cilvēku portretiem vai tādiem rekvizītiem kā avīzēm, dokumentiem, gleznām un tā tālāk.
Kādi ir lielākie stereotipi, kas valda saistībā ar tavu darbu?
Lielākā daļa cilvēku, kas nav strādājuši filmu industrijā, uzskata, ka mans darbs ir glamūra pilns un ikdienā satieku neskaitāmi daudz zvaigžņu. Tā nepavisam nav. Darbs filmu industrijā ir ļoti intensīvs un noslogots. Sagatavošanās periods un filmēšana var ilgt pat 12 mēnešus un vairāk. Vienpadsmit stundu garai dienai bieži vien klāt nāk virsstundas. Ilgs laiks tiek pavadīts ceļā uz darbu filmu studijās ārpus Londonas. Es pie šādas slodzes esmu pieradusi, kā arī, protams, palīdz tas, ka man patīk šis darbs.
Darbs ir ne vien intensīvs, bet arī atbildīgs…
Jā, mans darbs pieprasa uzņemties atbildību. Kļūdas un kavēšanās ietekmē visu filmēšanas grupu un uzņemšanas gaitu kopumā. Pat mazākā kļūda uz grafiskā rekvizīta nav pieļaujama, un šādos brīžos atbildība gulstas tieši uz katru personīgi.
Pie kāda seriāla vai filmas tagad strādā?
Tikko pabeidzu darbu pie «Marvel» filmas «The Eternals». Tagad sāku strādāt pie nākamās filmas, par kuru es diemžēl neko vairāk nevaru stāstīt darba līguma dēļ. Varu tikai teikt, ka esmu priecīga par šo iespēju.
RŪTA DAUBURE
Dzimusi 1990. gada 4. jūlijā Ventspilī.
Vidusskolu pabeidza Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas skolā.
Absolvējusi Kembervilas Mākslas koledžas ilustrācijas kursu.
Strādā filmu industrijā nepilnus sešus gadus.
Hobiji: zīmēšana; filmu, izstāžu un izrāžu apmeklēšana; ceļošana.
