Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Sveicam dzimšanas dienā Juri Žagaru!

26. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
2020. gada 26. janvārī 04:06 2020. gada 26. janvārī 04:06
  Jauns.lv / LETA
Pirmoreiz Dailes teātra vadītāja amatā dzimšanas dienu svin Juris Žagars. Bet vai atminaties, ka pirms 17 gadiem Latvijas bobsleja izlases tagadējais treneris Sandis Prūsis ar stūmējiem Mārci Rulli, Jāni Silarāju un Jāni Ozolu triumfēja Eiropas čempionātā?

Jubilāri Latvijā

1977. gadā Ēriks Ešenvalds - komponists.

1969. gadā Pjotrs Aleksejevs - sabiedriskais darbinieks, Ivana Zavoloko vecticībnieku biedrības priekšsēdētājs.

1967. gadā Ivars Putniņš - AS "Capital" valdes priekšsēdētājs.

1959. gadā Dainis Deglis - futbolists.

1961. gadā Juris Žagars - aktieris, Dailes teātra direktors, slēpošanas kompleksa "Žagarkalns" īpašnieks.

1955. gadā Ināra Šure - Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja.

1950. gadā Ivars Zukulis - kultūras un sabiedriskais darbinieks; kādreizējais Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktors.

1942. gadā Jānis Torgāns - muzikologs.

Jubilāri pasaulē

1993. gadā Ariana Grande - amerikāņu dziedātāja.

1993. gadā Florians Tovēns - franču futbolists, 2018. gada Pasaules kausa ieguvējs.

1991. gadā Alekss Sandru - brazīliešu futbolists.

1977. gadā Vinss Kārters - amerikāņu basketbolists, astoņkārtējs NBA "All-Star" spēles dalībnieks, 2000. gada olimpiskais čempions.

1973. gadā Brendans Rodžerss - ziemeļīru futbolists, tagad treneris.

1963. gadā Žozē Mourinju - portugāļu futbola treneris.

1961. gadā Veins Greckis - kanādiešu hokejists un treneris.

1958. gadā Elena Dedženeresa - amerikāņu aktrise, komiķe un sarunu šova vadītāja.

1955. gadā Edijs Van Heilens - amerikāņu mūziķis ("Van Halen").

1953. gadā Lusinda Viljamsa - amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore.

1953. gadā Anderss Fogs Rasmusens - NATO ģenerālsekretārs un bijušais Dānijas premjerministrs.

1945. gadā Žaklīna di Prē - angļu čelliste (mirusi 1987.gadā).

1928. gadā Rožē Vadims - franču kinorežisors un aktieris (miris 2000.gadā).

1925. gadā Pols Ņūmens - amerikāņu aktieris (miris 2008.gadā).

1924. gadā Raufs Denktašs - Ziemeļkipras Turku Republikas dibinātājs un tās pirmais prezidents (miris 2012.gadā).

1918. gadā Nikolae Čaušesku - Rumānijas diktators (miris 1989.gadā).

1911. gadā Polikarps Kušs - Vācijā dzimis fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1993.gadā).

1908. gadā Stefans Grapelli - franču džeza vijolnieks (miris 1997.gadā).

1905. gadā Marija fon Trapa - Austrijā dzimusi dziedātāja (mirusi 1987.gadā).

1904. gadā Šons Makbraids - īru politiķis, viens no "Amnesty International" dibinātājiem un Nobela miera prēmijas laureāts (miris 1988.gadā).

1891. gadā Frenks Kostello - ASV itāļu mafijas līderis (miris 1973.gadā).

1880. gadā Duglass Makarturs - amerikāņu ģenerālis (miris 1964.gadā).

1857. gadā Činlai Gjaco - 12.dalailama - tibetiešu garīgais un politiskais līderis (miris 1875.gadā).

1813. gadā Huans Pavlo Duarte - viens no Dominikānas dibinātājiem (miris 1876.gadā).

1763. gadā Kārlis XIV - Zviedrijas un Norvēģijas karalis, Napoleona armijas ģenerālis (miris 1844.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Davosā, Šveicē, Pasaules ekonomikas foruma laikā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalās žurnāla "Forbes" rīkotajā pieņemšanā pasaulē ietekmīgākajām sievietēm.

2007. gadā starptautiskajā lidostā "Rīga" aviokompānija "Concors" atklāj mūsdienīgāko un lielāko lidmašīnu tehniskās apkalpošanas centru Baltijā.

2005. gadā paziņo 2004.gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu. Par pagājušā gada vārdu kļuvis vārds "mēstule", par gada nevārdu atzīts vārds "māsterplāns". Savukārt gada spārnotais teiciens ir "valsts deg zilās liesmās".

2004. gadā tiek svinēta Latvijas Republikas starptautiskās "de iure" atzīšanas 83.gadadiena.

2003. gadā Vācijas pilsētā Vintenbergā Latvijas bobsleja četrinieka ekipāža - Sandis Prūsis, Mārcis Rullis, Jānis Silarājs un Jānis Ozols - izcīna uzvaru Pasaules kausa sestajā posmā, kas vienlaikus ir arī Eiropas čempionāts. Pēc Pasaules kausa izcīņas sestā posma četrinieku ekipāžu kopvērtējumā Prūša pilotētā ekipāža saglabā otro vietu.

2002. gadā notiek savienības "Latvijas ceļš" (LC) 12.kongress, kurā par partijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Ministru prezidentu Andri Bērziņu, par LC priekšsēdētāja vietnieku tiek ievēlēts Ivars Godmanis.

2000. gadā notiek kārtējā valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsole, kurā pirmo reizi tiek piedāvātas trīs gadu obligācijas par 25 miljoniem latu.

1999. gadā Latvijas Ārlietu ministrija nosūta Lietuvai notu, kurā norāda, ka kaimiņvalsts ir pārkāpusi Baltijas valstu Brīvās tirdzniecības līgumu, no šā gada nosakot minimālo robežcenu importētajiem lauksaimniecības produktiem.

1999. gadā notiek Latvijas un Austrijas notu apmaiņa par vīzu režīma atcelšanu starp abām valstīm. Notu apmaiņu veic Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Austrijas vēstnieks Latvijā Antons Kozusniks. Austrija ir pirmā Šengenas līguma valsts, ar kuru Latvijai tiek atcelts vīzu režīms.

1998. gadā aviokompānija "Eurowings" uzsāk lidojumus maršrutā Rīga-Berlīne-Rīga.

1998. gadā tiek izveidota Latvijas un Izraēlas tirdzniecības kamera, lai veicinātu abu valstu uzņēmēju sadarbību.

1993. gadā ārkārtas Sinode par Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas vadītāju ievēl Jāni Vanagu.

1921. gadā Parīzes Miera konferences ietvaros, Antantes Augstākā padome vienbalsīgi nolēma atzīt Latviju un Igauniju de iure, un Latvijas puse saņēma šo faktu apliecinošu oficiālu rakstu. Piecas valstis - Lielbritānija, Francija, Japāna, Beļģija un Itālija - bija atzinušas Latvijas neatkarību bez jebkādiem ierobežojumiem. Pēc Antantes lielvalstu 26.janvāra lēmuma sākās vispārēja Latvijas de iure atzīšana. Kā pirmās to ar atpakaļejošu datumu izdarīja Polija un Somija. Tad sekoja atzīšana no Vācijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Persijas, Austrijas, Portugāles un Rumānijas.

1921. gadā sabiedroto Augstākā padome vienbalsīgi atzīst Latviju un Igauniju de iure.

1876. gadā pēc simts gadiem likvidē Baltijas ģenerālgubernatūru, ar ko iezīmējas zināma Baltijas autonomijas likvidācija. Krievijas pilsētu likums atņem Rīgas rātei pašvaldības funkcijas un nodod tās domēm un valdēm.

1765. gadā sanāk Vidzemes landtāgs, kurā viens no galvenajiem apspriežamajiem jautājumiem ir dzimtbūtnieciskās attiecības Baltijā un to reformēšanas iespēja. Galvenie diskutējamie jautājumi - zemnieku klaušu reglamentācija, zemnieku kustamā īpašuma tiesības, zemnieku sodīšanas jautājumi u.c. Par zemnieku un muižnieku attiecību reglamentācijas nepieciešamību uzstājas atsevišķi muižnieki un ģenerālgubernators. Krievijas patvaldības spiediena rezultātā tiek pieņemti landtāga lēmuma 14 punkti, ko akceptē ģenerālgubernators.

Notikumi pasaulē

2006. gadā palestīniešu kaujinieku grupējums "Hamas" uzvar palestīniešu pašpārvaldes vēlēšanās, sakaujot vadošo kustību "Fatah".

2005. gadā Kondolīza Raisa stājas ASV valsts sekretāres amatā, kļūstot par pirmo afroamerikāņu sievieti šajā amatā.

2004. gadā Afganistānas prezidents Hamids Karzai paraksta valsts jauno konstitūciju.

2003. gadā amerikāņu tenisiste Martina Navratilova kļūst par pasaulē vecāko spēlētāju, kas uzvarējusi kādā no "Grand Slam" turnīriem, kad viņa 46 gadu vecumā pārī ar indieti Leanderu Paešu triumfē Austrālijas atklātajā turnīrā.

2001. gadā Gudžaratas štatu Indijas rietumos satricina 7,7 balles pēc Rihtera skalas spēcīga zemestrīce, kurā iet bojā vairāk nekā 20 000 cilvēku.

1998. gadā ASV prezidents Bils Klintons uzrunā tautai televīzijā paziņo, ka viņam nekad nav bijušas "seksuālas attiecības" ar Baltā nama bijušo praktikanti Moniku Levinsku.

1996. gadā ASV Senāts apstiprina Krievijas un ASV līgumu "START-2" par Krievijas un ASV stratēģisko kodolieroču krājumu samazināšanu.

1994. gadā Rumānija kļūst par pirmo NATO Aukstā kara laika agrāko ienaidnieci, kas paraksta līgumu par partnerattiecībām ar militāro aliansi.

1993. gadā par Čehijas prezidentu tiek ievēlēts Vāclavs Havels.

1992. gadā Krievijas prezidents Boriss Jeļcins paziņo, ka Krievija vairs nemērķēs savus kodolieročus uz ASV pilsētām.

1988. gadā Ņujorkas Brodvejā sāk izrādīt Endrū Loida Vēbera mūziklu "The Phantom of the Opera" ("Operas Spoks").

1986. gadā naktī debesīs no Zemes kļūst redzama Heilija komēta.

1980. gadā Izraēla un Ēģipte nodibina diplomātiskās attiecības.

1965. gadā hindi kļūst par Indijas oficiālo valodu.

1950. gadā Indija izsludina savu konstitūciju, kļūstot par republiku. Par Indijas pirmo prezidentu kļūst Radžendra Prasads.

1942. gadā pirmie amerikāņu spēki Otrā pasaules kara laikā ierodas Eiropā, izsēžoties Ziemeļīrijā.

1939. gadā spāņu ģenerālis Fransisko Franko un viņa spēki Spānijas pilsoņu kara laikā sagrābj Barselonu.

1931. gadā Mahātma Gandijs tiek izlaists no cietuma Indijā, lai savas pilsoniskās nepakļaušanās kampaņas ietvaros tiktos ar valdības pārstāvjiem.

1911. gadā amerikāņu aviators Glens Kērtiss veic pirmo veiksmīgo lidojumu ar hidroplānu.

1907. gadā Lielbritānijas armija sāk izmantot šauteni "Lee-Enfield Mk III", un tā ir vecākā šautene, kas vēl joprojām oficiāli tiek izmantota armijā.

1905. gadā netālu no Dienvidāfrikas Republikas galvaspilsētas Pretorijas tiek atrasts pasaulē lielākais dimants - 3106 karātus lielais Kallinana dimants.

1841. gadā Apvienotā Karaliste okupē Honkongu.

1837. gadā Mičigana kļūst par ASV 26.štatu.

1802. gadā ASV Kongress apstiprina likumu, aicinot Kapitolijā izveidot bibliotēku, kas vēlāk kļūst par Kongresa bibliotēku.

1788. gadā Austrālijā ierodas 11 britu kuģi ar cietumniekiem, kuri tiek izmitināti Jaundienvidvelsas kolonijā. Šī tiek uzskatīta par primo britu kolonistu apmetni Austrālijā. Mūsdienās 26.janvāris Austrālijā ir valsts svētki jeb Austrālijas diena.

1785. gadā Bendžamins Frenklins raksta vēstuli savai meitai, paužot vilšanos, ka par ASV simbolu izraudzīts baltgalvas ērglis. Viņš vēlējās, lai tas būtu tītars.

1736. gadā Polijas karalis Staņislavs I atsakās no troņa.

1700. gadā Ziemeļamerikas rietumu piekrasti satricina Kaskadijas zemestrīce, kuras stiprums sasniedz deviņas balles, liecina Japānas dati par cunami.

1699. gadā Osmaņu impērija un vairākus Eiropas spēkus pārstāvošā Svētā līga paraksta Karlovicas miera līgumu, izbeidzot no 1683.-1697.gadam ilgušo karu, kurā osmaņu spēki tika sakauti. Osmaņiem nācās atdot Austrijai lielāko daļu Ungārijas, Transilvānijas un Slavonijas, bet Podoliju - Polijai. Lielākā daļa Dalmācijas un Moreas nonāca Venēcijas rokās. Karlovicas miera līgums iezīmē Osmaņu impērijas ietekmes mazināšanos Austrumeiropā un padarīja Habsburgu dinastiju par galveno spēku Centrāleiropā.

1564. gadā Romas katoļu baznīcas 19.ekumēniskā padome jeb Trentas padome izdod savus slēdzienus, nodalot Romas katolicismu no protestantisma.

1531. gadā spēcīgā zemestrīcē Portugāles pilsētas Lisabonas apkārtnē iet bojā tūkstošiem cilvēku.

1500. gadā spāņu pētnieks Visente Janjess Pinsons kļūst par pirmo eiropieti, kas atklājis Brazīliju.

1340. gadā Anglijas karalis Edvards II kļūst par Francijas karali.

Citi šobrīd lasa

Ēģiptieša Ali un latvietes Santas vakcinācijas stāsts: "Latvijas valsts interesēs" mīļotajam vīrietim liedz vakcīnu
Vācijas parlamentā ievēlēta arī latviete
VIDEO: Vijciema lācēni nedēļas nogalē viesojušies čiekurkaltē 2
Pievienot komentāru

Почему первый красавец СССР Петерис Гаудиньш остался один

Продолжает бороться и стильно одеваться: как выглядит больной раком Юдашкин