foto: Publicitātes
Vai ir dzīve pēc Atriebējiem? Filmas "Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām" recenzija
Kino
2019. gada 8. jūlijs, 09:36

Vai ir dzīve pēc Atriebējiem? Filmas "Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām" recenzija

Marta Elīna Martinsone

Žurnāls "Rīgas Viļņi"

Jaunā filma, kas seko Zirnekļcilvēka nākamajiem piedzīvojumiem, pierāda, ka jā - ir gan.

Daudzi fani joprojām apraud «Atriebēju» sāgas beigas, bet «Marvel» jau ir gatavi turpināt sava komiksu universa uzvaras gājienu. Pēc «Atriebēji: Noslēgums» tumšajiem notikumiem, kas salauza ne vienu vien sirdi, ir jādzīvo tālāk. Un īpaša loma tagad ir piešķirta pašam jaunākajam supervaronim - Pītera Pārkera Zirnekļcilvēkam, kura uzdevums ir sekot sava skolotāja un elka Tonija Stārka (Dzelzs vīra) pēdās.

Iepriekšējās daļas «Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās» režisors Džons Vatss ir atgriezies ar jaunu, Džona Hjūza iedvesmotu pusaudžu varoņfilmu. Tas, kas apbūra fanus un kritiķus pirmajā daļā, ir atrodams arī jaunākajā sērijā - viegls humors, pieaugšanas stāsts un naivi romantiska pirmā mīlestība.

Aktieris Toms Holands arvien vairāk sevi nostiprina kā šarmantāko un simpātiskāko no visiem Zirnekļcilvēku atveidotājiem, apsteidzot gan Endrū Gārfīldu, gan Tobiju Magvairu.

Šoreiz stāsts - kā jau piedien turpinājumiem - ir pārnests daudz plašākā vidē ar lielākām likmēm. Pēc gadsimta kaujas ar Tanosu «Atriebēju» sāgas noslēdzošajā nodaļā, Pīters Pārkers vēl nav gatavs uzņemties visus jaunos pienākumus, un vienkārši vēlas mazliet atpūsties no pārdzīvotā. Šādu iespēju viņam sniedz viņa «parastā dzīve» - skola organizē ceļojumu pa Eiropu. Un Pīteru vairāk par arhitektūras un kultūras pieminekļu aplūkošanu interesē viņa simpātija - noslēgtā un superstilīgā MJ (saīsinājums no «Mērija Džeina»). Tā nu ceļojums viņam kļūst par misiju, kā atklāt meitenei savas jūtas un uzaicināt viņu uz randiņu.

Taču, kā jau ierasts, nekas neiet tā, kā plānots, un par lielāko problēmu Pīteram Pārkeram kļūst tas, kā apvienot savu supervaroņa alternatīvo dzīvi ar to, kuru jādzīvo ikdienā kā parastam pusaudzim, kura prioritātes bieži vien noteikti nav pasaules glābšana. Tai pat laikā Pīters jau ir paspējis pieredzēt tik daudz, ka ir pieaudzis vairāk, nekā viņa klasesbiedri. Bet arī to viņš nedrīkst nevienam atklāt (atskaitot, protams, savam labākajam draugam - uzticamajam Nedam). Turklāt situācija kļūst vēl sarežģītāka, kad ceļojuma laikā Pīteru uzmeklē Niks Fūrijs, lai lūgtu atkal glābt pasauli no iznīcības. Tā nu paredzētais romantiskais atpūtas brauciens pa Eiropu pārvēršas nebeidzamā piedzīvojumā.

Tonija pēdās

Pītera Pārkera lielākais zaudējums ir Tonijs Stārks. Tādējādi filma arī brīžiem runā par sāpīgo tēmu, kā tikt galā ar sērām un dusmām, ko izraisa personiska traģēdija. Turklāt interesants ir arī jautājums par «tēva figūrām» (parādās jauns varonis Misterio), ko šī daļa risina gan asprātīgi, gan viltīgi.

Tonijs ir atstājis Pīteram savas brilles, kuras dod viņam iespēju ar mākslīgā intelekta Īditas palīdzību kontrolēt miljardus vērtas tehnoloģijas. Pēc kāda pusaudzim tipiska gājiena Pīters arī apjauš Īditas varu, kā arī saprot to, ka viņa rokās ir vēl neapjausta atbildība.

Glābt Eiropu

Šoreiz ļaunie spēki ir kādas mistiskas «elementu būtnes» jeb Elementāli, kuru vienīgā vēlme, protams, ir iznīcināt cilvēku pasauli. Tā nu Pīters, paralēli mēģinot aplūkot tūrisma objektus, glābj dažādas Eiropas vietas no iznīcības.

Jāsaka, ka plašums filmai nāk par labu, sniedzot veidotājiem vēl lielākas iespējas, kā parādīt dažādas galvu reibinošas asa sižeta ainas. Lietas sprāgst, lido un gāžas gan Venēcijā, gan Nīderlandē. Un tas viss, protams, ar Zirnekļcilvēkam raksturīgo vieglumu un humoru.

Harisma

Protams, ka ir maz komiksu filmu, kuras pretendē uz absolūtu oriģinalitāti vai dziļu filosofiskumu - galvenais ir aktieru pievilcība. Un šajā ziņā Toma Holanda atveidotais Zirnekļcilvēks trāpa desmitniekā. Viņa klātbūtne uz ekrāna ir atbruņojoša un harismātiska, radot automātiskas simpātijas pret nūģīgo Pīteru Pārkeru.

Turklāt svarīgi ir arī minēt, ka savā ziņā šī ir vecumam visatbilstošākā filma - ņemot vērā, ka komiksu filmu galvenā auditorija ir pusaudži, tad Zirnekļcilvēka spēja runāt par pusaudžu problēmām un ikdienas gaitām šī žanra ietvaros, ir apsveicama. Jautra un sirsnīga vasaras izklaide.

«ZIRNEKĻCILVĒKS: TĀLU NO MĀJĀM» ("Spider-man: Far From Home'')
Piedzīvojumu filma, komēdija, asa sižeta filma, ASV, 2019
Režisors: Džons Vatss
Lomās: Toms Holands, Semjuels Lī Džeksons, Zendaja, Kobija Smouldersa, Džons Favro, Dž. B. Smūvs, Džeiks Džilenhols, Marisa Tomei, Mārtins Stars un citi.

KRITIĶU VIEDOKĻI

DŽIMS VEJVODA,  «IGN»: IZCILA KULMINĀCIJA

****

«Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām» ir izcila kulminācija «Marvel» pa sienas rāpojošā varoņa stāstam. Pateicoties savam jaukajam humoram, asprātīgajiem komentāriem un izveicīgajām asa sižeta ainām, «Tālu no mājām» turpina Pītera Pārkera ceļu no puikas-varoņa līdz Tonija Stārka pēctecim.


OUENS GLAIBERMENS, «VARIETY»: STEIDZĪGĀKA UN BAGĀTĪGĀKA

****

Filma ir daudz steidzīgāka, nekā iepriekšējā, ar bagātīgāku ļaunprātības izpratni un Holanda neveiklais un ģeniālais, romantiskais un dzīvsudrabam līdzīgais varonis ir iekšēji dzīvs tā, kā Endrjū Gārfīlda Zirnekļcilvēks nekad nebija. «Tālu no mājām» savā būtībā pietuvojas labajām Tobija Magvaira filmām.

BENS TREVISS, «EMPIRE»: VIEGLA VASARAS IZKLAIDE

****

Filma ir vaļīgāka, nekā iepriekšējā, tās ritms brīžiem buksē, un tā vēlas dot katram mazākajam varnonim mirkli uzmirdzēt. Bet tā ir viegls vasaras blokbāsters, kas stājas aci pret aci ar «Noslēguma» monolīto mantojumu, lai pēc tam to atstātu aiz muguras un sāktu savu ceļojumu.