Latvijā slepeni uzdarbojas "kabaču mafija" - to radījuši bibliotekāri
Ja redzat pilsētas puķu dobē izaugušu kabaci, tad tā visdrīzāk nav nejaušība – aiz tā stāv “kabaču mafija”, ko izveidojuši bibliotekāri, iedvesmojoties no rakstnieka Andra Kalnozola romāna “Kalendārs mani sauc”.
Tas iznāca pirms pieciem gadiem un pārtapa arī Valmieras teātra izrādē ar tādu pašu nosaukumu, kas negaidīti uzrunāja Jelgavas pilsētas Miezītes bibliotēkas vecāko bibliotekāri Evu Kulmani.
“Epizodē, kur Janīna ar Oskaru spriež par kabačiem, izskan tāda doma: cik praktiski būtu, ja kabacis augtu puķu dobē. Un tā šī doma manā galvā kādus pāris gadus perinājās,” Zemgales reģionālajai televīzijai atklājusi Kulmane.
Un tā šopavasar aizsākusies akcija “Kabacim būs būt!”, saziņas lietotnē “WhatsApp” izveidota domubiedru grupa, kurā apvienojās 25 dalībnieki no visas Latvijas, kas slepus sēja kabačus. “Aizejam pilsētas apstādījumos pie puķu dobes. Paskatāmies, vai neviens mūs tā ļoti neredz. Ātri – bedrīte, sēkliņas, aizrušina, un viss bez pēdām, lai kabacis aug,” stāsta bibliotekāre.
Lielāko daļu tomēr izravējuši dārznieki, bet ne visur. Viļķenes bibliotēkas vadītāja Mārīte Purmale Cēsīs iedēstījusi stādus, jo sēklām jau bijis par vēlu, un divās vietās kabači aug, ir jau auglītis klāt.
Akcijas dalībnieces skaidro, ka šai idejai ir daudz dziļāks vēstījums – par dažādību. “Kabacim vieta dārzā, nevis puķu dobē, bet, kad viņš tur ielien, visi ziedi stāv malā un brīnās. Un tas ir tā, ka – vai nu mēs pieņemam to citādo, vai nu mēs viņu izravējam,” teic Miezītes bibliotēkas vadītāja Aiga Volkova.
Rakstnieks Andris Kalnozols par šādu akciju nav pat nojautis – bijis pārsteigums, ko varēs kā stāstu aiznest līdzi uz dažādām bibliotēkām Latvijā un arī ārpus mūsu valsts. Kabaču akcijas īstenotājas cer uzsākto turpināt arī nākamgad.
