10. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1979. gadā Inga Misāne-Grasberga - Latvijas Nacionālā teātra aktrise.

1964. gadā Andrejs Ceļapīters - Madonas novada domes priekšsēdētājs.

1961. gadā Uģis Polis - "European Hit Radio" vadītājs.

1960. gadā Vita Jirgena-Beļavniece - žurnāliste.

1959. gadā Ziedonis Bārbals - mākslinieks.

1956. gadā Māris Vītiņš - Latvijas Zivju resursu aģentūras direktors.

1936. gadā Aivars Kalnarājs - aktieris.

1935. gadā Edgars Liepiņš - Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Pārtikas un vides higiēnas institūta direktors, asociētais profesors.

1925. gadā Jānis Pīnups - cilvēks, kurš slēpās no Padomju varas vairāk nekā piecdesmit gadus no Otrā pasaules kara beigām un legalizējās tikai 1995. gada 9. maijā, kad viņam bija jau septiņdesmit gadu, tiek dēvēts par pēdējo "Otrā pasaules kara mežabrāli Latvijā" (miris 2007. gadā).

Jubilāri pasaulē

1990. gadā Salvadors Peress - venecuēliešu beisbolists, seškārtējs MLB "Zvaigžņu spēles" dalībnieks, 2015. gada "World Series" uzvarētājs un finālsērijas vērtīgākais spēlētājs.

1985. gadā Raiens Geclafs - kanādiešu hokejists, divkārtējs olimpisko spēļu čempions.

1977. gadā Niks Heidfelds - vācu F1 pilots.

1977. gadā Anrī Kamara - senegāliešu futbolists.

1976. gadā Stjuarts Braitvaits - skotu mūziķis ("Mogwai").

1975. gadā Elio Kastronevess - brazīliešu autosportists.

1974. gadā Silvēns Viltors - franču futbolists, 2000. gada Eiropas čempions un 2006. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1971. gadā Odne Sēndrols - norvēģu ātrslidotājs.

1969. gadā Deniss Bergkamps - holandiešu futbolists.

1966. gadā Džonatans Edvardss - angļu vieglatlēts, olimpiskais un divkārtējs pasaules čempions trīssoļlēkšanā.

1965. gadā Linda Evandželista - kanādiešu supermodele.

1960. gadā Bono - īru dziedātājs ("U2").

1957. gadā Sids Višess - angļu basģitārists ("Sex Pistols", miris 1979.gadā).

1956. gadā Vladislavs Ļistjevs - krievu televīzijas žurnālists (miris 1995.gadā).

1955. gadā Marks Deivids Čepmens - britu mūziķa Džona Lenona slepkava.

1952. gadā Vanderlejs Lušemburgu - brazīliešu futbola treneris.

1946. gadā Deivs Meisons - angļu mūziķis ("Traffic").

1946. gadā Greiems Gouldmens - britu mūziķis ("10cc").

1946. gadā Donovans - skotu mūziķis.

1944. gadā Džims Abrahamss - amerikāņu kino režisors.

1937. gadā Tamāra Press - ukraiņu lodes grūdēja un diska metēja, trīskārtēja olimpiskā un trīskārtēja Eiropas čempione.

1930. gadā Džordžs Smits - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1928. gadā Arnolds Rītels - bijušais Igaunijas prezidents.

1923. gadā Heidars Alijevs - bijušais Azerbaidžānas prezidents (miris 2003.gadā).

1902. gadā Deivids Selzniks - amerikāņu kino producents (miris 1965.gadā).

1902. gadā Anatoļs Ļitvaks - Ukrainā dzimis kinorežisors (miris 1974.gadā).

1899. gadā Freds Astērs - amerikāņu dejotājs un aktieris (miris 1987.gadā).

1886. gadā Karls Barts - šveiciešu protestantu teologs (miris 1968.gadā).

1879. gadā Simons Petļura - ukraiņu valstsvīrs (miris 1926.gadā).

1878. gadā Gustavs Štresemans - Vācijas kanclers, Nobela Miera prēmijas laureāts (miris 1929.gadā).

1840. gadā Hadži Dimitars - bulgāru revolucionārs (miris 1868.gadā).

1838. gadā Džons Vilkīss Būts - amerikāņu aktieris un ASV prezidenta Abrahama Linkolna slepkava (miris 1865.gadā).

1760. gadā Johans Peters Hebels - vācu rakstnieks un dzejnieks (miris 1826.gadā).

1760. gadā Klods Žozefs Ružē de Lils - franču komponists, Francijas himnas "Marseljēzas" autors (miris 1836.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā Grācā, Austrijā svinīgā ceremonijā Vidzemes Augstskolas studentu prakšu projekta dalībniece Anda Vaiče saņem starptautisko Leonardo da Vinči atzinības rakstu un titulu "Leonardo da Vinci vēstnese Latvijā 2006".

2004. gadā Nacionālā radio un televīzijas padome par jauno Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektoru apstiprina LTV 1.programmas direktoru Jāni Holšteinu.

2004. gadā par Rēzeknes augstskolas rektoru uz pieciem gadiem tiek ievēlēts Latvijas Universitātes (LU) finanšu institūta asociētais profesors, LU studiju programmas direktors Leonards Svarinskis.

2003. gadā Lietuvā sākas referendums par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES). Referendumā, kas notiek divas dienas, piedalās vairāk nekā 63% balsotāju. Tajā vairāk nekā 90% Lietuvas vēlētāju atbalsta valsts pievienošanos ES 2004.gada maijā.

2002. gadā Latvijā oficiālā vizītē uzturas NATO ģenerālsekretāra vietnieks Roberts Bells.

2002. gadā apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK dome labklājības ministra amatam izvirza Viktoru Jaksonu. 22.maijā Saeima demisionējušā labklājības ministra Andreja Požarnova padomnieku apstiprina labklājības ministra amatā.

2001. gadā Latvijā valsts vizītē uzturas Somijas Republikas prezidente Tarja Halonena.

2000. gadā Satversmes tiesa noraida prasību lietā par Ministru kabineta rīkojuma par Latvijas Universitātes (LU) un Latvijas Medicīnas akadēmijas (LMA) reorganizāciju un Rīgas Aviācijas universitātes (RAU) likvidāciju atbilstību augstskolu likumam un Ministru kabineta (MK) iekārtas likumam. Tiesa savā lēmumā norāda, ka MK bija tiesības lemt par LU un LMA reorganizāciju, kā arī par RAU likvidāciju, jo to paredzot Augstskolu likums.

2000. gadā Jaunās partijas (JP) valde pēc paša lūguma no JP priekšsēdētāja amata atbrīvo Raimondu Paulu, un saskaņā ar partijas statūtiem līdz partijas kongresam šos pienākumus pilda valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.

1999. gadā Balvu rajona Lazdukalna pagasta Dreimanovas sādžas "Vidussalu" mājās Rugāju mežniecības mežsargs Egils Barkāns nošauj divus Balvu Pašvaldības policijas darbiniekus, ievaino Balvu pilsētas Pašvaldības policijas kārtības sargu un Valsts policijas Ekonomikas policijas darbinieku.

2000.gadā Latgales apgabaltiesa pasludina spriedumu Barkāna krimināllietā, viņu pilnībā attaisnojot un atbrīvojot tiesas zālē. Tiesa spriedumu pamato ar to, ka policijas darbinieki, kas ieradās Barkānu mājās, ir darbojušies prettiesiski un nelikumīgi, neievērojot likumu "Par policiju".

1999. gadā vizītē Rīgā ierodas Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misija, lai sagatavotu jaunu Latvijas valdības un SVF ekonomiskās politikas memorandu.

1999. gadā Ministru prezidents Vilis Krištopans paziņo, ka aicina Jauno partiju atrast piemērotāku kandidatūru ekonomikas ministra amatam līdzšinējā ministra Aināra Šlesera vietā, jo viņu neapmierinot Šlesera darbība.

1993. gadā slaveno Latvijas basketbolisti Uļjanu Semjonovu kā pirmo sievieti no Eiropas uzņem Basketbola slavas zālē Springfīldā, ASV.

1990. gadā Latvijas Rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes sēde, kurā piedalās vairāk nekā trīsdesmit uzņēmumu darba kolektīvu padomju priekšsēdētāji un direktori, pieņem lēmumu iespējami ātri nodibināt ciešus sakarus ar jauno Latvijas valdību un AP, lai varētu aktīvi piedalīties ekonomikas atveseļošanā, ekonomiskās likumdošanas izstrādāšanā. Viņi tāpat uzskata par nelietderīgu Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas pastāvēšanu.

1783. gadā tiek noslēgta Kurzemes hercogistes un Krievijas konvencija par tirdzniecību un robežām. Ar šo līgumu tiek ierobežota tirdzniecība caur Liepāju un Ventspili. Slokas miests ar tuvāko apkārtni tiek pievienots Krievijai.

Notikumi pasaulē

2005. gadā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē tiek atklāts jauns memoriāls sešiem miljoniem ebreju, kas kļuva par nacistu terora upuriem.

2005. gadā ASV prezidenta Džordža Buša vizītes laikā Tbilisi kāda Vladimira Arutinjana mesta rokas granāta nokrīt tikai apmēram 20 metrus no politiķa, tomēr tā nesprāgst.

2002. gadā 81 gada vecumā mirst franču aktieris Īvs Robērs.

2002. gadā ASV federālais tiesnesis par viskaitējošāko spiegu ASV vēsturē uzskatītajam bijušajam FIB aģentam Robertam Hansenam piespriež mūža ieslodzījumu par noslēpumu pārdošanu Maskavai par 1,4 miljonu dolāru un dimantiem.

1998. gadā Ziemeļīrijas republikāņu radikāļu politiskais spārns "Sinn Fein" atbalsta Lielās piektdienas vienošanos, iezīmējot vēsturisku pavērsienu mūsdienu republikānisma politikā.

1997. gadā 7,1 balli pēc Rihtera skalas spēcīgā zemestrīcē Irānas austrumos iet bojā vismaz 1560 cilvēki un 2810 tiek ievainoti.

1996. gadā vētrā Everestā iet bojā astoņi alpīnisti, padarot šo par nāvējošāko dienu kalna iekarošanas vēsturē.

1995. gadā Lielbritānija atceļ 23 gadus veco aizliegumu valdībai risināt sarunas ar Ziemeļīrijas politisko kustību "Sinn Fein", kas tiek uzskatīta par Īru Republikāņu armijas politisko spārnu.

1994. gadā par pirmo Dienvidāfrikas Republikas melnādaino prezidentu kļūst Nelsons Mandela.

1994. gadā Itālijas mediju magnāts Silvio Berluskoni kļūst par premjerministru, pirmo reizi kopš 1945.gada pie varas aizvedot neofašistus.

1993. gadā ugunsgrēkā rotaļlietu rūpnīcā Taizemē iet bojā vairāk nekā 200 strādnieku, pārsvarā jaunu sieviešu.

1981. gadā pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara vēlēšanās Rietumvācijā zaudē Sociāldemokrātiskā partija.

1981. gadā Fransuā Miterāns kļūst par pirmo Francijas sociālistu prezidentu.

1960. gadā ASV kodolzemūdene "Triton" noslēdz 84 dienas ilgo zemūdens ceļojumu apkārt pasaulei.

1941. gadā Otrajā pasaules karā Vācija sabombardē Lielbritānijas parlamenta apakšpalātu.

1941. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskās Vācijas fīrera Ādolfa Hitlera vietnieks Rūdolfs Hess bēg no Augsburgas un ar izpletni nolaižas netālu Glāzgovas Skotijā, it kā lai mēģinātu vienoties par mieru. Hess tiek arestēts un ieslodzīts cietumā.

1940. gadā pēc Nevila Čemberleina atkāpšanās par Lielbritānijas premjerministru kļūst Vinstons Čērčils.

1940. gadā Otrajā pasaules karā Vācija pirmo reizi bombardē objektus Lielbritānijas teritorijā.

1940. gadā Otrajā pasaules karā Lielbritānija iebrūk Islandē.

1940. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskā Vācija iebrūk Luksemburgā, Nīderlandē un Beļģijā.

1933. gadā nacisti, nacionālistiski studenti un profesori melnās mantijās sapulcējas Berlīnes centrālajā laukumā, lai dedzinātu Kārļa Marksa, Zigmunda Freida, Bertolta Brehta un citu autoru grāmatas, kuras Ādolfa Hitlera sekotāji pasludinājuši par "nevāciskām".

1924. gadā Edgars Hūvers tiek iecelts par ASV Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru, kura pienākumus viņš pilda līdz savai nāvei 1972.gadā.

1877. gadā Rumānija pasludina neatkarību no Turcijas, kas tiek atzīta 1881.gada 26.martā pēc Rumānijas Neatkarības kara beigām.

1869. gadā Jūtas štatā tiek pabeigts pirmais dzelzceļš, kas savieno ASV rietumus ar austrumiem.

1857. gadā sākas pirmais Indijas Neatkarības karš.

1824. gadā publikai tiek atvērta Londonas Nacionālā galerija.

1801. gadā Berberu pirāti Tripolē piesaka karu ASV.

1796. gadā Napoleons Bonaparts izcīna izšķirošu uzvaru pār Austrijas karaspēku Itālijā. Austrieši zaudē apmēram 2000 vīru.

1775. gadā amerikāņu Revolūcijas karā 13 ASV koloniju pārstāvji pulcējas Filadelfijā un izveido Kontinentālo armiju republikas aizstāvībai, par armijas komandieri ieceļot Džordžu Vašingtonu.

1774. gadā Luijs XVI kļūst par Francijas karali.

1503. gadā Kristofers Kolumbs ierodas Kaimanu salās un nosauc tās par "Las Tortugas" salās atrodamo daudzo jūras bruņurupuču dēļ.

1497. gadā itāļu ceļotājs Amerigo Vespuči atstāj Kadisu, lai dotos savā pirmajā ceļojumā uz Jauno pasauli.