Aleksandra Kurusova mīlu atrod, Singapūrā taisot selfijus

Pavisam drīz būs pagājis gads, kopš Aleksandra pārcēlusies uz dzīvi Singapūrā, kur māca dejošanu "Shawn & Gladys" deju akadēmijā. Viņa žurnālam "Kas Jauns" stāsta, ka nu jau pavisam pieradusi pie dzīves svešumā. „Godīgi sakot, pašai brīžiem neticas, ka šeit esmu jau gadu. Vai nu tas saistīts ar manu vecumu, vai saspringto darba ritmu, bet laiks skrien nemanot. Taču esmu liktenim pateicīga par iespēju dzīvot vienā no skaistākajām vietām pasaulē,” atzīst Aleksandra.

Nedēļā viena brīvdiena

Stāstot par savu ikdienu, Kurusova atzīst – darba režīms nudien esot ļoti saspringts. „Man ir tikai viena brīvdiena nedēļā, tā ir piektdiena. Pārējās dienas strādāju. Man jābūt visu laiku pieejamai, nevar vienkārši ņemt un pateikt saviem darba devējiem: „Rīt un parīt manis nebūs, ņemu brīvu.” Te tas neiet cauri,” stāsta Aleksandra.

Viņas ikdiena ir saplānota pēc strikta grafika. „No rītiem cenšos pāris stundu pavadīt sporta zālē, papeldēt baseinā, un tad uz darbu. Reizēm, kad nav spēka vai uznācis slinkums, rīts paiet mierīgāks un relaksētāks. Pārsvarā gan cenšos nepadoties slinkumam un mēģinu turēt sevi fiziski labā formā – ja atslābstu un atļaujos sevi lutināt par ilgu, tad liekie kilogrami nāk kā saukti,” joko Aleksandra.

Liktenīgā pastaiga

Singapūrā Aleksandrai izveidojušās jaunas attiecības, un iepazīšanās ar mīļoto bijusi ļoti negaidīta. „Man dzīvē reti viss sanāk pēc plāna, tādi lielāki dzīves notikumi parasti atgadās ļoti negaidīti un pārsteidz mani pašu. Ar Džeimsu mēs iepazināmies uz ielas. Es, kā jau pilsētā jauns cilvēks, pirmos pāris mēnešus Singapūrā staigāju un uz visu apkārt skatījos ar „atvērtu muti”, jo te ir daudz, ko redzēt. Viena no tādām pastaigām izrādījās liktenīga. Gāju pa vietējo slaveno Boat Quay ielu, aizrautīgi fotografēju apkārtni un arī sevi, taisot selfijus,” atminas Aleksandra.

„Iespējams, no malas šķita, ka man ir „nepieciešama palīdzība”. Kāds vīrietis pienāca klāt un piedāvāja mani nofotografēt uz skaista fona. Es nodomāju – kāpēc gan ne? Man patīk skaistas bildes. Tā arī mēs iepazināmies,” atklāj Kurusova.

Attiecībās izdzīvo mirkļa burvību

Tā nu attiecības Aleksandrai un Džeimsam ir jau teju gadu. „Viņš te dzīvo vienu mēnesi ilgāk nekā es. Strādā labā amatā, prestižā kompānijā. Ar tādu pašu oficiālu darba atļauju kā es. Protams, ka, būdami gandrīz gadu kopā, esam runājuši par nākotnes plāniem, bet teikšu tā – vairāk dzīvojam šodienai. Kā un kas būs pēc tam, redzēs,” domīgi bilst deju pasniedzēja.

„Lai arī brīvā laika, ņemot vērā mūsu darba režīmu, ir salīdzinoši maz, cenšamies maksimāli daudz būt kopā. Var jau būt, ja pavadītu katru sekundi un minūti kopā, būtu jau sen viens otram apnikuši... Brīvajā laikā cenšamies kaut kur aiziet – uz kādu koncertu, mūziklu, satikties ar cilvēkiem, nodoties aktīvai atpūtai. Vai arī vienkārši paliekam mājās – paēdam gardas vakariņas. Džeimss ir izcili labs pavārs, gatavo kā pilsētas labākajos restorānos,” mīļoto uzslavē Aleksandra.

Skumjas pēc ģimenes

Allaž pozitīvā deju pasniedzēja atzīst – lai arī viņa maz par ko var sūdzēties, jo dara darbu, kuru mīl, dzīvo vienā no pasaulē skaistākajām vietām, ir attiecībās, esot brīži, kad viņu pārņemot neizsakāmas skumjas un ilgas pēc ģimenes": „Ļoti pietrūkst ģimenes... Tie man ir dārgākie cilvēki. Jā, neesmu jau vairs mazs bērns, un mūsdienu tehnoloģijas ļauj komunicēt no jebkuras vietas pasaulē, bet šī man ir pirmā pieredze, kad dzīvoju tik ilgi prom no mājām. Un brīžiem, atzīšos, nav viegli.

Gribas visu pamest un braukt mājās, bet tad es sevi atgriežu realitātē, teikdama: „Aleksandra, paskaties, kur tu esi, ko tu dari, kādā vietā dzīvo. Paskaties, kas tev ir apkārt, kādi cilvēki, kāda nākotne un izaugsmes iespējas!”"